2009.gads vides aizsardzības jomā bijis aktīvs gads, kas nesis daudz pozitīvu pārmaiņu, runājot par šogad paveikto, uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
2009.gada janvārī noslēdzās Vides ministrijas organizētā aptauja par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO). Ņemot vērā iedzīvotāju pretestību ĢMO, jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ģenētisko modificēto organismu aprites likumā, kas nosaka, ka pašvaldības varēs veidot savas teritorijas kā vietas, kurās nevarēs audzēt ĢMO, un pircēji būs labāk informēti par ĢMO produktiem tirdzniecības vietās. Vairāki Latvijas novadi ir izsludinājuši, ka vēlas būt brīvi no ĢMO.
Tāpat šajā gadā Vides ministrijā notikušas institucionālas pārmaiņas, kā rezultātā ar 1.jūniju darbu sāka Dabas aizsardzības pārvalde, kurā tika apvienotas līdzšinējā Dabas aizsardzības pārvalde, Rāznas Nacionālā parka administrācija, Ķemeru Nacionālā parka administrācija, Gaujas Nacionālā parka administrācija, Slīteres Nacionālā parka administrācija, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Teiču dabas rezervāta administrācija.
Šogad izveidots arī unikāls dabas liegums - "Lubāna mitrājs", kurā apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi.
2009.gadā Vides ministrija lielu uzmanību pievērsa klimata pārmaiņu jautājumiem. Viens no svarīgākajiem pasākumiem bija Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) izveidošana, kas ir Latvijas valsts budžeta programma ar mērķi veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, piemēram, īstenojot pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus attīstīšanu un ieviešanu, kā arī īstenojot integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.
2009.gadā tika pabeigts darbs pie pirmo Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādes. Plānu mērķis ir uzlabot virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, veicinot to laba stāvokļa sasniegšanu. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos atspoguļots ūdens objektu pašreizējais stāvoklis, izvirzīti to kvalitātes mērķi un pasākumi mērķu sasniegšanai.
Vides ministrija uzsver arī veiksmīgo sadarbību ar Latvijas vides investīciju fondu un ANO Attīstības programmas pārstāvniecību Latvijā. 2009.gada 30.martā tika noslēgta ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā projekta "PHB saturošu iekārtu savākšana un iznīcināšana videi draudzīgā veidā" īstenošana. Projekta laikā, sadarbojoties ar Valsts Vides dienestu, 111 uzņēmumi Latvijā izmantoja iespēju iznīcināt to rīcībā esošās 595 tonnas polihlorētos bifenilus (PHB) saturošās iekārtas, vienlaicīgi nodrošinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgāku iekārtu lietošanu.
Runājot par padarīto vides infrastruktūras jomā, šogad atklāts pirmais un vienīgais bīstamo atkritumu poligons Dobeles rajona Zebrenē. Poligons uzbūvēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu projekta "Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, 1.kārta" laikā.
Šogad pilnībā pabeigta 2004.-2006.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālas attīstības fonda līdzfinansēto 150 projektu ieviešana, tai skaitā izveidotas vai rekonstruētas 128 ūdenssaimniecības sistēmas un rekultivētas 47 izgāztuves, kā arī ir saņemti visi noslēguma maksājumi projektu īstenotājiem.
2007.-2013.gada plānošanas periodā 2009.gada otrajā ceturksnī izvērtēti un pieņemti atbildīgās iestādes vadītāja lēmumi par 75 projektu iesniegumiem ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000. Kopējā apstiprināto projektu vērtība jau tagad sastāda vairāk nekā 33% no visiem pieejamiem ES fondu līdzekļiem vides sektorā, bet Kohēzijas fonda projektiem - 42%.
Tāpat visa šā gada laikā notiek vērienīgu projektu īstenošana darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" vairākās aktivitātēs un apakšaktivitātēs. Piemēram, "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000" laikā veiksmīgi norit 48 ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana. Aktivitātes "Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība" laikā uzsākta divu projektu īstenošana par atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecību un infrastruktūras pilnveidošanu ar mērķi izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošināt atkritumu apglabāšanu un apstrādi cilvēku veselībai un videi drošā veidā un nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību pilsētās 100% un lauku teritorijās 80% iedzīvotāju. Aktivitātes "Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija" laikā uzsākta 27 projektu īstenošana par vides aizsardzības prasībām neatbilstošo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju ar mērķi samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada atkritumi un vides aizsardzības prasībām neatbilstošās izgāztuves.