Baltijai būs savi ātrās reaģēšanas spēki
Krievijas atbalstītais konflikts Ukrainā atdzīvinājis ne tikai ilgus gadus letarģiskā miegā guļošo NATO, bet devis pamudinājumu jauna līmeņa sadarbībai arī Baltijas valstīm. Visu trīs valstu iekšlietu ministri parakstījuši līgumu par ekspertu komisijas radīšanu, kas realizēs plānu izveidot vienotas iekšlietu spēku reaģēšanas vienības.
Paredzēts, ka tās operatīvi reaģēs uz iekšējās drošības apdraudējumiem kādā no Baltijas valstīm, piemēram, ja tajā izcelsies iekšējie nemieri, ar kuriem konkrētās valsts dienesti pašu spēkiem nespēs tikt galā.
Pagaidām gan nav zināms, cik lielas šīs vienoto iekšlietu spēku vienības būs, kādā veidā tiks atrisināti dažādie juridiskie jautājumi, kas varētu būt šķērslis citas valsts bruņotām vienībām darboties ārpus savām robežām. Tieši ar šo jautājumu risināšanu nodarbosies trīspusējā ekspertu komisija.
«Mēs esam tuvākie kaimiņi, vienmēr esam bijuši blakus grūtos brīžos. Mēs pilnveidosim procedūras, lai brīdī, kad palīdzība ir nepieciešama, tam nebūtu jātērē laiks. Tas ir nopietns signāls, ka mēs, Baltijas valstis, apvienojoties esam nopietns spēks, spēsim reaģēt. Protams, ceram, ka tas nebūs nepieciešams,» saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, piebilstot, ka nākotnē šai iniciatīvai varētu pievienoties arī Polija.
Arī Lietuvas iekšlietu ministrs Dailis Barakausks uzsvēra, ka notikumi Ukrainā, kā arī Igaunijas drošības dienesta darbinieka nolaupīšana Baltijas republikām devusi nopietnu iemeslu mobilizēt savus spēkus un paplašināt sadarbību.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa šo iniciatīvu vērtē pozitīvi un uzskata, ka grūtā brīdī kaimiņu palīdzība patiešām varētu noderēt. Šādu vienību izveidošana neesot nekas jauns arī Eiropas Savienības robežās. Piemēram, Vācijas un Nīderlandes policijas vienības kopēji patrulē abu valstu pierobežā.
Savukārt Saeimas deputāts Kārlis Seržants, kas darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, norāda, ka šādi iekšlietu spēki savas mobilitātes dēļ būtu lielisks pretspars zaļajiem cilvēciņiem, ja tādi parādītos kādā no Baltijas republikām.
«Šis ir realizējams projekts, jo nekas nav jāveido tukšā vietā. Katrā valstī jau ir kaut kādi ātrās reaģēšanas spēki, un vajadzības gadījumā tos var mobilizēt. Ir skaidrs, ka mēs ar savu armiju pret to spēku, kas ir kaimiņos, ilgi noturēties nevarēsim. Mūsu uzdevums ir noturēties pāris dienas, kamēr mums atnāk palīgā. Un šīs vienības var būt ātri mobilizējamas un noderīgas, kad kaut kur parādās zaļie cilvēciņi, ļaujot mobilizēties arī mūsu armijai,» uzskata deputāts.
Vienoto vienību izveidošana ir R. Kozlovska ideja, kuru, tiekoties Baltijas valstu iekšlietu ministriem, 5. septembrī par labu atzina arī mūsu kaimiņi.