Vienotību klupinošais cinītis – Citadele

Vienotība, kas cer turpināt vadīt valdību arī pēc sestdienas vēlēšanām, pēc to rezultātu apkopošanas var zaudēt šādu iespēju, liecina pēdējie socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS apkopotie dati. Eksperti lēš, ka būtiska ietekme uz politiskā smagsvara popularitāti ir līdz galam neizskaidrotajam bankas Citadele pārdošanas darījumam un ar to saistītajām sakritībām.

Saskaņā ar pēdējo SKDS aptauju, kas noslēgusies 30. septembrī, populārākās partijas pozīcijas atguvusi Saskaņa. Septembra pirmajā pusē par to bija gatavi balsot 17,7% respondentu, bet septembra beigās – jau 18,4%.

Dramatisks kritums

Kaut arī atbalsts pieaudzis tikai par nepilnu procentpunktu, ar to bijis pietiekami, lai apsteigtu Vienotību, kas mēneša sākumā pulcēja 20,8% atbalstītāju, bet mēneša beigās to īpatsvars sarucis līdz 11,9%, raksta portāls Delfi. Reitingi, protams, vēlēšanu rezultātus precīzi neprognozē, taču par vēlētāju noskaņojumu dod gana skaidru priekšstatu, un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka par straujo atbalsta sarukumu Vienotība var pateikties neskaidrajam Citadeles darījumam. Pārējiem pret valdošo partiju vērstajiem kompromatiem, viņaprāt, lielas ietekmes uz reitingiem nav.

«Salīdzinot pēdējos datus, var teikt, ka Citadeles darījums un ar to saistītās neskaidrības Vienotībai ir noņēmušas atbalstītājus,» saka eksperts.

Liktenīgas sagadīšanās

Sabiedrības viedokļa viļņošanās par Citadeles pārdošanu aizsākās mierīgi, un gandrīz nekas neliecināja par plašas neapmierinātības vētras izcelšanos. Tā tas bija līdz brīdim, kad valdība runāja tikai par nepieciešamību banku pārdot līdz noteiktam termiņam.

Tad cita pēc citas parādījās dažādas ar darījumu saistītas nianses, kas sabiedrībai jau bija saprotamākas un vienkāršāk projicējamas uz valdības vadītāju – Vienotību. Proti, līdz pat šim laikam vēlētājam nav pilnībā skaidrs, kas tad īsti būs Citadeles pircēji. Ir zināmi tikai daži vārdi un fakts, ka jaunie investori ir no ASV, kas kalpos kā papildu garants valsts drošībai un signāls citiem ietekmīgā sabiedrotā uzņēmējiem, ka esam investīcijām droša valsts. Taču arī starp šiem investoriem ir personas, kas nav draugos ar likumu – ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings piesaistītais ēģiptiešu miljardieris Nasevs Savirs Ēģiptē notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem.

Vēlētājam, kas īpaši necenšas sekot līdzi visām darījuma niansēm, arī ar šo informāciju varētu nepietikt, lai mainītu attieksmi pret savu politisko favorītu, taču šīm sagatavošanas zalvēm sekoja masīva politiskās artilērijas viesuļuguns.

Kļuva zināms, ka valdība, ar kuru daudzi personificē tieši Vienotību, ir gatava banku pārdot par summu, kas, ņemot vērā bankas peļņu un tajā šobrīd esošos aktīvus, šķiet ārkārtīgi zema. Šinī situācijā vēlētājs, kas pieņēmis to, ka valstij naudas ir tik, cik tai ir, un tādēļ vairāk tērēt veselības aprūpei vai izglītības sistēmai nav iespējams, vairs nevēlas samierināties ar šādiem darījuma noteikumiem. Vēlētājam jau ir krietni grūtāk izskaidrot, ka globālā ģeopolitiskā un finanšu situācija iegūt labāku samaksu par banku neļauj un ka vilcināties ar darījumu arī nav iespējas saistību dēļ ar Eiropas Savienību.

Vienotībai nelabvēlīgās informācijas lavīna noslēdzās ar ziņām, ka vairāki partijas redzamākie biedri darījuma slēgšanas laikā vienā lidmašīnā ar investoru pārstāvjiem devušies atpūtā uz Gruziju. Cilvēkiem, kas jau instinktu līmenī teju visus politiķus dēvē par korumpantiem un pašlabuma meklētājiem šie fakti nešķitīs kā sakritība pat tad, ja tā tiešām tāda būs.

Iešāvuši sev kājā

«Vienotībai lielāko traumu ir nodarījusi Citadele. Domāju, ka viņi paši neapzinājās, ar ko tas beigsies. Viņi paši sev iešāva kājā, un visi oponenti to prasmīgi izmanto pret viņiem,» uzskata politologs Filips Rajevskis. Viņaprāt, tieši vēlētājiem saprotamā formā atsegtās Vienotības kļūmes (Gruzijas brauciens, slepenība, bankas cena), visticamāk, lika viņiem pārdomāt savu izvēli.

Turklāt reitingu kritums var būt priekšvēstnesis ne vien sliktākiem rezultātiem vēlēšanās, bet arī brīdināt par iespēju zaudēt premjerministru.

«Pie šādiem reitingiem nākamais premjers varētu būt arī no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Te var lomu nospēlēt prezidenta izcelsme no ZZS un tas, ka Vienotība pret politiskajiem partneriem bijusi augstprātīga, nespējot veidot monolītu valdības kodolu,» saka eksperts.

Pēc pēdējo aptauju datiem, otra populārākā centriski labējā partija ir ZZS, kas Vienotībai min uz papēžiem ar 11,3% atbalstītāju. ZZS frakcijas līderis Augusts Brigmanis gan neuzskata, ka tieši Citadele būtu vainojama Vienotības nedienās. «Viņiem tagad jāmaksā par to, ka līdz šim pozicionējuši sevi kā vistīrāko un godīgāko politisko spēku. Tieši tagad viņus sit no visām pusēm, un par visu tagad ir jāatbild,» saka politiķis.