Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas speciālistu palīdzība bija nepieciešama grūtniecei, kura saindējās ar tvana gāzi pēc tam, kad mājā, iestājoties vēsākam laikam, bija ieslēgta autonomā apkures sistēma.
Anesteziologs – reanimatologs Roberts Stašinskis: „Diemžēl mūsu prognozes tikai apstiprinās – problēmas ar mājokļu autonomajām gāzes apkures sistēmām joprojām pastāv, to mēs - ārsti šeit klīnikā redzam jau ilgāku laiku, un par to ir jāsāk runāt skaļāk. Līdzīgi kā gadījumā, par kuru ziņojām augustā, arī šoreiz runa ir nevis par malkas krāsnīm, kā varētu domāt, bet gāzes apkures katliem, kurus cilvēki uzstāda gan privātmājās, gan dzīvokļos, un no kuriem kādu iemeslu dēļ telpās ieplūst indīgā un dzīvībai bīstamā tvana gāze.”
Vidēji gada laikā Toksikoloģijas un sepses klīnikā pēc saindēšanās ar tvana gāzi nonāk ap 100 cilvēkiem. Latvijā visvairāk mirušie akūtas saindēšanās dēļ ir tieši no šīs indīgās vielas. R. Stašinskis norāda, ka vairumā gadījumu šādas saindēšanās apstākļi ir saistīti ar ugunsgrēkiem, tomēr regulāri ir situācijas, kad galvenās aizdomas krīt uz autonomajām apkures sistēmām: „Ir bijuši arī gadījumi, kad no rīta pamostas vairs tikai viens.”
Aktīvi problēmas cēloņu noskaidrošanā iesaistījās šā gada augustā Toksikoloģijas un sepses klīnikā stacionētās un ar tvana gāzi saindējušās sievietes tuvinieki: „Nekavējoties sākām meklēt speciālistu, kurš varētu izskaidrot, no kurienes mājoklī varēja rasties šī indīgā gāze. Pieaicinātais eksperts norādīja, ka tāda vaina esot lielākajā daļā dzīvokļu un māju, kurās ierīkota gāzes apkure – problēma ir tajā, ka gāzes katls neatrodas atsevišķā katla telpā ar īpašu gaisa padevi no ārpuses. Tā bija arī mūsu mājā – ar tādu risinājumu mēs šo dzīvokli iegādājāmies bez aizdomām, ka kaut kas būtu nepareizi. Pieaicinātais eksperts skaidroja, ka tad, kad ir izsmelti visi skābekļa resursi telpā, kurā ir katls (piemēram, vannas istabā), sadegšanas process sāk noritēt nepareizi, un veidojas nepareizs sadegšanas galaprodukts – tvana gāze. Tvana gāze “guļ” tieši telpas lejasdaļā, tāpēc pirmie upuri ir mājdzīvnieki un gulošie.”
Ārsti atgādina, ka tvanam, kas ir indīga un toksiska gāze, nav ne smakas, ne krāsas, ne garšas, tāpēc pamanīt tā klātbūtni bez īpašiem detektoriem praktiski nav iespējams. Pirmie simptomi var būt galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana un caureja, ko cilvēki biežāk asociē ar kādu citu problēmu. Tāpēc īpaši svarīgi ir veikt regulāras apkures sistēmas pārbaudes, to uzticot tikai sertificētiem meistariem, un uzstādīt tvana gāzes detektorus, lai neriskētu ar savu dzīvību. Ja cilvēkam rodas aizdomas par saindēšanos ar šo gāzi, ir jāatver logi, lai izvēdinātos telpas, jāizsauc neatliekamā palīdzība un līdz brigādes ierašanās brīdim pašam iespēju robežās jānokļūst vietā, kur nodrošināts svaigs gaiss.