ASTROLOĢIJA: Ta­vas at­tie­cī­bas ar kre­dī­tiem

Dzī­ve uz pa­rā­da, il­gā­kas vai īsā­kas kre­dīt­sais­tī­bas – dau­dzi ar to sa­skā­ru­šies. Ne vie­nam vien pie­re­dze ir bi­ju­si skar­ba, cil­vē­ki ir ap­de­dzi­nā­ju­šies, no­nā­ku­ši kre­dī­tu ver­dzī­bā te­ju līdz mū­ža bei­gām un ir iz­mi­su­mā, kā lai no šī ap­bur­tā lo­ka tiek lau­kā. Ja sais­tī­bas past­āv, tās ne­kur ne­pa­zu­dīs, ta­ču cil­vē­ka in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē re­dzams, kā­das ir vi­ņa at­tie­cī­bas ar sve­šiem fi­nan­šu re­sur­siem. Ja tās ir sa­rež­ģī­tas, tad skaidrs, ka no aiz­ņem­ša­nās jā­tu­ras pa ga­ba­lu.

Se­ši mil­jar­di pa­rā­dos

Ie­dzī­vo­tā­ju jeb māj­saim­nie­cī­bu kre­dīt­sais­tī­bas Lat­vi­jā šī ga­da sā­ku­mā bi­ja gan­drīz se­ši mil­jar­di eiro, lie­ci­na Fi­nan­šu un ka­pi­tā­la tir­gus ko­mi­si­jas da­ti. Sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar «trek­na­jiem ga­diem» pa­rā­di gan ir sa­ru­ku­ši, un «Swedbank» veik­tais pē­tī­jums par Bal­ti­jas fi­nan­si­ālās aiz­sar­dzī­bas de­fi­cī­ta in­dek­su pa­rā­da, ka Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­jiem pē­dē­jā ga­da lai­kā fi­nan­si­ālā aiz­sar­dzī­ba ir uz­la­bo­ju­sies (sa­snie­dzot Igau­ni­jas lī­me­ni. Sa­vu­kārt Lie­tu­vai ir iz­de­vies sa­sniegt strau­jā­ku uz­la­bo­ju­mu, kļūs­tot par lī­de­ri ie­dzī­vo­tā­ju fi­nan­si­āla­jā aiz­sar­dzī­bā Bal­ti­jā.) Tā­tad – Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji pērn ir pa­lie­li­nā­ju­ši sa­vu fi­nan­si­ālo aiz­sar­dzī­bu si­tu­āci­jām, ja ģi­me­nē ga­dās kāds ne­gai­dīts dzī­ves pa­vēr­siens.

Ban­kas Uz­krā­ju­mu un ap­dro­ši­nā­ša­nas at­bal­sta da­ļas Lat­vi­jā va­dī­tājs Rei­nis Jan­sons in­for­mē, ka Lat­vi­jā in­dekss pē­dē­jos ga­dos uz­la­bo­jies gal­ve­no­kārt kre­dīt­sais­tī­bu ma­zi­nā­ša­nās dēļ – tās 2012. ga­dā sa­ru­ka par 13% un pērn vēl par 5%. Tas ma­zi­na māj­saim­nie­cī­bu kre­dī­tu slo­gu, tur­klāt, pie­au­got uz­krā­ju­mu lī­me­nim, vei­do­jas arī ve­se­lī­gāks fi­nan­šu ba­lanss. Uz­krā­ju­mi 2013. ga­dā Lat­vi­jā ir pie­au­gu­ši par 13%, kas ir pē­dē­jo ga­du lie­lā­kais kā­pums. Dzī­vī­bas ap­dro­ši­nā­ša­nas ap­joms pērn ir sa­gla­bā­jies līdz­īgā ap­jo­mā kā ga­du ie­priekš.

Viens so­lis līdz tra­ģē­di­jai

Šoks, ap­ju­kums, dzi­ļa dep­re­si­ja, trauk­sme, bai­les, bez­miegs. Diem­žēl daž­kārt arī do­mas par aizie­ša­nu no dzī­ves... Tā­di ir sim­pto­mi, kas var ras­ties, ja cil­vēks no­nā­cis dzi­ļā fi­nan­šu krī­zē un ne­spēj tikt ga­lā ar sa­vām sais­tī­bām. Kad Lat­vi­jā sā­kās eko­no­mis­kā krī­ze, iz­vei­do­jās kre­dīt­ņē­mē­ju sa­bied­ris­kas or­ga­ni­zā­ci­jas, kas grū­tī­bās no­nā­ku­ša­jiem cil­vē­kiem pie­dā­vā­ja bez­mak­sas pro­fe­si­onā­lu psiho­lo­ģis­ko pa­lī­dzī­bu. Ta­ču, pro­tams, nav ne­kā­das sta­tis­ti­kas par to, cik cil­vē­kiem kā­da pa­lī­dzī­ba bi­ju­si ne­pie­cie­ša­ma un cik ga­dī­ju­mos sa­mil­zu­ša­jām pro­blē­mām bi­jis le­tāls iz­nā­kums. Nā­ka­mais tra­ģis­ko pro­blē­mu vil­nis sā­kās līdz ar ātr­o kre­dī­tu ņem­ša­nas ie­spē­jām. «Trek­na­jos ga­dos» ban­kas pa­tē­ri­ņa kre­dī­tus to­mēr iz­snie­dza cil­vē­kiem, kas daudz­maz va­rē­ja pie­rā­dīt sa­vus ie­nā­ku­mus vai kam bi­ja ķī­la vai gal­vo­tā­ji, bet ātr­o kre­dī­tu tir­gū nau­da ti­ka iz­snieg­ta daudz vieg­lāk. Tā­dē­jā­di pa­rād­sais­tī­bās no­nā­ku­ši arī dau­dzi jaun­ie­ši, kam ne­maz nav past­āvī­gu ie­nā­ku­mu. Tas dzen iz­mi­su­mā pa­šus kre­dīt­ņē­mē­jus un vi­ņu ve­cā­kus. Dau­dzi cil­vē­ki, kre­dī­tu jū­ga no­māk­ti, iz­lē­mu­ši do­ties peļ­ņā prom no Lat­vi­jas, jo ir skaidrs, ka mū­su val­stī ar vien­kār­šu dar­bu nau­du kre­dī­tu at­mak­sai ne­no­pel­nīt.

Kā «Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja» jau rak­stī­ju­si, «trek­na­jos ga­dos», kre­dī­tu bu­ma lai­kā, slik­tā stā­vok­lī at­ra­dās pla­nē­ta Ju­pi­ters, mu­di­not uz pār­mē­rī­bām, ne­gau­sī­bu, ne­pa­ma­to­tu op­ti­mis­mu un sa­vu re­ālo ie­spē­ju pār­vēr­tē­ša­nu. Ta­gad – ātr­o kre­dī­tu ēras lai­kā – lai­ku pa lai­kam Ju­pi­ters arī at­ro­das sa­sprin­gtos stā­vok­ļos, ta­ču, lai tik­tu skaid­rī­bā, ir vērts vai­rāk ie­dzi­ļi­nā­ties kat­ra kre­dīt­ņē­mē­ja as­tro­kar­tē, pēc ku­ras ie­spē­jams no­teikt ie­spē­ja­mās pro­blē­mas ar aiz­ņē­mu­miem.

Ko vēs­ta as­tro­kar­te

Kat­ra cil­vē­ka in­di­vi­du­āla­jā ho­ro­sko­pā re­dza­mas vi­ņa at­tie­cī­bas ar ma­te­ri­āla­jām vēr­tī­bām, ta­jā skai­tā ko­pē­jiem fi­nan­šu re­sur­siem, ku­ros ie­tilpst gan biz­ne­sa ie­gul­dī­ju­mi, gan nau­da, kas tiek aiz­ņem­ta no kre­dīt­ie­stā­dēm. Dau­dziem ar šo jau­tā­ju­mu viss kār­tī­bā. Var aiz­ņem­ties, at­dot, un ne­kā­du pro­blē­mu. Ta­ču sa­mē­rā bie­ži sa­sto­pa­mas kar­tes, ku­ras ie­rau­got cil­vēks jā­brī­di­na: aiz­ņe­mies ap­do­mī­gi! Vai – ne­da­ri to vis­pār!

Par ie­spē­ja­mām pro­blē­mām pirm­ām kār­tām brī­di­na in­di­vi­du­ālās as­tro­lo­ģis­kās kar­tes 8. «mā­ja» (sek­tors). Ta­jā ska­tām da­žā­das dzī­ves tē­mas, un vie­na no tām – ko­pē­jie fi­nan­šu re­sur­si. Ja ša­jā sek­to­rā at­ro­das pla­nē­tas slik­tās kom­bi­nā­ci­jās, tā ir no­rā­de, ka fi­nan­šu jau­tā­ju­mos ie­spē­ja­mas ne­pa­tik­ša­nas. Un vēl jo vai­rāk, ja as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē pla­nē­tas iz­vei­do opo­zī­ci­ju ar 2. «mā­ju», kas at­bild par in­di­vi­du­āla­jiem ma­te­ri­āla­jiem re­sur­siem. Tā­pat arī jā­būt mod­ram, ja in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē sa­sprin­gta kom­bi­nā­ci­ja ir starp Ju­pi­te­ru un nau­das pla­nē­tu Ve­ne­ru. Tas var no­rā­dīt uz pār­mē­rī­bām, ne­gau­sī­bu un pro­vo­cēt ne­sa­mē­rī­gu aiz­ņem­ša­nos un ne­adek­vā­tus tē­ri­ņus.

Diez­gan dau­dzi cil­vē­ki, ku­ru ho­ro­sko­pos ir šīs kom­bi­nā­ci­jas, arī re­āla­jā dzī­vē iz­bau­dī­ju­ši ne­pa­tik­ša­nas ar kre­dī­tiem.

Ko da­rīt?

Ja in­di­vi­du­āla­jā ho­ro­sko­pā at­tie­cī­bā uz ko­pē­jiem fi­nan­šu re­sur­siem ir ne­ga­tī­vas kom­bi­nā­ci­jas, tad lie­las fi­nan­šu sais­tī­bas dzī­vē uz­ņem­ties ne­va­ja­dzē­tu. Ja ģi­me­ne plā­no ie­gā­dā­ties ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu, tad la­bāk, lai da­rī­ša­nas ar ban­kām kār­to tas ģi­me­nes lo­cek­lis, ku­ra ho­ro­sko­pā šo ne­ga­tī­vo kom­bi­nā­ci­ju nav. Īsā­ka ter­mi­ņa sais­tī­bām sa­vu­kārt var mē­ģi­nāt pie­mek­lēt lab­vē­lī­gu ga­da cik­lu, to­mēr jā­rē­ķi­nās, ka pro­blē­mu ris­ki past­āv.

*

UZ­ZI­ŅAI

Fi­nan­si­ālās aiz­sar­dzī­bas (jeb kre­dī­tu ap­joms) Lat­vi­jas māj­saim­nie­cī­bām 2013. ga­da no­ga­lē bi­ja 6,4 mil­jar­di eiro. At­tie­ci­not šo uz kat­ru no­dar­bi­nā­to, kat­ram no­dar­bi­nā­ta­jam de­fi­cī­ta ap­joms ir 6159 eiro. 2010. ga­dā de­fi­cī­ta lī­me­nis kat­ram no­dar­bi­nā­ta­jam bi­ja 8770 eiro, 2011. ga­dā – 8201 eiro, 2012. ga­dā – 6970 eiro.

*

KRE­DĪ­TU HO­RO­SKO­PI

Pie­dā­vā­jam pop­kul­tū­ras ho­ro­sko­pus, kā­da ir at­tiek­sme pret kre­dī­tu kat­ras zī­mes pār­stāv­jiem un kā vi­ņi jū­tas kre­dīt­ņē­mē­ja lo­mā.

AUNS

Kaut arī dzī­vē dau­dzās lie­tās viņš ir im­pul­sīvs un ne vi­sai ap­do­mīgs, at­tie­cī­bā uz nau­du Auns spēj ie­ņemt prag­ma­tis­ku po­zī­ci­ju. Ja kre­dīts ņemts pār­do­mā­ti, tad nau­da tiks iz­lie­to­ta prā­tī­gi un pa­re­dzē­ta­jām va­ja­dzī­bām. To­mēr past­āv arī risks, ka šīs zo­di­aka zī­mes pār­stāv­ji im­pul­sī­vu emo­ci­ju ie­spai­dā var ie­gā­dā­ties kaut ko ne vi­sai ne­pie­cie­ša­mu, tur­klāt ar augs­tiem pro­cen­tiem. La­bā­kais va­ri­ants – ne­lie­las kre­dīt­sais­tī­bas uz īsu lai­ka pe­ri­odu.

VĒR­SIS

Vēr­sis prot ar nau­du rī­ko­ties ap­do­mī­gi, to pie­tau­pīt un ie­krāt, tā­pēc ne­pie­cie­ša­mī­ba pēc kre­dī­ta vai lī­zin­ga pir­ku­ma var ras­ties diez­gan re­ti. Ta­ču, ja viņš ņems kre­dī­tu, tad vis­ti­ca­māk, lai pa­aug­sti­nā­tu sa­vu dzī­ves kom­for­ta lī­me­ni – ie­gā­dā­tos ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu, au­to vai kā­du ci­tu lie­lu, no­de­rī­gu un prak­tis­ku pir­ku­mu. Tā kā dvē­se­lē Vēr­ši ir māk­sli­nie­cis­ki, tas var būt arī kāds vēr­tīgs māk­slas priekš­mets. Aiz­ņem­ša­nās no­tiks pār­do­mā­ti.

DVĪ­ŅI

Dvī­ņi nav rē­ķi­nā­tā­ji, tā­pēc ne­re­ti ro­das si­tu­āci­jas, kad vi­ņi ne vi­sai kon­tro­lē sa­vu nau­das plūs­mu. Tas var no­vest pie si­tu­āci­jām, kad «maz­liet pie­trūkst līdz al­gai». Mir­kļa ie­spai­dā Dvī­ņi var lī­zin­gā no­for­mēt jaun­u plan­šet­da­to­ru, tele­fo­nu vai au­to. Ide­ja ie­nāk prā­tā – un lie­ta da­rī­ta! Tur­klāt past­āv diez­gan liels risks pār­mak­sāt, jo prak­tis­ka ap­rē­ķi­nā­ša­na nav šīs zo­di­aka zī­mes stip­rā pus­e. Dvī­ņiem ne­va­ja­dzē­tu uz­ņem­ties il­gter­mi­ņa kre­dīt­sais­tī­bas.

VĒ­ZIS

Tā kā Vē­ži ir ap­do­mī­gi un vi­ņiem ne­pa­tīk ris­kēt, šā­da at­tiek­sme būs arī pret aiz­ņem­ša­nos. Vē­zis la­bāk sa­vilks jos­tu un iz­tiks ar ma­zu­mi­ņu ne­kā no­nāks pa­rā­dos. Ja to­mēr tiks iz­lemts par la­bu kre­dīt­sais­tī­bām, tad Vē­zis rū­pī­gi iz­vēr­tēs vi­sus par un pret, mek­lēs iz­de­vī­gā­ko va­ri­an­tu, kur ir ie­spē­ja­mi zem­ākas pro­cen­tu lik­mes, un il­gi vi­su pār­do­mās. Aiz­ņem­ties va­ja­dzē­tu ne­lie­las sum­mas un uz īsu lai­ka pe­ri­odu, jo il­gter­mi­ņa sais­tī­bas var ra­dīt psiho­lo­ģis­ko sprie­dzi.

LAU­VA

Lau­vām pa­tīk spilgts, vē­rie­nīgs un kom­for­tabls dzī­ves­veids, un kā­pēc gan tā no­dro­ši­nā­ša­nai ne­iz­man­tot kre­dī­ta vai lī­zin­ga ie­spē­jas? Pro­cen­tu lik­mes un pār­mak­sā­ša­na vi­ņu īpa­ši ne­uz­trauc, ja vien ir ie­spē­jas tikt pie kā­das kā­ro­tas, krāš­ņas un ele­gan­tas lie­tas. Tie­ši šī vēl­me Lau­vam var sa­gā­dāt pro­blē­mas, jo, ie­gā­dā­jo­ties man­tu, ne vien­mēr tiek pa­do­māts par kre­dī­ta at­do­ša­nu. Tā­dē­jā­di past­āv risks no­kļūt kre­dī­tu kal­pī­bā, no ku­ras il­gi jā­ķe­pu­ro­jas ār­ā.

JAU­NA­VA

Prak­tis­kās Jau­na­vas kre­dīt­sais­tī­bas uz­ņem­sies ti­kai ga­lē­jas ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā. Pār­sva­rā tā­dēļ, lai ie­gā­dā­tos kaut ko saim­nie­cī­bai. Vi­ņas iz­vēr­tēs pie­dā­vā­ju­mu, rū­pī­gi iz­vē­lo­ties va­ri­an­tu ar vis­ze­mā­ka­jām pro­cen­tu lik­mēm. Kaut arī, ņe­mot kre­dī­tu vai lī­zin­gu, jeb­ku­rā ga­dī­ju­mā tiek pār­mak­sāts, Jau­na­vām pie­mē­ro­tā­kas ir il­gter­mi­ņa sais­tī­bas ar ne­lie­liem ik­mē­ne­ša mak­sā­ju­miem. Pre­tē­jā ga­dī­ju­mā var ras­ties stress un fi­nan­šu ne­sta­bi­li­tā­tes iz­jū­ta.

SVA­RI

Sva­ru zī­mes pār­stāv­jiem tīk dzī­vot skais­ti, ar ele­gan­ci un ši­ku, ta­ču ne vien­mēr iz­do­das līdz­sva­rot ie­nā­ku­mus un iz­de­vu­mus. Tā­pēc rei­zu­mis ro­das va­ja­dzī­ba iz­man­tot aiz­de­vu­mu. Ta­jā pa­šā lai­kā Sva­ri ir ga­na ap­do­mī­gi, lai ne­pa­ļau­tos ne­sa­mē­rī­gam skais­tu lie­tu vi­li­nā­ju­mam. Vi­ņu pir­ku­mi būs pār­do­mā­ti. Sva­ri lab­prāt iz­man­tos ne­lie­lu īs­ter­mi­ņa kre­dī­tu ie­spē­jas, to­mēr va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā la­bāk aiz­ņem­sies no drau­giem vai pa­zi­ņām bez pro­cen­tiem.

SKOR­PI­ONS

La­bāk pie­ti­cī­gā­ka man­ta, bet sa­va, ne­kā grez­nī­ba uz pa­rā­da – tāds vai­ru­mā ga­dī­ju­mu būs Skor­pi­ona mo­to. Šīs zī­mes pār­stāv­ji prot rī­ko­ties ar nau­du un to ra­ci­onā­li iz­man­tot. Ja arī Skor­pi­ons uz­ņem­sies kre­dīt­sais­tī­bas, tad vis­drī­zāk tās būs biz­ne­sa at­tīs­tī­bai. Ie­spē­jams, nau­da tiks ie­gul­dī­ta kā­dā vēr­tī­gā pir­ku­mā, pie­mē­ram, ne­kus­ta­ma­jā īpa­šu­mā, ku­ra vēr­tī­ba ar ga­diem ti­kai pie­augs. Skor­pi­ons veik­smī­gi tiks ga­lā ar il­gter­mi­ņa kre­dīt­sais­tī­bām.

STRĒL­NIEKS

Šīs zī­mes pār­stāv­ji pret nau­du iz­tu­ras no­piet­ni un pār­do­mā­ti. Ja arī tiks ņemts kre­dīts vai kaut kas ie­gā­dāts lī­zin­gā, vi­ņi at­ra­dīs iz­de­vī­gā­ko va­ri­an­tu. Rē­ķi­nās un mek­lēs tik­mēr, ka­mēr aiz­ņem­ša­nās sa­kri­tīs ar at­do­ša­nas ie­spē­jām. Rei­zu­mis gan Strēl­nie­ka vēl­mes var būt lie­lā­kas ne­kā ie­spē­jas, ta­ču grū­tī­bās vi­ņi no­nāks re­ti. Ta­jā pa­šā lai­kā il­gter­mi­ņa pa­sā­ku­mi Strēl­nie­ku var no­gur­di­nāt, tā­pēc vē­la­mā­kais va­ri­ants – kre­dīt­sais­tī­bas uz sa­lī­dzi­no­ši īsu lai­ku.

ME­ŽĀ­ZIS

Me­žā­zis dzī­vē vē­las prog­no­zē­ja­mī­bu un sta­bi­li­tā­ti, viņš ir krā­jējs, ne­vis tē­rē­tājs, tā­pēc kre­dīt­sais­tī­bas uz­tvers kā ap­grū­ti­nā­ju­mu. Ir ta­ču tik grū­ti šķir­ties no kon­krē­tas nau­das sum­mas, kas kat­ru mē­ne­si jā­at­mak­sā! Dzī­ve uz pa­rā­da Me­žā­zi var pa­da­rīt no­māk­tu un pe­si­mis­tis­ku. Tā­pēc vis­la­bā­kais va­ri­ants – aiz­ņem­ties ne­lie­lu sum­mu uz īsu lai­ku. Vie­nī­gais iz­ņē­mums – ja ru­na par ne­kus­ta­mā īpa­šu­ma ie­gā­di, kas dzī­vei pie­šķir lie­lā­ku sta­bi­li­tā­ti.

ŪDENS­VĪRS

Ūdens­vī­ra gal­vā ro­sās daudz do­mu, viņš no­dar­bo­jas ar vai­rā­kām lie­tām vien­lai­kus, tā­pēc ie­vē­rot fi­nan­šu dis­cip­lī­nu ir sa­mē­rā pro­ble­mā­tis­ki. Ta­jā pa­šā lai­kā šīs zī­mes pār­stāv­jiem pa­tīk la­bi dzī­vot. Tas var no­vest pie si­tu­āci­jas, kad Ūdens­vī­ram ir vien­lai­kus vai­rā­kas kre­dī­ta un lī­zin­ga sais­tī­bas. Ir grū­ti ie­vē­rot at­mak­sas ter­mi­ņus, mak­sā­ju­mi ka­vē­jas, un nau­das lie­tās var ras­ties ju­kas. Ir jā­iz­vei­do savs fi­nan­šu ka­len­dārs un rū­pī­gi jā­se­ko tam līdz­i.

ZI­VIS

Vi­sus nau­das jau­tā­ju­mus Zi­vis cen­šas ri­si­nāt ope­ra­tī­vi, un tas var no­vest gan pie ne­pār­do­mā­tas aiz­ņem­ša­nās, gan ne­va­ja­dzī­giem tē­ri­ņiem. It īpa­ši, ja nau­da va­ja­dzī­ga, lai ie­gā­dā­tos ko skais­tu vai ar dā­va­nām pa­lu­ti­nā­tu tu­vus cil­vē­kus. To­mēr pa­rād­sais­tī­bas uz Zi­vīm at­stāj diez­gan no­mā­co­šu ie­spai­du, tā­pēc vi­ņas no tām cen­šas at­brī­vo­ties pēc ie­spē­jas ātr­āk vai arī ie­ka­vē at­do­ša­nu un mē­ģi­na par to ne­do­māt. At­tie­cī­bā uz fi­nan­šu sais­tī­bām Zi­vīm jā­būt ap­do­mī­gām.