Laika vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas prognozē mitru rudeni un nokrišņiem bagātu ziemu.
«Šogad sniega lāpstām darbs būs,» nosaka viļakietis. Šodien pulksten 5.29 Latvijā iestājās astronomiskais rudens, bet laika zīmju pētnieks savas prognozes izsaka, vadoties pēc dažādām pazīmēm konkrētos datumos un pēc dzīvnieku, putnu un koku izturēšanās. Piemēram, skudras šogad veidoja augstus pūžņus un bezdelīgas agri pazuda. Pīlādži sārtojas un lapas dzeltē nevis zeltainā, bet rūsganā nokrāsā. Kad rudens bija sausāks, tad kokiem lapas bija zeltainākas. Tas V. Bukšam ļauj apgalvot, ka daudzas zīmes liecina – rudens varētu būt mitrs un nokrišņiem bagātīgāks nekā ierasts, bet nokrišņi lielākoties gaidāmi oktobrī un novembrī. Oktobrī varētu būt mitrs un vējains laiks, bet novembra beigās Austrumlatvijā iestāsies ziemai raksturīgāks laiks.
Par vēlīno sēņu rudens ražu viņš izsakās piesardzīgi. Daba tā izspēlējoties – ja ir spontāns, ražīgs sēņu laiks, gluži kā paisums, tad sekos bēgums. «Daba deva iespēju piepildīt grozus un noskaņoties citam ritmam,» saka laika zīmju vērotājs. Viņš pēta bērziņus un redz, ka pagājušogad lapu bija krietnāk, bet pašlaik – tikai galotnē aizķērušās. Tas nozīmē, ka ziema atsoļos jau novembra beigās un salnas var apkost arī rudens sēņu ražu. Kaismīgākie bekotāji var cerēt uz alksnenēm, tām pirmais sals pārāk nekaitē. Tomēr par ziemas laikapstākļiem
V. Bukšs sola izteikties oktobra beigās, kad būs pavērojis ūdeni savā prognožu dīķītī. Ja ūdenstilpe būs pilna, tad ziemā jāgaida sniegs un sals, ja ūdens maz, tad ziema būs maiga. Pašlaik viņš domā, ka šī ziema būs līdzīga 2012.–2013. gada ziemai, kad sniegs uzkrita pirms Andrejiem un tad mijās ar atkušņiem – tātad mērena un nokrišņiem bagāta. Pēc čiekuriem spriežot, stingrāks sals uznāktu janvāra otrajā pusē un februārī, bet ziema varētu ievilkties līdz aprīlim.