Advokāti: kārtējais "Lemberga likums" tikai paildzinās tiesas procesus
Steidzamības kārtā virzītie Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri turpmāk prasītu motivēt lūgumus tiesai par rakstveida pierādījumu nolasīšanu, būtiski pagarinās tiesvedības procesus, norādīts Saeimas deputātiem nosūtītajā Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības (LKAB) atzinumā.
Kārtējais pēkšņais «Lemberga likums» jeb grozījumi Kriminālprocesa likuma 449. panta trešajā punktā, aizstājot vārdus «šādu lūgumu» ar vārdiem «attiecīgu motivētu lūgumu», acīmredzot izraisījuši neizpratni Saeimas deputātos, kuri lūguši ekspertu viedokli LKAB. Deputāti advokātiem atklājuši, ka Saeimā steidzamības kārtā tiek virzīti grozījumi Kriminālprocesa likumā. To sākotnējais mērķis bijis ieviest alternatīvus sodus brīvības atņemšanai, tādējādi samazinot notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās, kas ir apsveicams solis.
Bet te pēkšņi uzradies Vienotības deputāta Andreja Judina priekšlikums grozīt pantu, kurš uz šo tēmu neattiecas. A. Judina priekšlikums attiecas uz pavisam citu tēmu, proti, uz kriminālprocesa fundamentāliem principiem - tiešumu un mutiskumu - iztiesāšanas stadijā. Vēstulē advokātiem tāpat norādīts, ka «Saeimas deputātu rīcībā nav atbildīgo institūciju (Patstāvīgā darba grupa Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, Ģenerālprokuratūra u.c.) atzinumi par grozījumu 449. panta 3. daļā pamatotību». Respektīvi, deputātiem piedāvāts akli noticēt A. Judina viedoklim, kāpēc šādi grozījumi pēkšņi un steidzami ir nepieciešami.
Neizprot pamatprincipus
Norādot, ka Kriminālprocesa likuma 449. panta grozījumu autori (A. Judins un viņa domubiedri) sirgst ar neizpratni par pierādījumu pārbaudes tiešuma un mutiskuma principiem, LKAB vēstulē teikts: «Attiecībā uz ierosinājumu aizstāt KPL 449. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus «šādu lūgumu» ar vārdiem «attiecīgu motivētu lūgumu», pirmkārt, varam paust neizpratni par šādu likuma grozījumu mērķi. Atzīstot problēmas pastāvēšanu tiesu praksē un nevienādu tiesu viedokli jautājumā par rakstveida pierādījumu pārbaudes kārtību, vienlaikus norādāms, ka šāds ierosinājums liecina par šās problēmas neizpratni, nevēlēšanos problēmu atrisināt pārdomāti un sistēmiski iederīgi.»
LKAB arī norāda, ka nav saprotams, kāda gan īpaša motivācija varētu tikt izmantota, piesakot lūgumu par rakstveida pierādījuma nolasīšanu: «Rakstveida pierādījumu nolasīšana tiesas sēdē ir viena no iztiesāšanas mutiskuma un arī iztiesāšanas atklātuma principa izpausmēm, un nav iedomājams, kā gan procesa dalībniekam īpaši būtu jāmotivē sava vēlēšanās pēc kriminālprocesa iztiesāšanas pamatprincipu ievērošanas konkrētajā procesā. Jebkura motivēta lūguma pieteikšana un izskatīšana patērēs nesalīdzināmi vairāk laika nekā paša rakstveida pierādījuma nolasīšana.»
Būs pretējs efekts
Apkopojot secinājumus par kārtējo «Lemberga likumu», LKAB brīdina, ka, stājoties spēkā piedāvātajiem likuma grozījumiem, tiesvedības procesi krimināllietās kļūs nesalīdzināmi garāki un sarežģītāki: «Respektīvi, ierosināto likuma normas grozījumu praktiskais rezultāts būs tāds, ka par katru dokumentu, kura mutisku pārbaudi kāds no procesa dalībniekiem vēlēsies panākt, tiks pieteikts motivēts lūgums, kur lūguma motivācija pati par sevi jau var saturēt daļu informācijas no potenciāli nolasāmā dokumenta, sekojoši visiem procesa dalībniekiem (valsts apsūdzības uzturētājam, apsūdzētajam un viņa aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim vai juridiskās palīdzības sniedzējam) būs tiesības paust savu viedokli un izteikties par katru no šiem lūgumiem, un, visbeidzot, tiesai būs pienākums par pieteikto lūgumu pieņemt motivētu lēmumu. Ir vairāk nekā ticams, ka jautājuma izlemšana šādā kārtībā aizņems nesamērīgi ilgu laiku. Nevarētu piekrist, ka jautājums par kāda pierādījuma nolasīšanu vai nenolasīšanu tiesas sēdē būtu tik nozīmīgs taisnīga kriminālprocesa rezultāta sasniegšanai, lai katram nolasāmajam dokumentam veltītu to uzmanību un tērētu to laiku, ko likumprojekta autors piedāvā veikt uz saprātīga lietas izskatīšanas termiņa rēķina.»
Kam vajadzīgi?
Līdz pat pēdējam brīdim šie grozījumi tika turēti lielā slepenībā. Tie tika publiskoti Saeimā tikai pagājušajā nedēļā īsi pirms Kriminālprocesa likuma grozījumu nodošanas balsojumam pēdējā lasījumā.
Iepriekš A. Judins Neatkarīgajai noliedza, ka kārtējam «Lemberga likumam» būtu kāds sakars ar tiesvedību Rīgas apgabaltiesā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tomēr viņš atzinās, ka ar likuma grozījumu iniciatīvu pie viņa vērsušies prokurori, kuru uzvārdus viņš gan vairs nespēja atminēties.
Savukārt jau šā gada pavasarī, kad sākās strīdi par rakstveida pierādījumu pārbaudi Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga prāvā, Neatkarīgā no juristiem dzirdēja, ka Ģenerālprokuratūrā topot šādi grozījumi Kriminālprocesa likumā. Tie pavisam oficiāli liegšot A. Lembergam lūgt nolasīt krimināllietā iešūto rakstveida pierādījumu fragmentus. Tagad tiesa t. s. Lemberga lietā jau tāpat ir aizliegusi lasīt dokumentus - piemēram, vakar prokurors Juris Juriss lielā ātrumā nolasīja tikai 38. sējumā iekļauto dokumentu nosaukumus (prokurori paši sarūpējuši apmēram 200 sējumus). Bet pirms tam bija pat gadījums, kad prokurors Jānis Ilsteris tikai norādīja, kurā lappusē atrodams tiesā pārbaudāmo dokumentu saraksts.