Dažiem elektrība būs lētāka

© f64

Šodien Saeima apstiprinās likumprojektu, kas maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm palīdzēs pārdzīvot elektroenerģijas tirgus liberalizēšanu. Ironiskā kārtā liberalizēšanas rezultātā elektroenerģijas cenas nevis saruks, bet pieaugs.

Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti lielā vienprātībā apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas ik mēnesi maznodrošinātajiem vai trūcīgajiem ļaus iztērēt 100 kilovatstundu, bet daudzbērnu ģimenēm 300 kilovatstundu par cenu, kas ir mazāka nekā tirgus noteiktā. Šīm privileģētajām grupām valsts piemēros apzīmējumu aizsargātais lietotājs.

Šo statusu, ievērojot sociālās palīdzības normatīvo regulējumu, varēs piešķirt pašvaldība, taču tā sniegtās privilēģijas varēs sākt izmantot tikai nākamajā mēnesī pēc tā piemērošanas.

Saskaņā ar ieceri maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes par sev noteikto kilovatstundu normu maksās pašreizējo starta tarifu jeb 0,1164 eiro par kilovatstundu. Ja elektroenerģijas patērētājs pārsniegs kvotu, viņam par virsnormas patēriņu būs jānorēķinās saskaņā ar elektroenerģijas cenu, kas konkrētajā brīdī būs brīvajā tirgū.

Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundu, tiek piemērots tā dēvētais starta tarifs un maksa par elektrību ir 0,1164 eirocenti, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais pamata tarifs jeb 15,15 centi par kWh.

Gada sākumā daži tirgotāji arī atklāja, kāda varētu būt elektroenerģijas cena brīvajā tirgū. Piemēram, Latvenergo plānoja, ka tas elektroenerģiju mājsaimniecībām varētu tirgot par 16 līdz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš Neatkarīgajai apliecināja, ka deputātu vidū nav bijušas domstarpības par šādas normas nepieciešamību un rītdien sagaidāms monolīts deputātu balsojums par labu šim likumprojektam. Arī opozīcijas rindās. Tiesa, esot bijuši ierosinājumi samazināt par zemāku tarifu izmantojamo kilovatstundu skaitu, taču šādas iniciatīvas neesot izturējušas vairākuma kritiku. J. Ozoliņš gan neatklāja, kurš deputāts nācis klajā ar šādu ideju.

Ņemot vērā, ka valsts budžeta aizstāvja – finanšu ministra – portfelis pieder Vienotībai, varētu domāt, ka šī ideja nākusi vismaz no koalīcijas, ja ne no pašas Vienotības pārstāvjiem. Tomēr likumprojekta autori apgalvo, ka šim likumprojektam ietekme uz valsts budžetu nebūšot, jo identisku mērķu sasniegšanai vidējā termiņa budžetā esot iezīmēti gandrīz 5,5 miljoni eiro.

No 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu nodrošinās a/s Latvenergo, bet no 2016. gada 1. janvāra aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniegs tas tirgotājs, kurš šādas tiesības būs ieguvis konkursa rezultātā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā trūcīgas vai mazturīgas personas statuss ir teju 130 tūkstošiem personu un mājsaimniecību, bet daudzbērnu ģimeņu skaits sasniedz 35 tūkstošus.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais