Lembergs: "Citadeles" pirkuma darījums ir blēdīgs

© f64

ASV investoru "Ripplewood Holdings" iecerētais bankas "Citadele" pirkuma darījums ir saprotams no pircēja viedokļa, tomēr blēdīgs gan, šādu viedokli LTV pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergam izskatoties, ka investori grib faktiski bez naudas izmantošanas nopirkt banku un pēc gada to pārdot tālāk jau ar komisijas uzcenojumu.

Lembergu "Citadeles" pārdošanas darījums neapmierinot un viņš vēlētos, lai būtu meklēta cita pārdošanas shēma, piemēram, piedāvājot pārdot akcijas caur biržu, lai katrs pērk, cik grib un cik var atļauties. Tāpat politiķim neesot saprotama potenciālo pircēju atsijāšana, jo Krievijas miljardieris Jurijs Šeflers neesot nekāds krievs, bet gan Izraēlas un Šveices pilsonis, līdz ar to rodoties jautājums, ar ko viņš sliktāks par kādu arābu, kas pēc neoficiālām ziņām būšot starp "Citadeles" pircējiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts norobežojās no ZZS atbildības par darījumu, jo partijas ministru balsojumam valdībā neesot nekādas nozīmes, jo valdībā vairākums esot "Vienotībai". Savukārt vairāku politiķu un uzņēmēju, iespējams, kopīgais lidojums uz Gruziju "Citadeles" pārdošanas darījuma sarunu laikā esot salicis "visus punktus uz i".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir informējusi, ka kopējā valsts bankas "Citadele" pārdošanas cena ir 98,67 miljoni eiro, tādējādi 75% "Citadeles" akciju tiks pārdoti par aptuveni 74 miljoniem eiro. Noslēdzot vienošanos ar investoru, Latvijas valsts saņems maksu par banku līdz nākamā gada martam vienā maksājumā. Par šo summu vairs neesot strīda ar potenciālajiem pircējiem. Diskusijas vēl notiekot par citiem pirkšanas nosacījumiem, piemēram, par bankas tālākpārdošanas laiku, finansējuma saņemšanas nosacījumiem u.c.

Latvijas valdība ir akceptējusi ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto bankas "Citadele" iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka "Ripplewood Holdings" iegādāsies 25% bankas akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Reģionālās attīstības banka (ERAB). Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas "Citadele" akcijas, ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Starp investoriem ir vēl virkne finanšu nozarē pazīstamu uzņēmēju.

Valsts līgumu ar ASV fondu "Ripplewood Holdings" par "Citadeles" valsts daļu iegādi plāno parakstīt dažu nedēļu laikā, pastāstīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns. Eiropas Komisijas restrukturizācijas plāns paredz, ka līgums par "Citadeles" pārdošanu ir jāparaksta līdz šā gada beigām. Taču Spridzāns pauda pārliecību, ka tuvāko nedēļu laikā līgums tiks saskaņots un parakstīts. PA vadītājs konkrētu datumu neprecizēja.

Spridzāns nevēlējās atklāt, par kurām līguma daļām patlaban notiek sarunas ar "Ripplewood Holdings", vien piebilda, ka diskusijas notiek par vairākiem līguma punktiem, ko investors minējis sākotnējā piedāvājumā.

PA vadītājs arī nevēlējās komentēt līguma punktu par to, cik ilgi "Ripplewood Holdings" nevarēs pārdot "Citadeli". Savukārt uz žurnālistu jautājumu, vai līgums paredzēs punktu, kurā būs minēti nosacījumi, kam investors "Citadeli" nekādā gadījumā nevarēs pārdot, Spridzāns sacīja, ka šāda punkta nebūs, jo par šiem jautājumiem parasti lemj Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Patlaban PA ieguldījums bankas "Citadele" subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka "Citadele" atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma. Savukārt Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (ERAB) pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka "Citadele" atmaksās līdz 2017.gada beigām, un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā banka "Citadele" saņēma valsts atbalsta veidā, informē PA. Kopumā banka "Citadele" saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus.

Panāktais darījums iekļaujas iepriekš Eiropas Komisijas apstiprinātajā laika grafikā, kas paredz bankas "Citadele" akciju pārdošanas līgumu noslēgt līdz 2014.gada 31.decembrim. Savukārt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā "Citadele", pēc akciju pirkuma līguma parakstīšanas tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišana. Ievērojot normatīvos aktus, Latvijas, Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišanas saņemšana var prasīt piecus sešus mēnešus, jo ir nepieciešams izvērtēt potenciālos investorus pēc vairākiem kritērijiem - brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumam darījums ir jāpabeidz līdz 2015.gada 31.martam.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais