Uz Latviju karavīrus varētu sūtīt Beļģija, Ungārija, Kanāda un citas valstis
Lai stiprinātu Baltijas valstu drošību, uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt arī Beļģija, Ungārija, Kanāda un citas valstis.
Septembra beigās Latvijā sāksies starptautiskas sauszemes spēku mācības "Silver Arrow 2014", uz kurām ieradīsies arī Norvēģijas rota - aptuveni 190 karavīri un kaujas mašīnas. Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Jānis Garisons pagājušā nedēļā teica, ka norvēģu vienība Latvijā paliks ilgāku laiku, lai piedalītos arī citās mācībās, taču AM pārstāvis atturējās komentēt, cik ilgi norvēģi uzturēsies Latvijā.
Latvijā jau vairākus mēnešus izvietota ASV desantnieku rota, kura tiek rotēta, un ASV puse jau iepriekš paziņojusi, ka Baltijā šīs valsts karavīri uzturēsies tik ilgi, cik vajadzēs. "Acīmredzot kādā no tuvākajām rotācijām amerikāņi varētu atvest arī tankus. Ieradīsies smagās tehnikas vienība, kas varētu nomainīt desantniekus," iepriekš uzsvēra Garisons.
Garisons atgādināja, ka Lielbritānija paziņojusi, ka uz austrumu robežvalstīm sūtīs 3500 karavīrus gada laikā, savukārt Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā "sargs.lv" rakstīts, ka arī Dānija ir apliecinājusi gatavību nosūtīt līdz 300 karavīru uz Baltijas valstīm un Poliju.
Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti daļēji slēgtā sēdē tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, lai pārrunātu secinājumus pēc NATO Velsas samita. Ministrs pēc sēdes žurnālistiem teica, ka uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt arī Vācija, Ungārija, Kanāda un Beļģija.
Patlaban nav precīzi zināms, cik daudz un uz kādu laika periodu iepriekšminēto NATO valstu karavīri tiks sūtīti uz Latviju.
"Tas ir militāro ekspertu plānošanas jautājums par to, kāda veida spēki tie varētu būt un cik daudz šeit varētu būt. Šeit viņi izvietotos un piedalītos gan kopīgās mācībās ar mūsu karavīriem, gan paši pēc savas programmas veiktu savu sagatavošanos," uzsvēra Vējonis.
LETA jau ziņoja, ka AM un Nacionālie bruņotie spēki kopā ar citu valstu ekspertiem sākuši darbu, lai īstenotu pagājušā nedēļā NATO samitā pieņemtos lēmumus.
Velsas samitā NATO valstu vadītāji vienojās par virkni pasākumu. Saskaņā ar plānu panākta arī vienošanās par NATO ātrās reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas savlaicīgi spētu reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedūru.
Tāpat samitā Velsā septiņu valstu pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par Lielbritānijas vadīto apvienoto reaģēšanas spēku (ARS) izveidi, ko veidos arī Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lietuva un Latvija.
Samitā pieņemtais plāns paredz Latvijā NATO kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanai tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un Polijā izveidot komandvadības elementus - alianses štābus.
NATO kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanai Austrumeiropā tiks veidotas arī militārā ekipējuma noliktavas, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu uzņemošās valsts atbalstu. NATO speciālisti vēl lems, kurā valstī tās izveidos, taču nav izslēgts, ka tas notiks Latvijā.
Samitā arī pieņemts lēmums par militāro mācību intensitātes paaugstināšanu Austrumeiropā.
Alianses politiķi ir pieņēmuši tikai konceptuālus lēmumus par iepriekšminētajiem jaunajiem projektiem, tagad militārajiem ekspertiem NATO Militārajā komisijā ir uzdevums šos projektus ieviest dzīvē. Pagaidām ir pāragri runāt par jaunveidojamo spēku lielumu, sastāvu, izvietojumu un kādā apmērā tajos būs iesaistīti Latvijas karavīri, šonedēļ norādīja AM.