V.Dombrovskis: 2018. gadā Latvija kļūs energoneatkarīga no Krievijas

Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

– Vai Latvijas uzņēmumi bija pietiekami atbildīgi sagatavojušies iespējamiem riskiem, gaidot iespējamās Krievijas sankcijas?

– Sankcijas, protams, nebija negaidītas. Bija cerības, ka atbildes sankcijas būs simetriskas, ka Krievijas pretsankcijas skars tikai tās nozares, kurās sankcijas piemēroja ES. Tā kā nebija skaidru spēles noteikumu, tad šī gada martā, gatavojot ziņojumu par iespējamo Krievijas rīcību, Ekonomikas ministrija diezgan precīzi prognozēja nozares, kuras visticamāk varētu tikt iekļautas Krievijas sankciju sarakstā.

– To, ka tirdzniecībā ar Krieviju būs ierobežojumi, varēja prognozēt. Tagad daži apgalvo, ka aizliegumi bija ļoti negaidīti un valstij tagad ir pienākums izsludināt nodokļu brīvdienas un sākt dalīt naudu.

– Es nekad šādus apgalvojumus neizteicu. Jūsu jautājums ir vairāk adresējams uzņēmējiem. Pret ko gan vēlos iebilst: tagad izskan apgalvojumi, ka eksportēt uz Krieviju ir bezatbildīgi. Pilnīgi nepiekrītu šādam viedoklim. Uzņēmējs pats atbild par lēmumiem, kur un kam savu preci pārdot, bet nodokļu formā labumu saņem visi, jo Latvijas nodokļi veidojas arī no ienākumiem, kas rodas, eksportējot uz Krieviju.

Bija skaidrs, ka Krievijas atbilde būs. Martā Ekonomikas ministrija informēja valdību par iespējamām sekām, un mūsu prognozes bija precīzas. Nozares, kuras mēs iekļāvām vislielākajā riska zonā martā, gandrīz pilnība sakrīt ar pašreizējo situāciju.

– Vai tagad ir īstais brīdis ieviest risinājumus, uz kuriem savās priekšvēlēšanu runās aicina Ivars Godmanis un citi – samazināt PVN pārtikai un ieviest vēl lielāku labvēlības režīmu visiem pārtikas ražotājiem?

– Aplūkosim problēmas ekonomisko loģiku. Tas var patikt, var nepatikt, bet Krievija ir viens no lielākajiem mūsu preču pircējiem. Krievija ir Latvijas trešais lielākais tirdzniecības partneris. Tad lūk! Mūsu tirdzniecības partneris ir paziņojis, ka 5% no Latvijas kopējā eksporta uz Krieviju mēs vienu gadu nedrīkstam piegādāt. Atbilde uz jautājumu, vai pēc gada sankcijas tiks atceltas, nav zināma. Ja zaudētais eksports vairs nekad netiek atgūts, tad vienīgais, ko no valsts puses varam darīt, ir palīdzēt uzņēmējiem atrast citus tirgus. Tā būs objektīva situācija, ka šajās nozarēs mums veidosies preču pārprodukcija. Ja vadāmies no šāda scenārija, tad risinājumi ir ļoti vienkārši. Pieņemam to kā nepatīkamu faktu un dzīvojam tālāk. Taču tikpat labi sankcijas pēc viena gada, varbūt pat agrāk, var atcelt.

– Krievija tikko atcēla sankciju ierobežojumus bērnu un diabēta slimnieku pārtikai.

– Mans subjektīvais vērtējums, ka sankcijas pēc gada netiks pagarinātas, ir 50 pret 50.

Tātad, ja iesim pirmo ceļu un ļausim tirgus ekonomikai izlemt, kurš uzņēmums izturēs sankciju laiku un kurš nē, tad tas var iznīcināt lielu daļu no ražošanas kapacitātes piena pārstrādē, pārvadājumos un piena lopkopībā. Krievu valodā ir teiciens: izjaukt ir vieglāk nekā uzcelt. Ļaut izzust ir vienkārši. Pārvadātājiem nekas cits neatliks kā pārdot liekās kravas automašīnas, liekie šoferi meklēs darbu citās zemēs vai atradīs darbu Latvija un strādās par taksometru šoferiem. Ar zemniekiem un pārstrādātājiem tas ir daudz sarežģītāk. Īsā laika posmā uzņēmumi pazudīs. Ja pēc gada pieprasījums Krievijā atjaunosies, bet tiks pieļauta ražošanas sistēmas sagrāve, tad, lai atjaunotu ražošanu līdzīgā apjomā pārstrādē un lauksaimniecībā, pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava vērtējuma, būs vajadzīgi pieci līdz septiņi gadi. Ja vērtējam, ka sankciju atcelšanai pēc gada varbūtība ir piecdesmit pret piecdesmit, tad ekonomiskā loģika no valsts puses ir uzturēt daļu no ražošanas kapacitātes, kas izzustu bez šādas palīdzības. Ekonomiska loģika prasa palīdzēt izturēt konkrētu laika posmu – vienu gadu, lai neatdotu vecās tirgus pozīcijas citiem. Savukārt gadījumā, ja droši zināms, ka sankcijas nekad netiks atceltas, tad, protams, šāda rīcība nebūtu pareiza.

Turklāt šī gada laikā uzņēmumiem ir noteikts motīvs nevis gaidīt brīnumu, bet izmantot atbalstu, lai meklētu un apgūtu jaunus tirgus.

– IKP izaugsmes prognozes būs jākoriģē. No tā izriet arī prognoze, ka valsts ienākumu apjoms vairs nav jāvērtē pārlieku optimistiski.

– Sankcijām ir tiešais un netiešais efekts. Tiešais efekts ir salīdzinoši neliels. Tie ir tikai 5% no kopējā eksporta uz Krieviju, aptuveni 50 miljoni eiro. Ir netiešais efekts, kas veidosies no cenu samazināšanās augļiem, dārzeņiem, pienam un piena produktiem, un tas skars visus, ne tikai tos, kas eksportē uz Krieviju. Pienam, dārzeņiem un augļiem būs zemāka cena. Preces no tām grupām, kuras Krievija tagad neiepērk, ir saražojuši gan igauņi, gan lietuvieši, gan poļi, gan somi. Visām šīm precēm ražotāji meklēs noieta tirgu. Visām precēm kļūs zemāka cena, un cietīs ikviens, kas darbojas šajā nozarē. Zemāka cena ir labi patērētajam, bet ļoti slikti ražotājam.

Mūsu vērtējums, summējot tiešo un netiešo efektu, nozīmē, ka 2014. gada izaugsmes prognoze no 3,5% IKP pieauguma ir jāsamazina līdz 2,5% lielam IKP pieaugumam.

Visu interviju lasiet šīsdienas Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevumā.