Aktualizē bezpajumtnieku higiēnas problēmu

Pilsētas sabiedriskais transports ir vieta, kur visciešāk var izbaudīt bezpajumtnieku problēmu. Tāda doma iešaujas prātā pati pirmā, bet tā nebūt nav. Jā, sabiedriskā transporta salonā smaku nevar nesaost, uz sēdekļa bail apsēsties, jo, gadās, ka tas ir, atvainojiet, apčurāts. Pie stieņiem pieķerties gribas tikai ar gumijas cimdiem. Bet arī citviet, pat parkā, ikviens soliņš var kļūt par infekcijas avotu.

To, ka krāsas netiek sabiezinātas, apliecināja Rīgas domes Labklājības departamenta rīkotā apaļā galda diskusija par bezpajumtnieku higiēnisko stāvokli, par epidemioloģisko situāciju Rīgas patversmēs un sabiedriskajās vietās.

Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs stāsta, par ko izpilddirekcijā iedzīvotāji sūdzas – viņiem bail saslimt sabiedriskajā transportā, jo tieši Austrumu izpilddirekcijas pārvaldītajā teritorijā bomžu ir ļoti daudz. Sods par braukšanu bez biļetes viņus neattur no vizināšanās trolejbusā vai tramvajā, jo sodu jau neiekasēs. Iedzīvotāji visbiežāk sūdzas par to, ka 7. un 9. tramvajā un 15. trolejbusā ir ļoti daudz bezpajumtnieku un līdz ar to – smakas un netīrība.

Uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) kontroles dienesta vadītāja vietnieks Vjačeslavs Stundžāns informē, ka sabiedriskā transporta saloni tiek uzkopti katru dienu, bet padziļināta tīrīšana notiek divas vai trīs reizes mēnesī. Ja salons ir jāiztīra nekavējoties, tad šāds grafiks, protams, netiek ievērots. Piemēram, šonedēļ otrdienā no pulksten 3 līdz 6 pirms izbraukšanas no depo darbinieki pārbaudīja 60 transporta līdzekļus visos sabiedriskā transporta parkos. Ikdienas uzkopšana nozīmē nomazgāt transportlīdzekļa virsbūvi, izsūkt putekļus, dezinficēt stieņus. Ja ir padziļināta uzkopšana, tad tā vārda tiešā nozīmē notiek no grīdas līdz griestiem, ieskaitot vadītāja kabīni. Cikliski tiek tīrīti un mazgāti ar audumu apvilktie sēdekļi, kā arī, pielāgojoties sezonām, veikta dezinfekcija un dezinsekcija. Autobusos un trolejbusos tagad tiekot izmantoti speciāli līdzekļi pret smakām.

Taču, ja netīrelim un smirdonim ir biļete, tad izsēdināt viņu no transporta līdzekļa ir problemātiski, atzīst V. Stundžāns. Tāds pasažieris ir samaksājis par braucienu, kaut arī valdība ir aizliegusi smakojošā un smērējošā apģērbā braukt sabiedriskajā transportā. Ko darīt? Pasažieri var zvanīt policijai pa tālruni 110, bet Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs atzīst, ka Valsts policija šādos gadījumos var nereaģēt. Tāpēc vai nu jāpanāk, lai savieno ar Rīgas Pašvaldības policiju, vai uzreiz jāzvana uz tās dežūrdaļu (tālr. nr. 67037811 vai 67037822). Viņš uzsver, ka iekāpt sabiedriskajā transportā smirdošā apģērbā ir administratīvais pārkāpums, un policisti atbrauks, ja viņus par to informēs. V. Stundžāns iesaka pievērst uzmanību uzlīmei uz transporta līdzekļa stikla pie otrajām salona durvīm – uz tās ir apsardzes dienesta tālruņa numurs. Zvanot uz RS bezmaksas diennakts informatīvo tālruni un izstāstot par smaku vai netīrību transportā, tajā pašā dienā konkrēto transportlīdzekli pārbauda un saved kārtībā.

Ārste Baiba Rozentāle uzsver, ka pati pārliecinājusies – sabiedriskais transports tiek kopts pietiekami, diemžēl infekciju risks pastāv, jo 21. gadsimts ir veco infekcijas slimību atdzimšanas laiks un parādās arī jaunas slimības. Piemēram, kašķis bija aktuāls līdz pagājušā gadsimta 60. gadu sākumam, bet, krītoties higiēnas līmenim, kašķis un utis atgriežas. 2012. gadā konstatēti 1595 kašķa gadījumi, taču tik daudz cilvēku ir vērsušies pie ārsta. B. Rozentāle noteic, ka reālo situāciju raksturotu cits skaitlis – ja 1595 sareizinātu ar četri vai pat pieci. Inficēties var nezinot – ja aiztiek durvju rokturus, stieņus transportā, piespiežas stiklam, uz kura paliek gnīdas un kašķa ērcītes. Bīstama ir salmoneloze un citas netīro roku slimības. Drēbju utis ir ļoti bīstamas, brīdina B. Rozentāle. Pat elitārajā Spīķeru rajonā, kuru apmeklē tūristi, uz soliņiem apsēsties nav droši, novērojusi ārste. Uz tiem guļ bomži un it kā nevienu netraucē, izņemot nelāgo aromātu un estētiku. Viss tik nevainīgi nav, jo tās pašas kašķa paliekas viņi arī tur atstāj. Bet ar varu aizvest ārstēties likums atļauj vien 14 gadījumos.

Diskusijā tika pieminēts kāds gadījums Gaiļezera slimnīcā. Ja tiek ievests steidzami operējams bezpajumtnieks, tad viņu, kaut netīru un utainu, liek uz galda un operē. To operāciju zāli todien izmantot vairs nedrīkst – jādezinficē. Viens tāds pacients slimnīcā pabijis jau 16 reižu un ikreiz saņēmis visa veida palīdzību, jo ievests te bezsamaņā, te ar asiņojošu degunu, te vēl ar kādām galvas traumām. Noteikumi paredz, ka viņam jāsniedz nepieciešamā palīdzība.

***

PALĪDZĪBA BEZPAJUMTNIEKIEM

• Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem – tālr. 27023550;

• Rīgas Pašvaldības policijas dežūrdaļa – tālr. 67037811, 67037822;

• Uzņēmuma Rīgas satiksme bezmaksas tālr. – 80001919;

• Policija – tālr. 110.

• Patversmēs Maskavas ielā 208, Bārddziņu ielā, Gaiziņa ielā 7, Esplanādes ielā 1, Kartupeļu ielā 8, Tvaika ielā 2/12 uzņem arī vieglā alkohola reibumā (tikai aukstajā laikā).

• Mobilās brigādes darba laiks: pirmdienās, trešdienās un piektdienās no pulksten 9 līdz 17, otrdienās un ceturtdienās no pulksten 11 līdz 19. Sestdienās – no pulksten 9 līdz 17, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas pulksten 8 āra gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 grādiem vai ja āra gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem un vēja ātrums lielāks par 10 m/s.

Avots: Rīgas domes Labklājības departaments, Pašvaldības policija