Politbizness pret būvniecību

Mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām ieviestajiem ierobežojumiem ārzemnieku piesaistīšanā Latvijas nekustamajiem īpašumiem būtu jāpazūd mēnesi pēc vēlēšanām.

Paiet pēdējā diena, kad neeiropiešiem iespējams par vecajām cenām nopirkt uzturēšanās atļauju Eiropā kopā ar nekustamo īpašumu Latvijā. Pie mums iegūstamo atļauju cenas 1. septembrī tiks celtas no 142,3 tūkstošiem eiro Rīgas reģionā un 71 150 eiro pārējā valsts teritorijā (mulsinošie skaitļi iegūti, pārrēķinot uz eiro apaļas summas latos, ko Latvijā lietoja termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības uzsākšanas brīdī) līdz 250 tūkstošiem eiro visā valstī. Darījumu summas sasaistītas ar īpašumu kadastrālo vērtību, lai nepieļautu darījumus par fiktīvi paaugstinātām cenām.

Faktiskās darījuma summas Latvija ir noteikusi vēl augstākas, jo uzturēšanās atļaujas un īpašumi tiks pārdoti nedalāmā vienībā, bet par dubultu cenu: vismaz 250 tūkstoši par īpašumu plus 5% no darījuma summas valstij tieši par uzturēšanās atļauju. Valsts šādi gūto naudu apsolījusi sadalīt pašvaldībām ārpus Rīgas reģiona kā kompensāciju par to, ka turpmāk ārzemnieki tur nedrīkstēs pirkt nekustamos īpašumus kā pārāk lētus vismaz no kadastrālā novērtējuma viedokļa.

Likuma grozījumu sekas šobrīd tiek vērtētas diametrāli pretēji. Politpasūtījumu pildošā Ekonomikas ministrija pieņem, ka termiņuzturēšanās atļauju pircēju skaits nesaruks un viņi maksās, cik vien Latvijas valsts prasa. Pašvaldībām tādā gadījumā tiktu divi miljoni eiro gadā. Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns turpretī norāda, ka 70% darījumu notikuši zem jaunā maksājumu sliekšņa un, vismaz formāli skaitot, darījumu apjomam būtu atbilstoši jāsarūk. Citas nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas Balsts vadītājs Aigars Zariņš vērš uzmanību uz to, ka nekustamo īpašumu attīstītāji jau sākuši daudzus projektus tieši tajā cenu diapazonā, kurā īpašumus pirka ārzemnieki pēc vecajiem noteikumiem.

Ir pieļaujamas shēmas, kā vismaz Rīgā un Pierīgā jaunās prasības apiet. Tēlaini runājot, tiks izlieta vanna no tīra zelta, ko ievietos mājoklī, lai to varētu novērtēt atbilstoši prasītajai cenai. Būs arī bankas, kas apliecinās darījumu par valsts noteikto cenu un tālāk izdarīs tā, lai neviena instance nepamana, ka nākamajā dienā mājokļa pircējs atdod vannu bankai un saņem atpakaļ pārmaksāto naudu; varbūt pietiks vannu aptīt ar zeltītu papīru, un bariņš Latvijas valsts ierēdņu cer uz kukuļiem par šādu mahināciju nemanīšanu.

Jezga ar nekustamo īpašumu cenu celšanu ir politiskā grupējuma Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšvēlēšanu kampaņas un tālāk nākamās koalīcijas veidošanas tirgus sastāvdaļa. Tiklīdz koalīcija būs izveidota, Latvijas valdībai vajadzēs ķerties pie jebkura salmiņa, pa kuru iesūkt valstī naudu. Latvijas problēma nav ieceļotāji, bet izceļotāji, atstājot šeit tādu cilvēku skaitu un sastāvu (pensionāri, invalīdi, bērni u. tml.), kas vairs nespēj pabarot valsts un pašvaldību ierēdņu pulku. Šo slogu vēl palielina Latvijas pienākums demonstrēt militārā budžeta palielināšanu un risināt citas problēmas saistībā ar Krieviju. Tās varēs kalpot par ieganstu plašākiem imigrācijas noteikumu grozījumiem, tajā skaitā arī attiecībā uz uzturēšanās atļauju tirdzniecību.

***

PIEMĒRS

Ķīnas Tautas Republikas pilsoņu klātbūtne Cēsīs pēdējā gada laikā nav kļuvusi uzkrītošāka. Izplatītākajā gadījumā Ķīnas iedzīvotājs nopērk dzīvokli, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, un izīrē šo dzīvokli par minimālu summu bijušajam īpašniekam. Tas ir nekustamo īpašumu firmu bizness, paši jaunie īpašnieki Cēsīs nemaz neparādās. Dzīvo Cēsīs aptuveni desmit ķīniešu ģimenes, šo ģimeņu bērni ļoti labi apgūst latviešu valodu. Vienā gadījumā ĶTR pilsonis sev piederošo īpašumu ir izīrējis vietējam uzņēmumam, vairumā gadījumu šādi īpašumi stāv tukši. Pirms 1. septembra jutām pastiprinātu ārzemnieku interesi par nekustamajiem īpašumiem Cēsīs, bet ne vairs no ķīniešiem. Pārsvarā tika iegādāti zemesgabali. Paredzams, ka likmes celšana samazinās trešo valstu pilsoņu interesi par īpašumu iegādi Cēsīs.

Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs