Atliek balsojumu par kārtējo "Lemberga likumu"
Salūstot konstruktīvas kritikas priekšā, Vienotības deputātu vadītā Saeimas Juridiskā komisija nolēma atlikt kārtējā «Lemberga likuma» nosūtīšanu Saeimai, lai 2. oktobrī (t.i., šodien, pēdējā Saeimas sēdē pirms vēlēšanām) to pieņemtu galīgajā lasījumā.
Saeimas Juridiskajā komisijā diskusijas par steidzamības kārtā pieņemamajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) notika otrdien. Diskutēja Saeimas deputāti un eksperti no Tieslietu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un Zvērinātu advokātu padomes. Karstas debates uzvirmoja par tā dēvēto Lemberga likumu jeb, citiem vārdiem, Vienotības deputāta Andreja Judina iesniegtajiem grozījumiem KPL 449. panta trešās daļas otrajā teikumā, mainot vārdus «šādu lūgumu» ar vārdiem «attiecīgu motivētu lūgumu».
Pēc A. Judina un šo priekšlikumu ieteikušo prokuroru domām, šiem grozījumiem būtu jāsamazina tiesvedības ilgums dažās krimināllietās, tostarp tā dēvētajā Lemberga lietā.
Aptaujājot Juridiskās komisijas sēdes dalībniekus, Neatkarīgā noskaidroja, ka komisija nākusi pie slēdziena, ka A. Judina iesniegtais priekšlikums ir jāpārstrādā, lai tas atbilstu gan pārējām KPL normām, gan arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tieslietu ministrijai uzdots nedēļas laikā sagatavot jaunus priekšlikumus.
Jurisa - Judina tandēms
Kā teica Juridiskās komisijas loceklis deputāts Andrejs Elksniņš, kurš pirms pieciem gadiem t.s. Lemberga krimināllietā sniedza juridisko palīdzību cietušajam miljonāram Valentīnam Kokalim, «šis priekšlikums ir bezjēdzīgs un tādēļ arī netika atbalstīts».
Vaicāts, no kurienes A. Judina priekšlikumam aug kājas, deputāts teica: «Lai arī Aivars Lembergs ir mans politiskais oponents, varu teikt tikai to, ka šie grozījumi Kriminālprocesa likumā nāk nevis no Judina, bet no viena prokurora, kurš uztur apsūdzību t.s. Lemberga krimināllietā. Katru reizi, kad prokuratūra saskaras ar procesuāliem jautājumiem, kad viņi nevēlas, lai tiktu pārbaudīts viens otrs pierādījums, vai arī viņu skatījumā tiesvedības process notiek pārāk lēni, viņi Judinu izmanto kā striķīti, ar kura palīdzību var veikt izmaiņas likumā, lai ierobežotu personas tiesības tiesas sēdē pārbaudīt pierādījumus. Tā ir ļoti konkrēta atbilde, no kurienes aug kājas šim priekšlikumam. Tā ir saikne - prokurors Juris Juriss un deputāts Andrejs Judins.»
Vaicāts, vai J. Juriss arī pats nāk uz Saeimu un pamato likumu grozījumu nepieciešamību, A. Elksniņš teica: «Nē. Viņš sēdēs nepiedalās. Nu kur tad nu vēl! Tā būtu liela nekaunība konkrētā likuma grozījumā atzīt savu interesi. Taču kopumā viss izskatās ļoti bērnišķīgi. Tas nav pirmais šāda veida priekšlikums. Tā lieta jau nostiprinājusies sistēmiski. Bieži vien uz sēdēm par izmaiņām Kriminālprocesa likumā Judins atnāk ar tādiem domu graudiem, kuru saknes ir meklējamas dziļi t.s. Lemberga tiesvedībā.»
Prokuroru darbs
A. Elksniņš: «Šo situāciju var raksturot ļoti vienkārši: ne apsūdzētais, ne cietušais nenosaka, kādi būs krimināllietas materiāli. Tiesības noteikt, kādi materiāli būs krimināllietā, ir tikai prokuroram. Reiz likumdevējs jau noteica - lai neapgrūtinātu tiesu ar materiāliem, kuri neattiecas uz konkrēto pierādīšanas priekšmetu, tos ievieto arhīva lietās. Arī t.s. Lemberga krimināllietā ir arhīva lieta, kurā atrodas materiāli. Prokuroriem, pirms sūtīt Lemberga lietu uz tiesu, arī bija visas tiesības materiālus sašķirot. Gan Kriminālprocesa likums, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz, ka katram cilvēkam ir tiesības uz atklātu krimināllietas izskatīšanu un tiešu pierādījumu pārbaudi. Tas nozīmē, ka cilvēks krimināllietā var lūgt pārbaudīt pierādījumus. Ja prokurors ir izdomājis, kādus materiālus viņš ir atlasījis simt piecdesmit sējumos, nevis piecos sējumos, tas nozīmē, ka, pēc prokurora domām, šie materiāli simt piecdesmit sējumos pierāda personas vainu. Kā to paredz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, ja tie materiāli paredzēti vainas pierādīšanai, tad tie tiesā ir jāklāj galdā un jāpārbauda. Un protams, ka šajā situācijā, kad materiāli tiek rūpīgi pārbaudīti, kādam tas nepatīk. Tādēļ tiek izmantots Vienotības politiķu resurss, lai šīs situācijas atrisināšanā iejauktos likumdevējs, lai tas padarītu šo kriminālprocesu attiecībā pret valsts apsūdzības uzturētājiem pielaidīgāku un paviršāku. Ļoti vienkārša fabula. Bet valstij rezultātā būs zaudētās prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un no valsts kases izmaksātās kompensācijas. Ja jau viņi tik ļoti vēlas notiesāt Lembergu, tad lai arī dara visu tā, kā tas pienākas. Komisijā komunicējām ar Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem. Tiesneši arī ir pret šādiem grozījumiem. Arī tas daudz par ko liecina. Par ko tagad pārvērtīsies tiesu sistēma? Vai par kaut ko tādu, kā to iedomājusies Vienotība? Tad jau labāk veidosim tādu padomju troiku. Tad jāveic vienkārši likuma grozījumi un prokurors aizsūta e-pastu tiesnesim: «Lūdzu notiesāt tādu un tādu personu.» Tad vairs nevajadzēs nekādas tiesas sēdes.»
Bezjēdzīgā makulatūra
ZZS deputāts Kārlis Seržants, vaicāts, kā A. Judins deputātiem izskaidroja pēkšņo likuma grozījumu nepieciešamību, atbildēja: «Viņš neko neminēja.» Paužot savu viedokli par «Lemberga likuma» būtību, K. Seržants teica: «To, vai lūgums pārbaudīt pierādījumus ir motivēts vai nav - to jau pats tiesnesis vien izlems. Ja nu tas tiesnesis ir apstrādāts vai uzpirkts, tad atkarībā no tā arī lūgums tiks uzskatīts par motivētu vai nemotivētu. Viens pats vārds «motivēts» jau neko neatrisina. Ir jādomā kaut kas cits. Es arī sliecos uz to, ka jādomā par to, lai krimināllietās nebūtu tik daudz materiālu, kuros tagad tiek sabāzts iekšā, ko sirds vēlas - jēgā un bezjēgā.»