Nākamā gada 1.janvārī 69 Nacionālo bruņoto spēku karavīri sāks sešu mēnešu dežūru NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un Eiropas Savienības Kaujas grupas (EU BG) sastāvā.
Trīs Latvijas karavīri no 1.janvāra līdz 30.jūnijam dežurēs NRF deleģētajā triju Baltijas valstu kopējā vienībā – Baltijas bataljonā, bet EU BG sastāvā – 66 karavīri, nra.lv informēja NBS preses virsnieks Normunds Stafeckis.
Latvijas kontingents EU BG sastāvā piedalīsies pirmo reizi bruņoto spēku vēsturē. Polijas vadītajā Kaujas grupā kopā ar Vāciju, Slovēniju un Lietuvu Latviju pārstāvēs Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vads, Militārās policijas (MP) vads, štāba virsnieki un nacionālais atbalsta elements.
Baltijas bataljonu veido triju Baltijas valstu vienības, kuras deleģētas dalībai NRF 14.rotācijā. Bija plānots, ka Latviju šajā vienībā pārstāvēs aptuveni 250 karavīri, bet veiktais finansējuma samazinājums bruņotajiem spēkiem liedza pilnībā īstenot šo plānu, dalībai NRF deleģējot vien trīs štāba karavīrus.. Neskatoties uz to, Baltijas valstis ir devušas nozīmīgu ieguldījumu NATO spēkiem – aptuveni astoņus simtus profesionāli sagatavotu karavīru.
NATO Reaģēšanas spēki ir augstas gatavības un tehnoloģiski attīstīts kaujas spēks, ko Alianse ir izveidojusi no sauszemes, gaisa, jūras un speciālo spēku komponentiem, kas var tikt ātri izvērsti un kad vien nepieciešams. Tie ir spējīgi veikt kaujas uzdevumus jebkurā pasaules vietā plašā operāciju spektrā.
Latvijas karavīri NRF piedalās kopš 2006.gada, kad NRF7 sastāvā Latviju pārstāvēja NMN vads. Savukārt 2008.gadā NRF8 sastāvā mūsu valsti pārstāvēja MP vads, bet 2008.gadā NRF11 sastāvā – NMN un MP vads.
ES Kaujas grupa tika dibināta 2004.gada jūlijā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja ES Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas 10 dienu laikā uzsākt militāro operāciju. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā.