Premjers Valdis Dombrovskis (JL) šovakar tradicionālajā gadumijas uzrunā kritizēja iepriekšējo valdību izšķērdīgo politiku un aicināja Latvijas iedzīvotājus nospraustu jaunus mērķus un godprātīgi maksāt nodokļus.
Valdības vadītājs sacīja, ka ekonomiskā situācija ir diktējusi nepieciešamību pieņemt smagus lēmumus, tomēr jau tagad esot redzamas pirmās ekonomikas stabilizācijas pazīmes. Turpmāk ekonomikas atjaunošanos plānots nodrošināt ar Eiropas Savienības fondu racionālu izmantošanu, kā arī investīciju piesaisti un investoru uzticēšanās Latvijai veicināšanu.
Kritiskus vārdus politiķis veltīja iepriekšējo gadu politikai, kura nu esot izgāzusies, savukārt diskusijas par nodokļu maksāšanas lietderību premjers nodēvēja par ceļu uz nekurieni, jo ikreiz, kad tiekot apšaubīta nodokļu maksāšanas jēga, tiekot apšaubīta arī pensiju, veselības aprūpes, izglītības, valsts drošības un kārtības funkcionālā jēga.
Kā uzrunā iedzīvotājiem sacīja premjers, aizvadītais gads Latvijai nesis nopietnas mācības un negaidītas pārmaiņas. "Gads, kas mūsu atjaunotās valsts vēsturē ieies kā pagrieziena punkts. Katrs no mums ir guvis rūgtu pieredzi. Bet esam arī mācījušies palīdzēt tiem, kuriem iet vēl grūtāk. Esam kaunināti par iepriekš pieļautajām kļūdām ekonomikā. Bet esam arī slavēti par mūsu talantu panākumiem kultūrā un sportā. Esam lepojušies par Latvijas cilvēkiem Eiropā," sacīja Dombrovskis.
Latvija ir piedzīvojusi lielāko ekonomikas kritumu un augstāko bezdarbu Eiropas Savienībā, atzīmēja premjers. Jau 2008.gada nogalē Latvijai nācās ņemt pirmo aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Šogad papildus tam bija nepieciešams pieņemt sāpīgus lēmumus veselības aprūpes, izglītības un sociālajās jomās. Kopš pavasara ticis strādāts, lai nodrošinātu valsts maksātspēju, un tas esot izdevies.
"Iepriekšējo gadu politika "Gāzi grīdā!" ir izgāzusies. Arī stāsts par septiņiem treknajiem gadiem izklausās traģikomiski. Diemžēl, cenu, ko maksājam par šīm kļūdām, zina katrā ģimenē un katrā uzņēmumā," sacīja premjers.
Politiķis atgādināja, ka par ekonomikas pārkaršanu un smagās piezemēšanās risku Latviju jau vairākus gadus iepriekš brīdinājuši kā ārvalstu, tā pašmāju eksperti, taču viņi tā arī palikuši nesadzirdēti. Izaugsmes gados valdības dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus. Piemēram, Igaunija to ir izdarījusi un tāpēc šo krīzi pārdzīvo daudz vieglāk nekā Latvijā, norādīja valdības vadītājs.
"Novērtējot iepriekšējo gadu saimniekošanu, jāatzīst, ka ir palaista garām iespēja, ko Latvijai deva iestāšanās Eiropas Savienībā. Mūsu valstij vajadzēja kļūt par konkurētspējīgu ekonomiku. Taču Latvijas tīģerlēciens izrādījās tikai trīs runču dzīres pie aizlienēta krējuma poda," sacīja Dombrovskis.
Tomēr šis pārbaudījumu gads esot radījis arī jaunas iespējas. "Pēc neveiksmīgā tīģerlēciena mums daudz kas ir jāsāk no jauna un Latvijai jākļūst par konkurētspējīgu ekonomiku, kas būvēta uz stabiliem pamatiem. Tā ir atslēga mūsu valsts nākotnei," uzsvēra premjers.
Pirmais un būtiskākais resurss Latvijas ekonomikas celšanai esot Eiropas Savienības fondi, ar kuriem var finansēt daudzus infrastruktūras projektus, novirzīt līdzekļus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, kas arī nodrošinās ekonomisko izaugsmi. Virzoties uz šo mērķi, šogad esam iedarbinājuši eksportkredīta garantiju mehānismu. Esam starp pirmajiem Eiropas Savienībā, ieviešot mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Te īpaši vēlos izcelt mikrouzņēmumu idejas nozīmi. Ar ekonomiskiem stimuliem rosinām cilvēkus būt ekonomiski aktīviem un no darba meklētājiem kļūt par darba devējiem sev un citiem," skaidroja Dombrovskis.
Otrs būtisks nosacījums ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai būšot investīciju piesaiste un investoru uzticēšanās Latvijai. Ekonomikas izaugsmes atslēga ir investīcijas. Savukārt investīcijas ir tieši saistītas ar valsts reputāciju starptautiskajos tirgos. Politiskā stabilitāte, fiskālā disciplīna un atbildīga ekonomiskā politika ir nosacījumi investoru uzticības atjaunošanai.
"Vēl pirms gada likās, ka ekonomiskās lejupslīdes pamatā ir iekšējie un ārējie ekonomiskie faktori. Tagad arvien vairāk varam runāt arī par morālajiem faktoriem, kas ietekmē ekonomikas procesus Latvijā. Visklajāk tas izpaužas spekulācijās par nodokļu maksāšanas lietderību. Ikreiz, kad apšaubām nodokļu maksāšanas jēgu, mēs apšaubām arī pensiju, veselības aprūpes, izglītības, valsts drošības un kārtības funkcionālo jēgu. Mēs apšaubām visu, ko finansē valsts. Tas ir ceļš uz nekurieni. Tikai ar represīvām metodēm mēs to neatrisināsim," sacīja premjers.
Valdības vadītājs uzskata, ka nodokļu maksāšana arī krīzes laikā ļaus ātrāk pārvarēt grūtības un sākt atgriezties pie iepriekšējām nodokļu likmēm, pirmkārt, darbaspēka nodokļu jomā. Tomēr nodokļu likmju samazināšana būs saistīta ar pieaugošu nodokļu iemaksu apjomu. Tas ir valsts un uzņēmēju savstarpējas uzticības jautājums. Šajā sakarā pozitīvi esot vērtējams nesenais Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājums uzņēmējiem neizvairīties no nodokļu nomaksas.
Dombrovskis domā, ka Latvijas ekonomikā jau ir vērojamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas eksporta apjomi pārsniedz importu un viens no pamatnosacījumiem finanšu situācijas stabilizēšanai esot decembra sākumā pieņemtais 2010.gada valsts budžets. "Daudz diskutēts par tā plusiem, mīnusiem un nozīmi Latvijas attīstībai. Lai cik smags un nepopulārs, šis budžets tomēr ir finanšu pamats, uz kura tālāk attīstīt ekonomiku. Mums jāatceras, ka varam tērēt tikai tik, cik paši nopelnām."
"Paradoksāli, bet situācijas stabilizēšanās ietver sevī arī riskus. Priekšvēlēšanu gaisotnē trekno gadu politiķi aizvien vairāk uzmāksies ar sev raksturīgām populistiskām un demagoģiskām receptēm, kas reiz Latviju jau novedušas strupceļā. Nedrīkst pieļaut, ka politiskais egoisms un īstermiņa domāšana kavē Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Vēlētājiem nākamajās vēlēšanās nāksies atsijāt ilgtspējīgu politiku no populistiskiem saukļiem," sacīja Dombrovskis.
Politiķis norādīja, ka vērtīga aizejošā gada pieredze bija sociālā dialoga veidošana. "Tas nebija ne viegli, ne vienkārši. Tomēr kopīgi sēžot pie viena galda valdībai, sociālajiem un sadarbības partneriem, ir iespējams rast izeju no grūtībām un vienoties par tām vērtībām, uz kurām balstīsim valsts attīstību vidējā termiņā. Šis ir veids kā mums kopā izdevās vienoties par lielāko daļu no pasākumiem, kas ļāva nodrošināt valsts maksātspēju. Arī nākamgad dialogs jāturpina. Līdzšinējā pieredze liecina, ka sociālais dialogs ir obligāts priekšnoteikums jebkuras valdības darbam."
Premjers atzina, ka Latvijas apņemšanās pārvarēt krīzi prasīja smagus lēmumus un nopietnas pārmaiņas, taču Latvijas iedzīvotāji pasauli pozitīvi pārsteiguši ar savu sīkstumu, cīnoties ar grūtībām. Latvijā paveiktais esot atzīts starptautiskajos tirgos un tur vērojamas pozitīvas pārmaiņas, ko pirmie sajūt uzņēmēji.
"Neskatoties uz labvēlīgo augsni politiskajam populismam, Latvijas sabiedrība nodemonstrējusi pragmatismu un spēju neļauties provokācijām. Tas liecina par jaunu demokrātijas pakāpi un tautas gudrību," sacīja Dombrovskis.
Brīvprātīgas labdarības akcijas un ziedošanas kampaņas, kurās saziedots pat krietni vairāk līdzekļu, nekā izaugsmes gados, skaidri liecinot par augošo sabiedrības atbildību par tiem, kam klājās grūtāk. Savukārt Elīnas Garančas un Alvja Hermaņa panākumi ārpus Latvijas robežām esot tikai divi piemēri Latvijas sasniegumiem kultūrā. "Esam lepni par Latvijas gaišākajiem prātiem un viņu novērtējumu Eiropā - par atzinību, virzoties uz nozīmīgiem amatiem, un par balvām, ko saņēmuši mūsu uzņēmēji. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajā gadā mums būs sasniegumi, ar kuriem lepoties. Lai Jaunais gads sākas ar mūsu sportistu veiksmi Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā."
Uzrunas nobeigumā Dombrovskis pateicās iedzīvotājiem. "Paldies visiem, kas uzticējās un arvien tic. Paldies tiem, kas piedalījās un atbalstīja. Paldies katram no jums, kas palika un neaizbrauca. Paldies tiem, kas palīdz citiem. Paldies stiprajām ģimenēm, kuras audzina krietnus bērnus. Paldies pensionāriem. Paldies skolotājiem un mediķiem, policistiem un karavīriem. Paldies uzņēmējiem un zemniekiem. Paldies arī oponentiem un kritiķiem," sacīja politiķis.
Dombrovskis uzsvēra, ka 2010.gadā tiks atzīmēti divdesmit gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. "Toreiz iedzīvotāji cīnījās par brīvu Latviju, par latviešu valodu un valsti, kurā Latvijas tauta dzīvos labklājībā."
"Nākamais gads ir zīmīgs atskaites punkts, lai izvērtētu paveikto un nospraustu jaunus mērķus ceļā uz mūsu valsts vērtībām. Aicinu katru no jums izmantot šo iespēju, lai izvirzītu precīzus uzdevumus ne tikai sev, bet arī nākamajai Saeimai un valdībai. Rūpīgi izvērtēt to, kas darāms 2010.gadā. Kritiski analizēt to, kas jums tiks viegli solīts. Un atcerēties visas 2009.gada rūgtās mācības, bet galvenais - to iemeslus," sacīja Dombrovskis.
"Lai Jaunajā gadā Latvijā pietiek gudrības, spēka un vienotības. Lai spējam izlabot iepriekšējās kļūdas un varam patiesi lepoties ar savu valsti! Laimīgu jauno gadu! Dievs svētī Latviju!" iedzīvotājiem novēlēja Dombrovskis.