Vēstures zinātņu doktora Edvīna Šnores pasaulslavenajai dokumentālajai filmai Padomju stāsts (The Soviet Story) ar Kremļa svētību internetā atkal atslēgta skaņa, lai skatītāji nevarētu dzirdēt ne aculiecinieku un speciālistu teikto, ne padomju režīma noziegumu skaidrojumus aizkadra tekstā.
Filma, kurā atmaskoti komunistu režīma pastrādātie masveida noziegumi Baltijā, Ukrainā un citur, YouTube vietnē skatāma tikai ar izslēgtu skaņu. Turklāt tas ir filmas oficiālais kanāls, kurā filmu ievietojis pats E. Šnore. Oficiālais cenzūras paskaidrojums: «Šis video iepriekš saturēja ar autortiesībām aizsargātu audio celiņu. Autortiesību turētāja pretenziju dēļ skaņas celiņš ir padarīts mēms» («muted»). Pirmoreiz šāds paziņojums parādījās pavasarī – brīdī, kad vēsturnieks izlēma kandidēt uz Eiroparlamentu, bet beigās palika pirmais aiz svītras. Pēc šīm vēlēšanām Neatkarīgā novēroja, ka filmas skaņa atgriezās, bet tagad, vēsturniekam kandidējot Saeimas vēlēšanās, skaņa nobloķēta atkal.
Norādes uz it kā notikušiem autortiesību pārkāpumiem ir rutīnas veida taktika, kuru Krievija regulāri īsteno pret sev nevēlamiem ukraiņu ievietotiem materiāliem YouTube, Dailymotion, Vimeo un citos videosatura portālos, lai panāktu to bloķēšanu. Padomju stāsta cenzūras gadījumā lietots fakts, ka filmas skaņu noformējumā izmantota autentiska staļinisma laiku PSRS mūzika. Tās oficiālā tiražētāja savulaik bija caur Kultūras ministriju Kremlim pakļautā valsts ierakstu monopolfirma Melodija, kuras neaptverami plašais katalogs pēc PSRS sabrukuma kādu laiku tika nodots nomā britu EMI, pēc tam – japāņu/vācu Sony BMG. Taču kopš 2006. gada Melodija ir atjaunojusi darbu, atkal kļūstot par Krievijas valsts oficiālo mūzikas ierakstu kompāniju, kas tai ļauj izmantot autortiesību turētājas statusu uz veciem ierakstiem, – Eiropā to termiņš beidzas tikai 70 gadus pēc autoru nāves. Tādā veidā, izsakot pretenzijas (arī nepamatotas) kaut vai tikai par padsmit sekundes garu fona mūzikas fragmentu, ir noklusināts viss Padomju stāsta skaņas celiņš pusotras stundas garumā.
Politisko motivāciju apstiprina autortiesību «pārkāpuma» pieteikšanas laiks – spriežot pēc skatītāju komentāriem aiz video, tas precīzi sakritis ar brīdi, kad E. Šnore pirmoreiz paziņoja par kandidēšanu. Autortiesību piemērošanā izmantota selektīva pieeja: šī filma tulkota un ar subtitriem skatāma arī slovēņu, grieķu, rumāņu, angļu un citās valodās, bet pret tulkotajām versijām (no kurām daudzām ir pat vairāk skatījumi nekā oriģinālajai augšupielādei) pretenzijas nav vērstas. «Tas apliecina faktu: PSRS impērijas mantinieki vēlas, lai no visiem tieši latvieši nevarētu noskatīties Padomju stāstu brīdī, kad filmas autoram ir reālas iespējas tikt ievēlētam,» komentē Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.
Padomju stāsts pabeigts un publiskots jau 2008. gadā, to līdzfinansēja Eiropas Parlaments. Filma atkārtoti rādīta vismaz 20 valstu televīzijās. Ne pavasarī, ne tagad pats E. Šnore par it kā notikušajiem autortiesību pārkāpumiem netika brīdināts ne no vienas puses, un nekādas pretenzijas viņam neviens nav izteicis. «Patiešām interesanti. Man tas nebija zināms, vajadzēs papētīt!» Pirms diviem mēnešiem filma latviešu versijā ievietota Youtube vēlreiz, tikai šoreiz to izdarījis kāds cits lietotājs un tā pieejama ej.uz/DrShnore. Tur pagaidām skaņa ir.