2009. gada 13. janvāris ir datums, kuru droši vien atcerēsies vēl ilgi un ar bažām uzlūkos kā piemēru tam, ko spēj cilvēki, kad ir izmisuši, dusmīgi un neapmierināti ar valstī notiekošo.
Todien miermīlīgi sāktā protesta akcija, kuru organizēja opozīcijā esošās politiskās partijas un kas pulcēja vairāk nekā desmit tūkstošus cilvēku, beidzās ar grautiņu. Pēc mītiņa vairāki simti agresīvi noskaņotu protestētāju devās uz Saeimas namu un apmētāja to ar akmeņiem.
Ar to vien nepietika – grautiņa dalībnieki kļuva pavisam nekontrolējami, un cieta ne tikai ēka, kas asociējas ar nemīlēto valsts varu, bet izdemolēts tika arī dzērienu veikals, izdauzīti netālu esošās bibliotēkas logi, apgāztas policijas mašīnas un izpostīts bruģis, kura akmeņi mērķtiecīgi tika mesti ēku un arī kārtības sargu virzienā.
Nekautrējas zagt pat no bērniem
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) oktobra beigās sāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publiskajiem iepirkumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kriminālprocesa ietvaros tika apcietināts slimnīcas valdes loceklis Arnis Kramzaks un saimniecības direktors Aivars Lisenko, kā arī slimnīcas jaunā korpusa celtniecībā iesaistītie – Projektu vadības un attīstības biroja valdes loceklis Raitis Mūrnieks un SIA Pamats valdes loceklis Aleksandrs Kreicers. Aizturēta tika arī A. Kramzaka sieva, taču viņu KNAB apcietināt nelūdza. Šīs amatpersonas un uzņēmumu pārstāvji tiek turēti aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu.
Slēdz slimnīcas
Neraugoties uz protestiem un iedzīvotāju savāktajiem parakstiem, šogad tika slēgtas vai pārprofilētas daudzas slimnīcas. Pirmais stacionāru slēgšanas vilnis bija aprīlī, kad tika slēgtas 13 mazās slimnīcas. Taču septembrī slēgtas vai pārprofilētas tika vēl aptuveni 30 ārstniecības iestādes. Līdz ar to 24 stundu neatliekamo palīdzību nodrošina vairs tikai 20 Latvijas slimnīcās. Stacionāru skaita samazināšana gan bija iecerēta jau iepriekš, taču samazinātā finansējuma dēļ tas jādara tik strauji, ka daudzviet ārstniecības iestāžu darbinieki un pacienti pat nepaguva attapties un pienācīgi sagatavoties pārmaiņām.
Bezdarbs sasniedz rekordlīmeni
2009. gadā bezdarba līmenis Latvijā sasniedza līdz šim lielāko rekordu – decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis jau bija tuvu 16 procentiem. Iepriekš visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā bija pēc tā sauktās Krievijas krīzes 1998. gadā, taču toreiz tas pat krīzes epicentrā nesasniedza desmit procentus. 2009. gada laikā kopējais bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 100 000. Saskaņā ar prognozēm, 2010. gadā bezdarba līmenis turpinās pieaugt, taču vairs ne tik strauji kā 2009. gada pēdējos mēnešos. Nodarbinātības valsts aģentūra prognozē, ka bezdarba līmenis nākamgad varētu būt 15–16% jeb bez darba varētu būt vidēji 180 000 līdz pat 200 000 darbaspējīgo cilvēku. Bezdarbs Latvijā varētu sākt samazināties ap 2011. gadu.
Pensijas valdība atņem, Satversmes tiesa atdod
2009. gads sociālajā politikā ieies kā bezatbildīgu politisko lēmumu pieņemšanas gads, jo budžeta izdevumu samazināšanas trakumā valdība un Saeima jūnijā pieņēma likumu Par pensiju un pabalstu izmaksu laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim, samazinot pensijas par 10 procentiem un strādājošiem pensionāriem par 70 procentiem, tā lielāko daļu no viņiem izstumjot no darba tirgus. Valdība un Saeima šādu lēmumu pieņēma, neraugoties uz dažādu ekspertu kritiku un pensionāru apņemšanos apstrīdēt likumu Satversmes tiesā. Īsi pirms Ziemassvētkiem Satversmes tiesa paziņoja spriedumu šajā svarīgajā lietā un pilnībā atcēla ierobežojumus pensionāriem, liekot Saeimai līdz 2010. gada martam arī izdomāt, kā atdot ieturēto pensijas daļu katram Latvijas pensionāram. 2010. gadā gaidāms vēl viens Satversmes tiesas spriedums saistībā ar šo likumu – par vecāku pabalstu ierobežošanu strādājošiem vecākiem.
Cūku gripa arī Latvijā
Lai gan jau 2009. gada pavasarī Meksiku un ASV pārņēma panika jaunas, vēl nezināmas infekcijas slimības – jaunās A H1N1 gripas, tautā sauktas arī par cūku gripu – dēļ, Latvijā pirmie saslimšanas gadījumi parādījās tikai vasarā.
No sākuma visi inficēšanās gadījumi bija saistīti ar ceļotājiem – cilvēki bija inficējušies ārzemju ceļojumos un atveduši slimību uz Latviju. Novembrī saslimstība sasniedza epidēmijas slieksni – vairākās pilsētās to pārsniedzot par vairākas reizes, kā arī tika reģistrēti pirmie nāves gadījumi. Kopumā ar šo jauno gripu Latvijā miruši 24 cilvēki – visi ar gripas radītām komplikācijām (pneimoniju). Gada nogalē šī gripa savus izplatības tempus samazinājusi, taču, pēc epidemiologu prognozēm, jaunajā gadā varētu sākties otrais epidēmijas vilnis. Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā nav pieejamas vakcīnas pret jauno gripu. Tās varētu parādīties pavasarī.
Lika celties, bet necēlās
Ar šādu spītību izceļas Latvijas 2009. gada iekšzemes kopprodukts. Pagājušā gada 23. septembrī Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija vienojās kopīgā lūgšanā, lai IKP 2009. gadā paceltos kaut par 2%, bet kopprodukts rādīja nepieklājīgas zīmes un baidīja Ivara Godmaņa valdību. Valdība nobijās un mēģināja kopproduktu pielabināt: tam atļaušot krist par 1%. Saeima deva kopproduktam šādu atļauju pagājušā gada 14. novembrī, pieņemot 2009. gada budžeta likuma pirmo versiju. Pēc tam nācās pieņemt divas citas versijas atbilstoši kopprodukta kaprīzēm. Tad kopprodukta pielabināšana tika uzticēta nākamajam Ministru prezidentam Dombrovskim. Jūlija sājumā viņš centās pierunāt kopproduktu šogad nekrist zemāk par 18%, bet kopprodukts neklausa arī viņu. Šā gada 2. ceturkšņa rādītājs ir –19,7% attiecībā pret 2008. gada 3. ceturksni.