Matīss labo ceļus vienatnē

 
©F64

Trīs Autoceļu padomē iekļauti Latvijas Republikas ministri nepagodināja ar savu klātbūtni pat padomes pirmo sēdi.

No jauna izveidotās Autoceļu padomes dibināšanas sapulce notika šā gada 10. jūnijā. Līdzās namatēvam, satiksmes ministram Anrijam Matīsam tad sēdēja pati Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrs Andris Vilks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Pirmajā padomes darba sēdē vairs nebija ne tikai Ministru prezidentes, bet arī vēl kāda ministra bez A. Matīsa. A. Vilks, R. Naudiņš un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nebija atnākuši, lai gan ar valdības noteikumiem nr. 449 ir iekļauti padomes sastāvā. Neesošos ministrus pārstāvēja ierēdņi, kuri, protams, nestāvēja, bet sēdēja kā lelles vaska figūru muzejā.

«Padome pārstāv nozari, ar kuras palīdzību man būs vieglāk aizstāvēt ceļu budžetu,» A. Matīss pēc sēdes skaidroja Neatkarīgajai, kāpēc ir vajadzīga padome tajā formātā, kāds tas faktiski ir izveidojies. Bija cerēts vairāk, ka finanšu ministrs un vēl vairāki ministri vēlāk valdības sēdēs vai – un tas pats galvenais – gada budžeta veidošanai īpaši sasauktās ministru apspriedēs atbalstīs ceļu būves projektus un kopējo tāmi, kas viņu klātbūtnē akceptēta Autoceļu padomē. Tieši šādas cerības padara saprotamu ministru nenākšanu uz padomi, kur viņus apkrautu ar saistībām, pat ja tām nav juridiska spēka. Pirmkārt, jebkura cita ministrija konkurē ar Satiksmes ministriju un tieši ar ceļu budžetu, tāpēc neviens ministrs nav ar mieru atvēlēt naudu ceļu projektiem tikai tāpēc, ka tie ir labi projekti. Otrkārt, ministri ir piesaistīti arī savām politiskajām partijām un vēl citām politisko grupējumu kombinācijām, tāpēc uzņemties vēl kādas saistības attiecībā uz ceļu stāvokli iet pāri viņu spēkiem.

No otras puses, ministru pulcēšanās arī nedod nekādas garantijas pasludināto mērķu sasniegšanai. Vislabāk to apliecina Demogrāfisko lietu padome, kas triju gadu laikā ir apliecinājusi savu bezjēdzību it kā par spīti (bet varbūt – tieši tāpēc?) tam, ka to vada Ministru prezidents un ministri tur mēdz sanākt tādā skaitā, ka Demogrāfisko lietu padomes sēdi varētu pārsaukt par Ministru kabineta ārkārtas sēdi. Tā tas bija Valda Dombrovska valdību laikā, tā tas ir palicis pēc ministru pārsēšanās, kad V. Dombrovski nomainīja L. Straujuma.

Jāpiekrīt A. Matīsam par nozares atbalsta nepieciešamību cīņās par budžetu, bet Autoceļu padome nedod Satiksmes ministrijai nekādas priekšrocības šajās cīņās. Tā labākajā gadījumā tikai mazina nevienlīdzību, kāda veidotos, ja Satiksmes ministrijai nebūtu nekā, ko likt pretī skolotāju streikiem un pensionāru piketiem. Var domāt dažādi, kāda taktika ir efektīvāka: vai ministrijai ar savas nozares darbiniekiem labāk demonstrēt vienprātību, vai, tieši otrādi, celt tračus un dot zīmes, ka valdības piešķirtā nauda šos tračus pieklusinās.

A. Matīss informēja Autoceļu padomē iesaistītos ceļu būves uzņēmumu un pašvaldību pārstāvjus, ka dosies prasīt ceļiem 2015. gadā 357 miljonus eiro, kas sasniedzami, summējot valsts un Eiropas Savienības palīdzības fondu naudu. Tādā gadījumā ceļu budžets beidzot tomēr pārsniegtu savu līdzšinējo maksimumu, kas kopš 2008. gada atrodas 333 miljonu eiro līmenī. Naudas summu salīdzināšana prasa atrunas, ka mainījies ir ne tikai tās nomināls no latiem uz eiro, bet arī cenu līmeņi dažādās izmaksu pozīcijās. Attiecībā pret šo gadu plānotais pieaugums būtu 111 miljoni eiro. Tai skaitā 48 miljoni eiro definēti kā «jaunās politiskās iniciatīvas», par kuru likteni šobrīd skaidrība maza. Ministrijas un pārējās augstākās valsts iestādes no nākamā gada budžeta šajā rubrikā pieprasījušas 560 miljonus eiro, kas par vairākām reizēm pārsniedz budžeta paredzamās iespējas. Valdība ir nolēmusi izolēt šīs naudas dalīšanu no priekšvēlēšanu cīņām un pievērsties tās dalīšanai 16. oktobrī, kad varbūt jau būs manāmas nākamās valdošās koalīcijas aprises.