Beku orģijas finiša taisnē

Par baraviku superražu šogad priecājas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Taču līdz ar bagātīgo sēņu ražu uzpircēji kļuvuši izvēlīgi – vai nu par derīgām atzīst tikai mazas baraviciņas, vai nu par sēņu karalienēm maksā mazāk nekā par gailenēm.

Baravikām tīk silts un mitrs laiks, tāpēc pēc salnām baraviku orģijas beigsies.

Par baraviku superražu šogad priecājas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Taču līdz ar bagātīgo sēņu ražu uzpircēji kļuvuši izvēlīgi – vai nu par derīgām atzīst tikai mazas baraviciņas, vai nu par sēņu karalienēm maksā mazāk nekā par gailenēm. Baravikām tīk silts un mitrs laiks, tāpēc pēc salnām baraviku orģijas beigsies.

Sēņu pētniekus – mikologus – pērn pārsteidza Latvijā atrastā dzīslkāta beka, kura agrāk bijusi sastopama vienīgi Ziemeļamerikā un Taivānā. Dabas muzejs šogad aicināja sēņotājus ziņot, ja izdotos atrast kādu eksemplāru, un izrādījās, ka šī sēņu suga ir iedzīvojusies vairākās Latvijas vietās.

Gada sēne vairojas

«Atsaucība tiešām ir liela. Gandrīz ik dienu gan Latvijas Dabas muzejs, gan portāls senes.lv saņem apliecinājumus par šīs sugas izplatību Latvijā. Tās ir atrastas Carnikavas, Garkalnes, Kalngales, Vecāķu mežos un nedaudz arī Kurzemes piekrastē. Tiesa, lielākoties diezgan tuvu jūrai. Maksimālais attālums no piekrastes, kur līdz šim tā bijusi konstatēta, ir 2,5 kilometri,» Neatkarīgajai atzina Latvijas Dabas muzeja botāniķe Inita Dāniele. Vairāki sēņotāji Latvijas Dabas muzeja speciālistiem un Latvijas mikologiem stāstīja, ka dzīslkāta beku redzējuši iepriekšējos gados, tikai nav zinājuši, kas tā par beku.

Portālā senes.lv ir apskatāmas vairāk nekā 50 dažādu beku sugu, tajā skaitā arī pērn pirmo reizi Latvijā atrastā neīstā bērzubeka, melnējošā beka, melnā zvīņbeka un dzīslkāta beka, kura šogad pasludināta par Gada sēni 2014.

Arī kaimiņi lepojas ar baraviku kalniem

Lietuvā sausuma dēļ šogad bijusi maza gaileņu raža, un tas veicinājis strauju cenu kāpumu. Uzpircēji par tām Lietuvā maskā no 15 līdz 24 litiem (4,34 līdz 6,94 eiro) kilogramā, ziņo delfi.lt. Tik dārgas gailenes neesot bijušas gadiem. Savukārt beku, tajā skaitā baraviku, raža Lietuvā tāpat kā Latvijā šogad ir branga. Tāpēc uzpircēji par tām nemaksājot vairāk kā 5 līdz 9 litus (1,45 līdz 2,60 eiro) kilogramā. Izņēmums ir vienīgi mazās baraviciņas. Par tām varot dabūt 12–16 litu (3,45 līdz 4,63 eiro) kilogramā.

Salīdzināšanai Latvijā sēņu iepircēji par baravikām sola maksāt no 1,20 līdz 4 eiro kilogramā. Turklāt atsevišķi uzpircēji iepērk tikai mazās beciņas, tādas, kuras diametrā nepārsniedz 5 cm. Rīgas Centrāltirgū baraviku cena, protams, ir augstāka. Tur tās maksā no 5 līdz 15 eiro kilogramā.

Neskatoties uz labo ražu, Lietuvas sēņu pārstrādes uzņēmumiem ar Lietuvā iepirkto nepietiekot. Tie šogad pērk arī sēnes, tiesa, lielākoties gailenes, no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas.

Arī igauņi šogad sajūsminās par labu sēņu gadu, līdzīgi kā latvieši pozējot ar saviem atradumiem sociālajos tīklos. Pēdējo reizi tāda sēņu pārbagātība, kad tās varot kaut ar izkapti pļaut, Igaunijā pieredzēta pirms desmit gadiem, ziņo portāls saartehaal.ee. «Tik labu sēņu gadu es tiešām neatceros,» portālam sacīja televīzijas ārštata redaktore Heidi Hanso, kura Facebook bija ievietojusi fotogrāfiju ar sēņu pilnu ķerru.

To, vai Latvija ir ar sēnēm bagātākā zeme starp Baltijas valstīm, I. Dāniele neņemas izmērīt. Rēķinot pēc sēņu sugu skaita, Igaunija Latvijai esot nedaudz priekšā, taču tas nenozīmējot, ka Latvijā ir mazāk sēņu sugu. «Jo vairāk mikologu, jo vairāk reģistrētu sēņu sugu. Un, tā kā Igaunijā šīs jomas pētnieku ir vairāk nekā Latvijā, tad arī vairāk atpazītu sēņu sugu,» skaidroja I. Dāniele.

Taču, pēc viņas teiktā, sēnes bagatīgi sastopamas ne tikai Baltijā, bet arī Polijā, Krievijā, Baltkrievijā un daudzās citās mežiem bagātās valstīs.

Pirms diviem gadiem viesojoties Tenerifē, šajā Atlantijas okeāna salā dzīvojošie latvieši stāstīja, ka viņi februārī dodoties sēņot Teides pakājes mežos. Vietējie salas iedzīvotāji par viņu atradumiem, piemēram, sviesta beciņām, brīnoties.

Šogad bez upuriem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā pēdējo nedēļu laikā nav vērsies neviens, kurš būtu saindējies ar sēnēm, Neatkarīgajai atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi izsaukumus no diviem cilvēkiem, kuriem pēc sēņu ēšanas kļuvis slikti, saņēma 28. augustā. Abos gadījumos mediķiem radušās aizdomas par saindēšanos. Tomēr mediķi ir noraizējušies, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, šādu izsaukumu skaits varētu aizvien palielināties.