Brīdina par tiesiskām sekām saistībā ar mantas arestu

Iesniedzot lūgumu Rīgas apgabaltiesai pievienot tā dēvētajai Lemberga krimināllietai Šveices Augstākās tiesas un Cūgas kantona Federālās tiesas lēmumus par Rudolfa Meroni darbībām Šveicē, advokāti brīdināja, ka Latvijas valsti var gaidīt nepatīkami pārsteigumi saistībā ar mantas arestu šajā krimināllietā.

Paužot viedokli par šo lūgumu, advokāte Irina Kauke uzsvēra Šveices tiesu pozīciju, ka «Šveices teritorijā ir aizliegts veikt procesuālas darbības bez attiecīga dokumenta, kas izdots savstarpējas juridiskas palīdzības sniegšanas ietvaros. Šādas aizliegtas rīcības svešas valsts labā Šveices teritorijā tiek atzītas par noziedzīgām un krimināli sodāmām.» Ar to advokāte acīmredzot domāja R. Meroni darbības Šveicē, proti, t.s. Lemberga krimināllietas arestētās mantas glabātāja mēģinājumu, izmantojot Latvijas prokuratūras piešķirtās pilnvaras, balsot ar Ansim Sormulim piederošajām Šveices kompānijas Ost Services AG akcijām.

Nepatīkami pārsteigumi

Jāatgādina, ka trīs Šveices tiesu instances savos spriedumos R. Meroni darbības atzina par nelikumīgām un Latvijas prokuroru pilnvaru izmantošanu Šveicē par prettiesisku.

«Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra vai nesaprot, vai arī apzināti pārkāpj Kriminālprocesa likuma 3. pantu, kas nosaka Kriminālprocesa likuma spēku telpā, par ko mēs neskaitāmas reizes paziņojām tiesai. Nedrīkst veikt procesuālās darbības nedz Šveicē, nedz Austrijā, nedz Francijā bez tiesiskas palīdzības lūgumiem, pat nepaziņojot par tām ārvalstu kompetentajām iestādēm. Kas attiecas uz aresta uzlikšanu mantai, tad varu prognozēt, ka Šveices Augstākās tiesas spriedums ir tikai sākums un mūs gaida vēl nepatīkami pārsteigumi, kad izrādīsies, ka Latvijas jurisdikcijai nav pakļautas arī visas citas 2007. gada 19. decembra protokolā par aresta uzlikšanu mantai norādītās kompānijas,» tiesas sēdē brīdināja advokāte.

Viņa brīdināja tiesu, ka mantas arests krimināllietā izrādīsies nelikumīgs. «Un visas rīcības ar arestēto mantu ir nelikumīgas,» uzsvēra I. Kauke.

Nedrīkst ticēt

Pēc iepazīšanās ar Šveices tiesu spriedumiem advokāte secinājusi, ka «situācija ir vēl dramatiskāka, nekā tā izskatās no pirmā skatiena, jo Šveices tiesas uzskatīja, ka [prokurora Anda Mežsarga] arestētās 53 kompānijas Ost Services AG akcijas aresta uzlikšanas brīdī atradās Latvijā, kaut gan tās jau tolaik atradās Šveicē. Ja Šveices tiesa par to būtu zinājusi, spriedums būtu vēl nelabvēlīgāks prokuratūrai. Meroni nedrīkst ticēt vispār, jo viņš nepārtraukti maldināja ne tikai Latvijas, bet arī Šveices tiesu, uzskatot sevi par lielo gudrinieku, kuru neviens nekad nevarēs pieķert. Meroni uz nelikumīgu, iespējams, arī kriminālsodāmu noziedzīgu rīcību uzkūdīja prokuratūra. Latvijas prokuratūra bez tiesiskās palīdzības lūguma nedrīkst veikt procesuālās darbības Šveicē, kā arī citās valstīs. Tas nozīmē, ka nedrīkst arestēt mantu, rīkoties ar arestēto mantu, pratināt lieciniekus un veikt izņemšanu ārvalstīs, nesaņemot attiecīgu akceptu no ārvalstu kompetentajām iestādēm.»

Savukārt advokāts Jānis Rozenbergs Rīgas apgabaltiesai uzsvēra, ka «trīs tiesu instances Šveicē ir konstatējušas, ka vismaz Šveices teritorijā šiem lēmumiem (domāts 2007. gada 19.decembra protokols par aresta uzlikšanu mantai t.s. Lemberga krimināllietā) nav juridiska spēka un nav nekādu tiesisku seku, kā arī ir konstatējušas, ka kriminālprocesā piemērotais mantas arests Šveicē nevar būt par tiesisku pamatu balsošanas tiesību nodošanai mantas glabātājam».

Apsūdzību fabrikācija

Advokāts arī atgādināja par 2010. augusta 10. augusta prokuroru lūgumu Rīgas apgabaltiesai, kurā valsts apsūdzības uzturētāji vēlējās panākt stingrāku drošības līdzekļu piemērošanu, jo A. Sormulis, pēc prokuroru teiktā, esot devies uz Šveici «nolūkā panākt arestētās mantas prettiesisku iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izdarot to personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās». J. Rozenbergs atgādināja, ka 2010. gada 15. jūlijā viņš kopā ar savu klientu A. Sormuli patiesi devies uz Šveici, lai piedalītos Ost Services AG sapulcē. Pēc advokāta teiktā, ar vārdiem «personu grupā» prokurori acīmredzot domājuši viņu - J. Rozenbergu. Advokāts uzsvēra, ka vēl 2010. gada lūgumā tiesai prokurori apgalvojuši, ka 98 Ost Services AG akcijas A. Sormulim «nekad nav piederējušas, turpretim Šveices triju instanču tiesas atzinušas, ka tomēr šīs akcijas pieder tieši A. Sormulim».

Prokurori, paužot viedokli par šo lūgumu, norādīja, ka viņiem nav iebildumu materiālu pievienošanai un tiesa varot rīkoties pēc saviem ieskatiem. Jāatgādina, ka prokurori uzskata - Ost Services AG akcijas pieder nevis A. Sormulim, bet gan Aivaram Lembergam, pat neraugoties uz to, ka kompānijas akciju reģistrā A. Sormulis ir reģistrēts kā 98 Ost Service AG vārda akciju īpašnieks. Atbilstīgi Šveices likumdošanai nekādu citu īpašumtiesību apliecinājumu nav un nevar būt. Nu A. Sormuļa īpašumtiesības ir atzinušas arī trīs Šveices tiesu instances.

Cita starpā A. Lembergam par Ost Services AG akciju neuzrādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā ir celta apsūdzība, kas pēc Šveices tiesu lēmumiem nu jau ir smieklīga.