2010.gadā beigs pastāvēt rajonu padomes

Noslēdzoties Administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā tika izveidoti 109 novadi un deviņas republikas pilsētas: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava, novadu pašvaldībām līdz 2009.gada beigām bija jāpārņem rajonu pašvaldību funkcijas, institūcijas, manta un finanšu līdzekļi, kā arī tiesības un saistības.

Rajona padomes pilnvaras izbeidzas 2009.gada 1.jūlijā. Rajonu reorganizācijas process 2009.gada 30.decembrī noslēgsies 24 no 26 rajonu pašvaldībām saskaņā ar rajonu padomju izstrādātajiem rajonu reorganizācijas plāniem, kuru izpildi uzrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Savukārt Ventspils un Gulbenes rajonu teritorijās novads ir izveidots bijušās rajona pašvaldības robežās, un šīs rajonu pašvaldības savu darbību beidza līdz ar novada darbības uzsākšanos šā gada 1.jūlijā.

Ņemot vērā, ka daļa pašvaldību, sastādot reorganizācijas plānus, nespēja vienoties par atsevišķu funkciju un tiesību sadali starp novadu pašvaldībām, par sešu rajonu - Limbažu, Aizkraukles, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Cēsu - reorganizāciju lēma Ministra kabinets.

Lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību, reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni pārņēma attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais