Par jauno VID ēku jāmaksā dārgi

© f64

Teju gandrīz visas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības jau ir pārcēlušās uz jauno ēku Mežaparkā, un dienesta iepriekš izmantotām telpām tiek meklēti jauni nomnieki. Par to, vai, pārceļoties uz jaunajām telpām, VID būs varējis ietaupīt savus resursus un paaugstināt darba efektivitāti, pagaidām ir pāragri spriest. Taču, pēc Neatkarīgās aplēsēm, VID jaunās telpas izmaksās krietni dārgāk nekā uzturēšanās iepriekšējās telpās.

Augusta beigās VID ziņoja, ka beidzot ir noslēgusies šī gada maijā sāktā Rīgā izvietoto VID struktūrvienību darbinieku pārvietošana uz jauno VID administratīvo ēku kompleksu. Taču tas nenozīmē, ka šobrīd tiešām vienīgā VID mājvieta Rīgā ir jaunā ēka Mežaparkā, Talejas ielā 1. Vēl līdz šī gada beigām VID tupinās izmantot atsevišķas telpas Eksporta ielā 6, savukārt pagraba telpas tiks arī turpmāk nomātas arhīva vajadzībām. Līdz 2015. gada aprīlim VID izmantos arī 400 m2 līdzšinējās servertelpas un datu centra telpas Smilšu ielā 1. Savukārt līdz 2017. gada 3. jūlijam Pārdaugavā, Smiļģa ielā 46 darbosies VID klientu apkalpošanas centrs.

Dārgā nomas maksa

Valsts ieņēmu dienestam nekustamie īpašumi nepieder. Par visām telpām, no kurienes VID pārvācas, bija un ir jāmaksā nomas maksa un telpu uzturēšanas izdevumi, Neatkarīgajai skaidroja VID sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

Iepriekšējos gadus VID aptuveni 40% no visām telpām īrēja no valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi, 60% – no privātiem. Pārceļoties uz jaunajām telpām Talejas ielā 1, šī attiecība mainīsies par labu privātajam sektoram. Ēku Mežaparkā VID nomās no biroju centra Ezerparks, kas ir daļējs valsts uzņēmums. Aptuveni 70% uzņēmuma pieder privātajiem uzņēmējiem, bet 30% pārvalda Valsts nekustamie īpašumi.

VID neatklāj ne iepriekšējo, ne pašreizējo telpu nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas. «Šobrīd kopējās izmaksas par jauno ēku vēl nav nosakāmas. Ņemot vērā to, ka VID uz jaunajām telpām pārvācas pakāpeniski un administratīvo ēku kompleksu VID darbinieki Talejas ielā 1, Rīgā, pilnībā sāka izmantot tikai 28. augustā, šobrīd nav iespējams salīdzināt uzturēšanas izmaksas jaunajā ēkā ar uzturēšanās izmaksām adresēs, kur VID atradās pirms pārvākšanās,» skaidroja K. Augstkalne-Jaunbērziņa.

Vienlaikus ir zināms, ka nomas maksā biroju centram Ezerparks VID ik mēnesi 30 gadu garumā maksās pusmiljonu eiro, tie ir aptuveni 6 miljoni eiro gadā (13,30 eiro par kvadrātmetru). Savukārt 2012. gadā uzturēšanas izdevumi VID telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem 14 dažādās Rīgas vietās izmaksāja aptuveni 2,9 miljonus latu jeb 4,13 miljonus eiro, toreiz ziņoja LETA. Saskaņā ar MK 2012. gada rīkojumu par finansējuma piešķiršanu VID pārcelšanai uz jauno ēku šīs izmaksas tika lēstas 215 miljonu latu jeb 306 miljonu eiro apmērā. Jau toreiz Valsts kontroles revīzijā tika secināts, ka VID nodrošināšana ar vienotām telpām, būvējot jaunu administratīvo ēku kompleksu un nododot to nomā VID, netiks panākta ar iespējami mazāko finanšu resursu izlietojumu.

Sava aptieka un konditoreja

K. Augstkalne-Jaunbērziņa uzsvēra vairākas jauno telpu priekšrocības, proti, jaunajā ēkā vienuviet atrodas struktūrvienības, kas iepriekš atradās 14 dažādās adresēs Rīgas administratīvajā teritorijā. Tas ievērojami paaugstina darba efektivitāti un laika ekonomiju. Jaunajā ēkā darba apstākļi ir nesalīdzināmi labāki nekā vairākumā iepriekšējo adrešu. Tāpat jaunajā ēkā kvalitatīvāk un saskaņā ar VID pieprasījumu ir izveidotas drošības sistēmas, kas ievērojami uzlabo iestādes apstrādāto datu kopējo drošību. Jaunajā ēkā ir izveidotas sistēmas, kas ēku padara ievērojami energoefektīvāku par iepriekšējām telpām.

VID administratīvo ēku kompleksā Talejas ielā ir paredzētas darba vietas vairāk nekā 2500 VID darbiniekiem, un vienas dienas laikā to apmeklē apmēram 2000 klientu. VID administratīvo ēku kompleksā gan klientiem, gan darbiniekiem ir pieejama arī virkne ikdienā nepieciešamo pakalpojumu, piemēram, bezmaksas autostāvvieta, dažādi sadzīves pakalpojumu sniedzēji – sabiedriskā ēdināšana, konditoreja, preses tirdzniecības vieta, aptieka.

Daļa telpu aizrunātas

VNĪ pārvaldībā ir nekustamie īpašumi, kas reģistrēti uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, no kuriem sešus lietoja VID. «Īpašumus, kurus VID ir atbrīvojis vai atbrīvos tuvākajā laikā, VNĪ primāri piedāvā valsts institūcijām. Gadījumā, ja kāda no valsts iestādēm ir izteikusi vēlmi pārcelties uz kādu no turpmāk minētajiem īpašumiem, VNĪ risina jautājumus ar konkrētajām iestādēm par nepieciešamo telpu platību un telpu piemērošanu to vajadzībām,» Neatkarīgajai skaidroja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

VID atbrīvotās telpas Citadeles ielā 1 tika piedāvātas vairākām valsts institūcijām (tostarp LR Prokuratūrai, Tiesu namu aģentūrai), bet, kā paskaidroja D. Laukšteina, šīs iestādes neatzina telpas par sev piemērotām. «Vērtēsim arī citu iestāžu iespēju pārcelties uz šo īpašumu no privātajā sektorā nomātām telpām. Ja neviena institūcija neizrādīs interesi, šis īpašums tiks piedāvāts nomai,» teica D. Laukšteina.

Telpām K. Valdemāra ielā 1a, ir nepieciešami kapitālie ieguldījumi. «Veicot tehnisko izpēti, tiks aprēķināts to apmērs un vērtēta tālāka rīcība. Vēsturiska ēka, labā vietā, taču apgrūtinājums – tilta tuvums. Lielas ieinteresētības nav. Varētu būt labs komercobjekts. Nav liela ēka, taču piemērota iznomāšanai,» vērtēja D. Laukšteina.

Telpas Mazajā Nometņu ielā 39 rezervētas Tiesu administrācijai, Zemgales priekšpilsētas tiesas vajadzībām. Savukārt Eksporta ielā 6 varētu iekārtoties Iepirkumu uzraudzības birojs un Valsts valodas centrs.

No privātā sektora VID nomāja telpas astoņās Rīgas vietās: 11. novembra krastmalā 17, Aspazijas bulvārī 24, Katrīnas ielā 5, Katrīnas ielā 5a, Jeruzalemes ielā 1, Brīvības gatvē 214, Skanstes ielā 50 un Citadeles ielā 3. Iznomātāji – SIA Spēks-R, a/s Valters un Rapa, SIA Latectus, SWH Grupa AS, Rolands Stabiņš, SIA Augstceltne, Rīgas brīvostas pārvalde un a/s VEF.

***

Plānotie izdevumi VID iekārtošanai Talejas ielā 1

• Nomas maksa 2014. gadā Ls 5 255 637, turpmākajos 29 gados katru gadu Ls 5 445 953 un 2044. gadā Ls 190 316;

• aprīkojums (piemēram, mēbeles, iekārtas, tehniskais aprīkojums) – 2013. gadā Ls 509 703 un 2014. gadā Ls 3 510 465;

• pārcelšanās izdevumi – 2014. gadā Ls 130 141;

• VID nepārtrauktas darbības nodrošināšanas izdevumi – 2014. gadā Ls 1 549 548;

• komunālie pakalpojumi – 2014. gadā Ls 91 382, 2015. gadā un turpmāk katru gadu Ls 121 005;

• apsaimniekošana – 2014. gadā Ls 791 920, 2015. gadā un turpmāk katru gadu Ls 823 232;

• nekustamā īpašuma apdrošināšana – 2014. gadā un turpmāk katru gadu Ls 13 483;

• apsardzes un apsardzes infrastruktūras uzturēšana – 2014. gadā un turpmāk katru gadu Ls 102 564;

• informācijas tehnoloģijas izdevumi – 2014. gadā Ls 134 954, 2015. gadā un turpmāk katru gadu Ls 110 598;

• uzkrājumi plānotajam kārtējam remontam – 2016. gadā un turpmāk katru gadu Ls 67 895.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais