VIEDOKLIS: Vēl viena slepenības nejēdzība
Kas būtu slēpjams triju valstij piederošu finanšu institūciju apvienošanā? Kas būtu slēpjams valstiskā pasākumā, kas vismaz vārdos vērsts uz tautsaimniecības attīstības veicināšanu, valsts līdzekļu taupīšanu, birokrātijas mazināšanu? It kā jau nekas – ar šādu pasākumu būtu jālepojas, un tas būtu jāreklamē, kur vien iespējams.
Šā gada beigās būs pilnīgi jauna situācija Latvijas finanšu sistēmā, bet Latvijas iedzīvotāji par to gandrīz neko nezina. Paredzēts pārdot vienīgo valstij piederošo banku Citadele, kā arī koncentrēt trīs valsts atbalsta institūcijas, kuras administrē milzīgus resursus, vienā kapitālsabiedrībā.
Žurnālistiem šovasar ar pūlēm izdevās noraut slepenības plīvuru no bankas Citadele pārdošanas darījuma, un tūlīt arī kļuva skaidrs, ka no skandāla šajā procesā diezin vai izdosies izvairīties – peļņu nesošu banku ar milzu aktīviem kārtējo reizi grib atdot par sviestmaizi.
Savukārt par otru svarīgo notikumu finanšu dzīvē – valsts akciju sabiedrības Latvijas Attīstības finanšu institūcija «Altum» (bijusī Hipotēku banka), valsts SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) un valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds (LAF) apvienošanu – joprojām neko nezina pat politikā un ekonomikā viszinošākie speciālisti.
Cita starpā visām trijām minētajām finanšu institūcijām jau tagad ir klienti – uzņēmēji un zemnieki, pievienotās vērtības radītāji, «ekonomikas sildītāji» –, kuri grib zināt, ar ko viņiem turpmāk būs darīšana, kādi būs spēles noteikumi, uz kurieni un pie kā būs jāiet ar iesniegumu. Atbalstu gaida nozares, kas cietušas no Krievijas pretsankcijām. Valsts prezidents Andris Bērziņš nesen uzsvēra, ka sniegt atbalstu jaunu noieta tirgu meklējumos tiem uzņēmumiem, kas cietuši Krievijas pretsankciju dēļ, ir tieši Latvijas Attīstības finanšu institūcijas «Altum» uzdevums.
Bet pilnīgi viss, kas saistīts ar triju institūciju apvienošanu, tiek izskatīts valdības sēžu slēgtajā daļā Ministru kabineta Zaļajā zālē.
Finanšu ministrijas mājaslapā var atrast vien dažas preses relīzītes, ka «Ministru kabineta sēdē vienojas par turpmākiem soļiem», ka «MK ir pieņēmis lēmumu, sniedzot atbalstu turpmākai Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei», ka «AFI ir nozīmīgs instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai» un tādā garā.
Ko no šī oficiālā ūdens var secināt, kā var atbildēt uz šā raksta sākumā uzdoto jautājumu? Slepenība ir vajadzīga tur, kur ir paredzēts sastrādāt kādas nejēdzības. Slepenība ir vajadzīga arī tur, kur jau ir sastrādātas kādas nejēdzības un ar apvienošanu tiek mēģināts kaut ko saglābt.
Ņemot vērā resursus, kādus pārvalda visas trīs apvienojamās finanšu institūcijas (piemēram, tikko 11. septembrī visas trīs institūcijas nodevušas savu pamatkapitālu AFI un šīs akciju sabiedrības pamatkapitāls reģistrēts gandrīz 205 miljonu eiro apmērā), nav izslēgts ne viens, ne otrs varinats. Iespējams, valdības pārstāvji aiz slēgtām durvīm runā, kā šos milzu resursus sadalīt starp valdošajām partijām – tā, protams, ir nejēdzība un korupcija.
Iespējams ir arī otrs variants, ka jāglābj jau iepriekš sastrādātas nejēdzības – kādus publiski vēl nezināmus «Induļa un Ārijas kredītportfelīšus».
Ir jau dzirdēti arī daži fakti, piemēram, par LGA darbību. Šī institūcija savulaik piešķīra riska kapitālu kādam no Vienotībai pietuvinātās Prudentia atzariem. Lai gan šis riska kapitāls tika apsaimniekots neveiksmīgi, pērn kāds cits Prudentia atzars atkal ieguva desmit miljonus riska kapitāla, kas jāiegulda citos uzņēmumos. Pa desmit miljoniem riska kapitāla ieguva vēl divas sīkfirmas – kopā tātad 30 miljonu. Gada laikā no šiem 30 miljoniem veikti ieguldījumi vien dažos uzņēmumos dažu tūkstošu eiro apmērā, liecina Uzņēmuma reģistra informācija, bet pati LGA oficiāli ir ziņojusi tikai par vienu veikto ieguldījumu.
Neatkarīgās pirms kāda laika aptaujātie eksperti apsveica vienotas valsts atbalsta institūcijas izveidošanu. Bet viņi arī brīdināja, ka «sacūkot labu lietu var viegli».