Skursteņslauķi negrib ugunsdzēsējus laist uz jumta

„Ja tiesības tīrīt skursteņus tiek piešķirtas Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem, rodas interešu konflikts. Tātad VUGD inspektors ir tas, kurš konstatē pārkāpumu, pats šo darbu veic, un pēc tam vēl arī to novērtē. Jājautā, vai tas ir objektīvi?,” savu viedokli par grozījumiem ugunsdrošības likumā pauž Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Māris Bambis.

Kā zināms, drīz stāsies spēkā grozījumi ugunsdrošības likumā, kas ļauj skursteņus profesionāli tīrīt arī VUGD darbiniekiem. „Skursteņslauķa arodu nav iespējams apgūt kursos. Tas ir atbildīgs un  grūts darbs, kurā riski ir saistīti gan ar ugunsdrošību, gan ar lielu augstumu. Šis amats ir jāapgūst ilgi un cilvēkam, kas to veic ir jābūt speciālistam, pretējā gadījumā var sanākt nopietni materiāli zaudējumi un vēl nepatīkamākas situācijas,” par amata specifiku informē M. Bambis. Šis darbs, kā izrādās, prasa arī nopietnas mācības. „Students, kurš pabeidzis koledžu ir cilvēks ar teorētiskām zinībām, kas ir labi tomēr skursteņslauķa arodā nepieciešama praktiska pieredze.

Cilvēkam, kurš vēlas kļūt par skursteņslaucītāju ir jāmācās aptuveni piecus gadus, pēc tam jāliek eksāmens un arī tad vēl aktīvi jāstrādā šis darbs vismaz 8 gadus, līdz viņš var kļūt par meistaru, veidot savu uzņēmumu un nodarbināt pie sevis cilvēkus. Tāpat arī meistaram katrus divus gadus ir jāizstāv sava kvalifikācija. Tas ir pašregulējošs mehānisms, kas sevi ir pierādījis praksē,” norāda M.Bambis. Bažas par iespējamo konkurenci profesionāļus gan nemācot. „Mēs noteikti neraizējamies par to, ka mums varētu tikt atņemts darbs, jo, manuprāt, sabiedrībā ir pietiekami daudz inteliģentu cilvēku, kuri apzinās, speciālistu nozīmi,”nobeigumā uzsver M. Bambis.