Dēls pārgriež rīkli savai mātei

«Piedod, saulīt, ka nenosargāju,» tā pēc nežēlīgas slepkavības, kuru pret māti pastrādājis dēls, kapos lūdz sievietes vīrs. Dēls jau iepriekš bijis vardarbīgs pret māti un ārstējies psihiatriskajā slimnīcā, savukārt kaimiņos jaunais vīrietis viesis bailes un nemieru.

Asinspirts piektajā stāvā

Kāds augusta piektdienas rīts trauksmaini un nepatīkami Ogrē sākās Parka ielas 10. nama iemītniekiem, jo vienā no piektā stāva dzīvokļiem tika atrasts sievietes līķis. Upuris, kurš milzu asins peļķē gulējis priekšnamā, bija nogalināts īpaši nežēlīgi – pārgriežot rīkli, vēl vairāk – cilvēka galva bijusi teju nogriezta. Policijas sniegtā informācija liecina, ka noziedznieks, iespējams, pat mēģinājis ķermeni sadalīt, mājoklī atrastās pēdas liecinājušas, ka nogalināto sievieti arī mēģināts pārvietot. Sešas stundas pēc līķa atrašanas policijai netālu no nozieguma vietas izdevās aizturēt iespējamo vainīgo. Visi notikušā apstākļi liecinājuši vienu – 59 gadus veco sievieti nežēlīgi nonāvējis pašas dēls – 33 gadus vecs vīrietis. Viņš pašlaik atrodas apcietinājumā. Vīrietim tiks veikta arī psihiatriskā ekspertīze, lai noskaidrotu, vai viņu var sodīt saskaņā ar likumu, kas paredz vismaz desmit gadu ilgu cietumsodu vai pat mūža ieslodzījumu, vai viņam nepieciešama ārstēšanās. Iespējams, dēls nozieguma izdarīšanas brīdī nav apzinājies, ko dara. Vīrietis jau iepriekš nonācis speciālistu uzmanībā kā psihiski nelīdzsvarota persona, Pašvaldības policija ne reizi vien tikusi saukta uz Parka ielas dzīvokli, lai palīdzētu mediķiem savaldīt nelīdzsvaroto cilvēku un nogādātu viņu ārstniecības iestādē.

Kaimiņi neko nedzirdēja

To, ka šajā ģimenē bijušas problēmas, no mājas iedzīvotājiem zinājis tikai retais, jo nu jau nogalinātā Irina ar savu ģimeni – dēlu un dzīvesbiedru – uz šo namu dzīvot pārcēlušies apmēram pirms gada, stāsta kaimiņi. Līdz tam šajā divistabu dzīvoklī valdījis haoss, jo tur bijusi «točka». Tirgotavas klienti bieži vien atstājuši netīrību arī kāpnēs, tāpēc jauno iemītnieku ievākšanās šajā dzīvoklī bijis liels atvieglojums. «Mēs no sākuma domājām, ka slepkavība varētu būt saistīta ar «točku», kāds ko sajaucis un vienkārši izrēķinājies ar neīsto cilvēku,» saka kāds kaimiņš. «Atnācēji atstāja normālas, es pat teiktu, ļoti labas ģimenes iespaidu.» Mājoklī allaž valdījis klusums, un licies, ka arī saskaņa, tāpēc asiņainie notikumi mājas iedzīvotājus šokējuši, viņi nespēj rast skaidrojumu tādai nelaimei, liela daļa nemaz netic, ka tik labā ģimenē varējusi notikt slepkavība. «Ziniet, es pat nezināju, ka tai sievietei ir dēls un vīrs, domāju, ka viņa dzīvo viena,» izbrīnīta ir tieši Irinas dzīvoklim pretī mītošā pensionāre. «Redzēju, ka viņa slēdza durvis, no rīta un vakarā bieži pa logu manīju, ka viņa nāk vai iet. Atpazinu kaimiņieni pēc frizūras, viņai bija tā interesanti ieveidoti mati. Es pat īsti neesmu viņas seju redzējusi, nezinu pat, cik viņa veca. Neviens man netic, ka var vismaz gadu dzīvot līdzās un neko nezināt, bet tā ir. Es komunicēju ar vecajiem kaimiņiem, bet ar jaunajiem ne.» Arī Irinai liktenīgajā dienā kaimiņiene neko neesot nedz dzirdējusi, nedz manījusi. «Ziniet, man visu dienu rīb televizors, vai es taisu ēst, mazgāju traukus vai veļu. Agrāk man nenāca prātā klausīties, kas notiek apkārt. Tagad gan esmu sākusi ieklausīties, tagad televizoru neslēdzu,» nopūšas sieviete.

Jaunais vīrietis iedvesis bailes

Arī blakus Irinai dzīvojošā kaimiņiene Valentīna neko nav dzirdējusi, lai gan, visticamāk, slepkavības brīdī bijusi mājās. «Saka jau, kad rīkli griež, kliedzienu nedzirdot, jo cilvēks nemaz nevar pakliegt,» teic sieviete. Valentīnas māsasdēls gan vienu vakaru esot dzirdējis aiz sienas šņukstus, kāds raudājis, taču tagad esot grūti izanalizēt, kurā vakarā tas bijis, tāpat to, vai raudājusi sieviete vai vīrietis, kurš, iespējams, kādā brīdī tomēr sapratis, ko pastrādājis.

Pašu Irinu kaimiņiene redzējusi bieži, taču viņu kontaktēšanās aprobežojusies vien ar sasveicināšanos. «Viņa ar savu kungu bija ļoti skaists pāris, abi atstāja patīkamu cilvēku iespaidu. Ira bija ļoti kopta sieviete, vienmēr smaidīga un, galvenais, ļoti smaržojoša. Kad viņa aizgāja, kāpnēs vēl ilgi turējās labu un dārgu smaržu aromāts,» novērojusi Valentīna. Sieviete atceras arī Irinas dēlu, kurš viņai jau no paša sākuma licies dīvains un pat iedvesis bailes. «Reizēm viņš kāpnēs smēķēja. Es nekad neko neaizrādīju, neteicu, centos pēc iespējas ātrāk paiet viņam garām un pat neskatīties virsū. Ziniet, ja man tagad viņu liktu atpazīt, es viņu pēc sejas neatpazītu, jo nekad uz viņu neskatījos. Kad viņi te atnāca dzīvot, visādi runāja, teica, ka puika esot narkomāns, ka neesot labs cilvēks, tāpēc es baidījos no viņa.» Pēc slepkavības Valentīna esot palikusi pavisam bailīga un naktīs, kad mājās paliek viena, liek durvīm priekšā krēslu. «Ja kāds lauzīsies iekšā, krēsls kritīs un uzreiz dzirdēšu,» saka kaimiņiene.

Vīrs lūdz sievai piedošanu

Kaimiņi zina stāstīt, ka Irinai liktenīgajā dienā viņas dzīvesbiedrs nebija mājās, jo esot tālbraucējs un arī tobrīd atradies reisā. To, ka varētu būt noticis kas nelāgs, viņš sajutis jau divas dienas pirms līķa atrašanas, jo Irina nav atbildējusi uz telefona zvaniem. Vīrietis pat lūdzis Pašvaldības policiju atbraukt un pārbaudīt, kas notiek dzīvoklī. Likumsargi atbraukuši, taču, lai arī logā degusi gaisma, durvis neviens nav atvēris. Tā kā bez saimnieka atļaujas dzīvokli uzlauzt nevar, viņi devušies prom. Bet nākamajā dienā, kad trauksmi jau cēluši arī kolēģi, jo Irina divas dienas nebija bijusi darbā un arī dzīvesbiedram viņu neizdevās sazvanīt, policija saņēma no Irinas vīra atļauju atlauzt durvis. Tad arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīri to paveikuši, un atklājies baisais fakts. Policija pieļauj iespēju, ka vismaz vienu, pat divas naktis varmāka pavadījis vienā dzīvoklī ar upuri un, iespējams, atgrieztos dzīvoklī arī turpmāk, ja vien netiktu aizturēts.

Valentīna atklāj, ka dažas dienas pēc slepkavības pie viņas ienācis Irinas vīrs: «Viņš ienāca pēc pagraba atslēgām, jo viņu esot pazudušas. Cik saprotu, kaut kas bija pazudis gan no pagraba, gan dzīvokļa. Nezinu, kāpēc dēls tā izrīkojās ar māti, varbūt viņam naudu vajadzēja... Iras vīrs teica, ka puika bijis slims ar nerviem, viņš māti jau iepriekš aizticis. Kad tēvs bijis mājās, tad gan viņš mammai nedarīja pāri,» stāsta kaimiņiene. Diemžēl vīram neizdevās savu sievu nosargāt no agresīvā un brīžam neadekvātā dēla. «Piedod, saulīt, ka nenosargāju,» tā vīrs uzrakstījis Irinai uz kapu vainaga sēru lentes. Ar pašu Irinas vīru »VZ« sastapties neizdevās, jo viņš, pēc kaimiņu vērojumiem, atkal devies reisā, jo jau vairākas dienas pie mājas neesot manāma viņa «gaišā mašīna». «Tā jau viņš turas, kā jau vīrietis, neko neizrāda. Teica tikai: «Tagad esmu palicis viens...»,» skumji nosaka Valentīna.