PALĪDZĒSIM: mazā Aleksandra grib iemācīties runāt

© publicitātes

Mazajai Aleksandrai ir 5 gadi, tomēr, viņas intelektuālā attīstība atbilst tikai vienu gadu veca bērna prāta spēju līmenim. Iespējams, ka meitene varētu panākt savus vienaudžus attīstībā, tomēr, lai tas notiktu, jārīkojas nekavējoties.

Aleksandra ir maza mīļa meitene, kura ļoti mīl savu mammu, tomēr savas slimības dēļ pateikt to nespēj. „Grūtniecība noritēja normāli, tomēr, pēc ļoti sarežģītām dzemdībām, ārste mūs informēja, ka meitiņai skābekļa bada dēļ dzemdību laikā ir hidrocefālijas sindroms,”stāsta mazās mamma Oksana. Līdz trīs mēnešu vecumam, meitenīte attīstījās ļoti normāli, un mātei pat radās cerība, ka pēc dzemdībām uzstādītā diagnoze bijusi kļūdaina. „Neskatoties uz noteiktajām baisajām diagnozēm, meitenīte attīstījās normāli. Viņa ēda, gulēja, uzkrāja spēkus, raudāja, smaidīja un pamazām sāka turēt galviņu, meitiņa bija tik veselīga un dzīvespriecīga, kā arī daudz runāja savā zīdainīšu valodā,” atminas Oksana. Tomēr līdz ar smagu lēkmi omulīgā mazulīte mainījās un smaids viņas sejas izdzisa. Bērns vairs nespēja noturēt galviņu, nerunāja savā zīdainīšu valodā un mazo acu skatiens kļuva miglains. „Ārsti teica ka, mūsu stāvoklis ir ļoti smags un ieteica uzreiz formēt dokumentus un invaliditāti. Tas bija tik briesmīgi,” atceras Oksana. Tomēr māte nezaudē cerības: „Tā nu sākās mūsu nebeidzamās vizītes pie ārstiem, fizioterapeitiem, bija apmeklēti masāžas seansi, nodarbības baseinā – tas viss kļuva par mūsu ikdienas dzīvi.” Ar Latvijas Labdaru asociācijas palīdzību mātei pērn izdevās savākt līdzekļus un aizsūtīt meiteni uz diagnostiku un rehabilitāciju uz Sanktpēterburgā, kas ir atstājis pozitīvus rezultātus. „Pēc ārstēšanās Behterovas galvas smadzeņu izpētes institūtā ir izdevies panākt patiesi iespaidīgus rezultātus Aleksandras veselības stāvokļa uzlabošanā, meitiņa sākusi atpazīt runu. Saprot, ko viņai saku, ka jāģērbjas, vai jādodas gulēt. Arī rotaļāties mazā sākusi. Viņa, gan klučus likt vēl neprot, tomēr Aleksandrai patīk spēlēties bērnu laukumiņos vai aplūkot bildes,” stāsta māte. Tāpat arī bērns ir sācis interesēties par ģimenes kaķi, kurš gan varbūt sajūsmu par šo pārmaiņu neizrāda, tomēr arī ieskrāpējis mazajai nav ne reizi. Pozitīvās pārmaiņas ir tieši rehabilitācijas rezultāts, un lai nezaudētu sasniegto un turpinātu progresēt ir nepieciešams šo praksi turpināt. „Pēc rehabilitācijas kursa iziešanas, pirmo reizi izdzirdēju meitiņas smieklus, un vēlos tos dzirdēt atkal,” saka apņēmības pilnā Aleksandras māte. Meitenītes ģimene nav turīga, tādēļ līdzekļu iegūšanai ir nepieciešama citu palīdzība.

Biedrība Latvijas Labdaru Asociācija Labdaris.lv palīdz vākt mazās Aleksandras rehabilitācijas kursam nepieciešamos līdzekļus:

Rekvizīti: Reg. Nr: 40008173130

Jur. adrese: Akadēmijas laukums 1- 1011, Rīga, LV-1050

SWEDBANK: LV43HABA0551037990069

CITADELE: LV79PARX0016130480002

Maksājuma mērķis: Fonds: Aleksandra Labuņko

Latvijā

Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.

Svarīgākais