Igaunijai tika nolaupīts spiegs, Lietuvai - piedraudēts ar padomju armijas pēdējā iesaukuma dezertieru vajāšanu. Pret Latviju pagaidām nekas nav pasākts, Krievijas atbildes uz Eiropas sankciju otro vilni vēl tiek gaidītas.
Taču politikas kuluāros jau spriež, ka Krievija varētu mērķēt mūsu Ahilleja papēdī. Par gāzes piegādi varētu tikt ieviesta priekšapmaksa. Šobrīd Inčukalna gāzes krātuvē iesūknēti 90% no Latvijai nepieciešamā gada apjoma. Taču saskaņā ar spēkā esošo līgumu norēķināšanās par patērēto notiek ar pēcapmaksu. Uzņēmuma “Latvijas Gāze” runasvīrs Vinsents Makaris stāsta, ka šāda īpaši izdevīga kārtība Eiropā pieejama vienīgi Latvijai. Citas valstis par Krievijas piegādāto gāzi norēķinās tiklīdz tā šķērso robežu. Savukārt Latvijai Inčukalnā tiek iepumpēts viss nepieciešamais gada apjoms, bet jāmaksā ar mēneša nobīdi. Līdzīgi kā Latvijas gāzes klientiem jānorēķinās līdz nākamā mēneša 20. datumam. Šāda kārtība ir izdevīga, jo ļauj iztikt bez kredītu vai overdraftu piesaistīšanas. Attiecīgi priekšapmaksas sliktums un drauds ir nepieciešamība izmantot banku pakalpojumus. Par aizņemtu naudu jāmaksā procenti, un tie nenovēršami tiktu iekļauti gāzes tarifā. Tātad mājsaimniecību izdevumi par siltumu un plīti – augtu. Pirmo reizi šādu scenāriju pieminēja Latvijas gāzes akcionāres kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis. Septembra sākumā arī ministru prezidente Laimdota Straujuma apstiprināja šādas “neoficiālas informācijas” esamību.
Ja pret Krievijas Gazprom tiek vērstas Eiropas sankcijas, ir likumsakarīgi, ka uzņēmums meklē citus ceļus, kā finansēt savu darbību. Viens no tādiem ir priekšapmaksa. Taču par konkrētām summām un Latvijas spējām tādas savākt pagaidām runāts netiek. Neesot arī pamata - Vinsents Makaris uzsver, ka šie visi pagaidām ir tikai pieņēmumi. No akcionāriem nav saņemti signāli par iespējamu līguma nosacījumu maiņu, kas būtu nepieciešami, ja mainītos maksāšanas kārtība. Taču esot pilnīgi skaidrs, ka priekšapmaksa automātiski nozīmētu tarifu kāpumu. Protams, pastāv arī iespēja, ka Latvijas gāze pati maina savu norēķinu kārtību, arī pati pieprasot priekšapmaksu. Tādā gadījumā naudu no bankām vai radiem vajadzētu aizņemties gala patērētājiem. Tai skaitā uzņēmumam Rīgas Siltums, kas apkurina prāvu daļu galvaspilsētas. Šobrīd tas ar Latvijas Gāzi norēķinās reizi desmit dienās. Neatkarīgā taujāja, vai uzņēmums spētu norēķināties arī avansā, nepaaugstinot siltuma tarifus. “Šajā situācija uzņēmums meklētu visus iespējamos ceļus, lai nebūtu jāpalielina tarifi,” teikts atsūtītajā atbildē. “Ja šāda situācija tomēr iestātos, tad siltumapgādes uzņēmums izskatītu variantu, lai aizņemtos īstermiņa kredītus, lai spētu norēķināties par piegādāto dabasgāzi.” Tātad neizbēgami kādam būtu jāmaksā kredītprocenti, un diezin vai uzņēmums tos dāvinātu no savas kabatas.
Un pat tad, ja kādam arī ir vienalga maksāt pirms vai pēc gāzes lietošanas, zaudējumi būs. Kā atgādina enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, naudai ir arī laika vērtība. Uz priekšu samaksāto naudu nekur citur neieguldīsi. Un stāstā par gāzi runa ir gan par lielām summām, gan ilgiem termiņiem.