Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārkāpumiem programmas apraidē vai retranslācijā turpmāk piemērot lielāku soda naudu - atsevišķos gadījumos līdz 14 000 eiro.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saglabās arī tiesības uz laiku apturēt pārkāpēja darbību.
Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) sagatavojusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un nozares partneru darba grupa.
Likuma grozījumi paredz par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas apraidi vai retranslāciju bez NEPLP izdotas apraides vai retranslācijas atļaujas vai pēc apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanas uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 2000 līdz pat 14 000 eiro.
Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību NEPLP izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumiem juridiskas personas varēs sodīt ar 500 līdz 10 000 eiro naudas sodu. Šāds pats sods pienāksies par pārkāpumu programmu veidošanā vai pakalpojumu sniegšanā, ja tās uz noteiktu laiku aizliegtas vai ierobežotas.
Savukārt par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu NEPLP varēs uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 20 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 500 līdz 14 000 eiro.
Kā norāda NEPLP, sodus ir nepieciešams palielināt, jo praksē tiek konstatēti pārkāpumi, kuri pēc būtības ir ievērojami smagāki, nekā pašreizējā normā paredzētais soda apmērs, piemēram, laikā no plkst.7 līdz 22 demonstrētas filmas vai raidījumi, kuri satur vardarbību vai kuros sagrozīti atspoguļoti fakti ar mērķi kurināt naidu un diskreditēt Latvijas valstiskumu.
Jaunā likuma versija paredz atbildību arī fiziskajām personām par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem.
Tāpat sodus palielināt nepieciešams, lai novērstu situācijas, kad normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšana NEPLP var būt finansiāli izdevīgāka nekā sods, kas paredzēts par pārkāpumu, kurš tiek slēpts, nesniedzot informāciju.
Grozījumu projekts LAPK izstrādāts ar mērķi stiprināt nacionālo informācijas telpu, sakārtot elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidi un veicināt konkurētspēju elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ievēro normatīvo aktu prasības, norādīts likumprojekta anotācijā.
NEPLP praksē elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmā tiek regulāri konstatēta izsniegto apraides atļauju darbības pamatnosacījumu neievērošana, sevišķi attiecībā uz pamatnosacījumos noteikto valodas kvotu, pārraidot raidījumus valsts valodā mazāk, nekā tas noteikts apraides atļaujā. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu stingrāku elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu darbības pamatnosacījumu atbilstību izdotajām apraides atļaujām, tostarp stiprinātu valsts valodas lietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, nepieciešams noteikt bargākus sodus par šādiem pārkāpumiem.
Programmu uzskaites noteikumu pārkāpumi praksē nerada tik lielu kaitējumu sabiedrībai kā programmu veidošanas pārkāpumi, tādēļ sods par tiem ir samazināms. LAPK jāparedz administratīvā atbildība par pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanā (pakalpojuma sniegšana bez reģistrācijas, satura neatbilstība darbības pamatnosacījumiem vai normatīvajiem aktiem), jo esošā redakcija šādu atbildību neparedz, norāda atbildīgā darba grupa.
Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) izpratnē cita starpā var būt privātpersonas, kuras nenodarbojas ar komercdarbību, tas ir, uz tām neattiecas LAPK paredzētā atbildība juridiskajām personām. Tādēļ jānosaka administratīvā atbildība elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem - fiziskajām personām.
Likumprojekta sagatavošanas gaitā notikušas konsultācijas ar Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvjiem.
Savukārt šodien otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi EPLL nosaka, ka NEPLP ir tiesības veikt pārbaudes jebkura elektroniskā plašsaziņas līdzekļa telpās un piekļūt tā iekārtām, lai nodrošinātu likumā noteikto padomes valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.