Komunālajiem pakalpojumiem tērējam ceturto daļu savu ienākumu

Latvijā iedzīvotāji komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā elektroniskajiem sakariem un elektroenerģijai, izlieto vidēji 23 procentus no sava mājsaimniecības budžeta. No 2009. līdz 2013. gadam izdevumi komunālajiem pakalpojumiem ir pieauguši par 27 procentiem, bet iedzīvotāju ienākumi – tikai par 6,2 procentiem.

Vietām jau sākusies apkures sezona, tāpēc aktuāls kļūst jautājums par vēl nesamaksātajiem apkures rēķiniem. Piemēram, jēkabpilieši daudzus gadus izmanto avansa maksājumu par apkuri, bet līgumus gan noslēdz ar tiem, kuriem nav parādu. Arī pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) piedāvā gan atlikto maksājumu kārtību, gan iespēju noslēgt pārvaldīšanas līgumu ar zemāku līgumsoda likmi – 0,1 procents, gan regulāri rīko parāda atmaksas izlīgumu noslēgšanas akcijas. Tiesa, uz kopējā fona noslēgto parādu atmaksas līgumu skaits droši vien ir iespaidīgs, bet par iespaidīgu nevar nosaukt tikai vienu tādu līgumu Pārdaugavā, ēkā ar 120 dzīvokļiem un mājas kopējo parādu septembra sākumā – 36 646 eiro.

SIA Jēkabpils siltums dod iespēju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem noslēgt vienošanos par avansa maksājumu. Līguma slēgšanas brīdī nedrīkst būt parādi par siltumu. Uzņēmumā atzīst, ka šo iespēju izmanto tie, kuri jau pamēģinājuši. Ja cilvēka ienākumi nav lieli, tad ziemā ir izdevīgāk maksāt mazāk, jo gada siltajos mēnešos ir iemaksāts avanss. Decembrī tiek veikts pārrēķins.

Diemžēl parādnieku skaits Jēkabpilī, pilsētā, kurā iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju ir viens no lielākajiem valstī, mazumā neiet. Tas gan neesot tik milzīgs kā krīzes gados, tomēr pašlaik nemaksātāju skaits nedaudz, bet palielinās. Pie vainas varētu būt arī liberāli nosacījumi maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – viņiem netiek aprēķināta kavējuma nauda, un arī pamatparādu viņi nesteidzas nomaksāt.

Savukārt Rīgā pagājušā gada 31. decembrī kopējais RNP klientu parāds par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem samazinājās līdz 39,45 miljoniem eiro. Šā gada 30. jūnijā (aktuālākus datus RNP nesniedza) kopējais uzņēmuma klientu parāds bija 33,26 miljoni eiro, kas ir par 5 miljoniem jeb 13 procentiem mazāk nekā 2013. gada 30. jūnijā.

Uzņēmumā uzskata, ka pozitīvas izmaiņas sasniegtas, pateicoties iedarbīgākai parādu atgūšanas politikai. Pašlaik parāda apjoma samazinājums saistīts arī ar siltumenerģijas tarifa samazinājumu un mazāku siltuma patēriņu aizvadītajā siltajā ziemā. Rīdzinieki aktīvāk sākuši maksāt rēķinus – 2012. gadā viņi rēķinus apmaksājuši nedaudz pāri 90 procentiem, bet pērn – jau 107 procentus un šogad pirmajā pusgadā – jau 111 procentus.

Rīgā visbiežāk ir grūtības apmaksāt rēķinus tieši apkures sezonā, kad tiek apmaksāti apmēram 86 procenti rēķinu, informē RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.