Margrietiņa zeļ un plaukst

© F64

Ar privāto bērnudārzu Margrietiņa Rīgā netiek galā ne pilsētas būvvalde, ne Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), ne Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Kad Rīgas pilsētas būvvalde neļāva ekspluatēt telpas, kas nav piemērotas bērnu drošībai, tur tagad tiek veidots aukļu dienests.

Būvinspektori šajā bērnu pieskatīšanas objektā atklāja un uzrādīja daudzas nepilnības – ēka nav piemērota bērnudārza funkcijām, nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, pagalmā – vaļēja kanalizācijas aka, otrā stāva terasei nav margu, spēļu laukumu daļēji sedz izpuvusi nojume, no sienām drūp apmetums un ķieģeļi. Būvvaldē saka – margu joprojām nav, nojume nav nostiprināta, vienīgi kanalizācijas bedrei uzlikts augstāks norobežojums. Būvvalde pagaidām neko nevar pasākt, jo privātā dzīvoklī (vai mājā) aukli drīkst algot, ja auklīte ir sertificēta un pieskatāmo bērnu skaits – atbilstošs visiem normatīviem un prasībām. Bet aukļu sertifikāciju būvinspektori, protams, nepārbauda. «Tajās pašās telpās ir aukļu dienests, bet, Margrietiņai darbojoties, tiek radīts apdraudējums bērniem,» saka būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pašlaik, lai saņemtu privātā bērnudārza licenci, telpu atbilstība tehniskajām prasībām nevienā iestādē nav jāsaskaņo. Tāpēc arī notiek tas, kas notiek, un Rīgas Margrietiņa ir lielisks piemērs likuma robiem. Turklāt birokrātiskā mašinērija darbojas lēni (pārmest nevar, jo tempi ir atbilstoši likumiem). Lūk, IKVD skaidro, ka 3. septembrī ir saņemts iesniegums no SIA Baltstils (reģistrēta tajā pašā adresē, kurā atradās Margrietiņa), ka grib reģistrēt par bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem trīs personas. Šī informācija ir nosūtīta pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Sodu reģistram, tāpēc vēl nevienai no trim personām nav izsniegts attiecīgs sertifikāts. Iesniegums jāizskata mēneša laikā, atbilde SIA Baltstils būs jāgaida līdz 3. oktobrim. Arī VBTAI ir saņēmusi informāciju par to, ka konkrētajā adresē aukļu dienests nav juridiski reģistrēts. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča skaidro: kamēr nav saņemts aukles sertifikāts, bērnus pieskatīt un mācīt nedrīkst. Un pat tad, ja drīkstētu, telpām tik un tā jāatbilst būvnormatīviem.

Ko tad, ja aukles telpās tomēr šiverē? Ja VBTAI konstatēšot pārkāpumus, arī aukļu dienestu vajadzēšot klapēt ciet. Taču būvvaldei nav tiesību durvis aizzīmogot, tāpēc jautājums vietā: kā tiks nodrošināts, lai bērni telpās neatrastos? I. Juhņēviča saka – var piesaistīt Pašvaldības policiju, un «ir bijuši gadījumi, kad saucam policistu līdzi».

VBTAI ir saņēmusi iesniegumu no IKVD un plāno bijušā dārziņa Margrietiņa telpās pārbaudīt bērnu tiesību aizsardzību. Pārbaude tur notikusi arī tad, kad Margrietiņa vēl bija bērnudārzs. Vadītājai IKVD uzlicis administratīvu sodu, tā ka šo adresi pārbaudītāji ir ielāgojuši.

Tiešām, fiziski aizslēgt nevaram, saka arī VBTAI, bet varot iesaistīt IKVD un būvinspekciju.

Sanāk apburtais loks, kamēr nav novērsts cēlonis. Atrasts tas ir – Ministru kabineta noteikumi, kuros nav prasība, lai pirmsskolas iestāžu telpu piemērotību pārbaudītu pirms pakalpojuma sniegšanas. VBTAI ir iesniegusi priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai, un tā ir atbildējusi, ka gatavo grozījumus.

Galvaspilsētā ir tikai dažas Rīgas pašvaldības līdzfinansētas privātas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras nav novērsušas būvinspektoru atklātos pārkāpumus. Vasaras beigās 12 privātie dārziņi tika atzīti par nepiemērotiem bērnudārza darbībai. Tagad vairākumam trūkst dažu papīru un ir pagarināts termiņš, lai dokumentāciju sakārtotu. Daudzi nevar iesniegt, piemēram, ugunsdrošības pasākumu aprakstu, noteic I. Žūka. Četri dārziņi esošo telpu ekspluatāciju tomēr pārtraukuši, citi paskaidro, uz kurām telpām pārcelsies, bet būvinspektori visus ir apskatījuši, redzējuši faktisko situāciju un briesmu nav, mierina būvvaldē. Visām šīm iestādēm līdz šā gada 6. oktobrim jāiesniedz būvvaldē telpu faktiski ekspluatējamās funkcijas likumības apliecinoša dokumentācija.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais