SMELDZĪGS STĀSTS: Sirmais Jāzeps tomēr atrod savu mīļo sunīti

Pirms trim nedēļām portāls nra.lv rakstīja par kādu vecu kungu, kas palicis ne tikai bez pajumtes, bet arī bez savas vienīgās draudzenes - kucītes Rekas. Šobrīd dzīvnieku pansija Ulubele ziņo, ka pēc izmisīgas meklēšanas abi senie draugi atkal ir satikušies un gaida brīdi, kad varēs dzīvot zem viena jumta.

20. augustā nra.lv ziņoja "Jāzepam ir 80, nācis no Latgales, līdz šim mitinājās Pļavniekos privātmājas piebūvē, kuru grūti nosaukt par mājokli cilvēkam. Drīzāk tas būtu būcenis, kur glabāt tačku vai grābekļus. Bet viņam ar vācu aitu suņa jaukteni kucīti Reksu tur bija labi, jo abi bija kopā. Šobrīd kaimiņi viņam ir nodarījuši gauži – kamēr viņš bija slimnīcā, atņēma visdārgāko, kas viņam vēl pieder – mīļo Reksu."

22. augusta vakars izvērtās priecīgu un bēdīgu sajūtu pilns. Kopā ar valsts policiju biedrība Ulubele brauca uz tālieni, lai Jāzeps atgūtu savu Reksu. Pēc garu protokolu kārtošanas, suņa atņēmēji Jāzepam beidzot atdeva Reksu. Sirmā vīra un viņa uzticamā suņa atkal satikšanās mirklis ir vārdos nepastāstāms un neaizmirstams. Visu garo atpakaļceļu abi dudināja un bužinājās mašīnā.

 Atkalredzēšanās gan pagaidām bija smeldzīgi īsa, jo viņiem abiem kopā vēl nav savu māju. Joprojām meklējam pastāvīgu mājvietu 80 gv saprātīgam kungam Jāzepam, kuram nav kaitīgu ieradumu (viņš nedzer un nesmēķē) un viņa gudrajai, paklausīgajai VAS jauktenītei Reksai.

Pagaidām Jāzeps mitinās pie radinieces, kura ir vēl sirmāka par viņu pašu, bet Reksa ir pie mums Ulubelē.

Tiekoties ar Jāzepu pirms nedēļas, Ulubeles pārstāvji norādīja: "Runājam ar Jāzepu par šo un to, bet sarunas met apļus un atgriežas pie vienīgā jautājuma – vai un kad viņi ar Reksu atkal būs kopā? Viņš zinot Bolderājā vienu pamestu būdu, bet bez durvīm un logiem... Ļoti grib braukt uz patversmi apraudzīt Reksu. Jautā, kā viņa jūtās. Izstāstam, ka Reksa ļoti pārdzīvoja atkal šķiršanos un pirmo nakti gaudoja. Uzreiz nožēlojam pateikto, jo Jāzeps raud. Stāsta atkal un atkal par savu enģelīti Reksu – cik viņa gudra un uzticīga. Apsolām, ka darīsim visu, lai viņi ātrāk abi ir kopā."

Jāzeps visu mūžu strādājis strādnieka darbu VEFā, Vagonrūpnīcā, no 2006.gada sešus gadus Dārzciemielas dievnamā par sargu un sētnieku. Kad dievnamu pabeidza būvēt, darba viņam vairs nav. Viņam ir pensija 115.- EUR. Ar to vientuļš cilvēks nevar izdzīvot. Viņi abi ar Reksu brauca uz tirgu. Gaļas paviljona tirgotāji Reksu ļoti mīļojuši un lutinājuši. Bieži sēdējuši abi Vecrīgā. Jāzeps zin, ka ubagot tagad ir aizliegts. Viņš stāsta, ka daudzi policisti ir ļoti labi un likuši viņiem mieru.

Arī Ulubele ubago, jo nepietiek līdzekļu pamesto dzīvnieku aprūpei. Ulubele, tāpat kā ļoti daudzās sabiedriskās organizācijas, ubago profesionāli – to sauc par ziedojumu akcijām, projektiem, fondiem utt. Milzu paldies visiem tiem, kuri atbalsta Ulubeles centienus Jāzepam un Reksai palikt kopā ar labiem vārdiem, palīdzību juridiskā un sociālā jomā, palīdz ar ziedojumiem. Abu atbalstam Ulubeles kontā saņemti 1184.67 EUR.

Liels paldies kaimiņu paziņam Jurim, kurš vairāk kā gadu atpakaļ atveda Jāzepu pēc iznākšanas no slimnīcas pakaļ savai Reksai uz Līčiem. Tā mēs uzzinājām par vecā vīra un viņa uzticamā suņa īpašo draudzību. Paldies Jurim, kurš tāpat kā mēs uzskatīja, ka atņemt suni Jāzepam ir negodīgi un tāpēc palīdzēja.

P.S. Reksas atņēmējiem iesakām izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt, nevis turpināt pīties melos, apvainojot Jāzepu un Ulubeli. Jāzeps nekad nav gribējis pamest savu Reksu. Jāzeps vispār neprot melot. Viņš ir izaudzinājis īpaši gudru un uzticamu suni, kuru nevienam nav tiesību iekārot, atņemot to slepus vai atklāti.