Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
– Vai Latvijas uzņēmumi bija pietiekami atbildīgi sagatavojušies iespējamiem riskiem, gaidot iespējamās Krievijas sankcijas?
– Sankcijas, protams, nebija negaidītas. Bija cerības, ka atbildes sankcijas būs simetriskas, ka Krievijas pretsankcijas skars tikai tās nozares, kurās sankcijas piemēroja ES. Tā kā nebija skaidru spēles noteikumu, tad šī gada martā, gatavojot ziņojumu par iespējamo Krievijas rīcību, Ekonomikas ministrija diezgan precīzi prognozēja nozares, kuras visticamāk varētu tikt iekļautas Krievijas sankciju sarakstā.
– To, ka tirdzniecībā ar Krieviju būs ierobežojumi, varēja prognozēt. Tagad daži apgalvo, ka aizliegumi bija ļoti negaidīti un valstij tagad ir pienākums izsludināt nodokļu brīvdienas un sākt dalīt naudu.
– Es nekad šādus apgalvojumus neizteicu. Jūsu jautājums ir vairāk adresējams uzņēmējiem. Pret ko gan vēlos iebilst: tagad izskan apgalvojumi, ka eksportēt uz Krieviju ir bezatbildīgi. Pilnīgi nepiekrītu šādam viedoklim. Uzņēmējs pats atbild par lēmumiem, kur un kam savu preci pārdot, bet nodokļu formā labumu saņem visi, jo Latvijas nodokļi veidojas arī no ienākumiem, kas rodas, eksportējot uz Krieviju.
Bija skaidrs, ka Krievijas atbilde būs. Martā Ekonomikas ministrija informēja valdību par iespējamām sekām, un mūsu prognozes bija precīzas. Nozares, kuras mēs iekļāvām vislielākajā riska zonā martā, gandrīz pilnība sakrīt ar pašreizējo situāciju.
– Vai tagad ir īstais brīdis ieviest risinājumus, uz kuriem savās priekšvēlēšanu runās aicina Ivars Godmanis un citi – samazināt PVN pārtikai un ieviest vēl lielāku labvēlības režīmu visiem pārtikas ražotājiem?
– Aplūkosim problēmas ekonomisko loģiku. Tas var patikt, var nepatikt, bet Krievija ir viens no lielākajiem mūsu preču pircējiem. Krievija ir Latvijas trešais lielākais tirdzniecības partneris. Tad lūk! Mūsu tirdzniecības partneris ir paziņojis, ka 5% no Latvijas kopējā eksporta uz Krieviju mēs vienu gadu nedrīkstam piegādāt. Atbilde uz jautājumu, vai pēc gada sankcijas tiks atceltas, nav zināma. Ja zaudētais eksports vairs nekad netiek atgūts, tad vienīgais, ko no valsts puses varam darīt, ir palīdzēt uzņēmējiem atrast citus tirgus. Tā būs objektīva situācija, ka šajās nozarēs mums veidosies preču pārprodukcija. Ja vadāmies no šāda scenārija, tad risinājumi ir ļoti vienkārši. Pieņemam to kā nepatīkamu faktu un dzīvojam tālāk. Taču tikpat labi sankcijas pēc viena gada, varbūt pat agrāk, var atcelt.
– Krievija tikko atcēla sankciju ierobežojumus bērnu un diabēta slimnieku pārtikai.
– Mans subjektīvais vērtējums, ka sankcijas pēc gada netiks pagarinātas, ir 50 pret 50.
Tātad, ja iesim pirmo ceļu un ļausim tirgus ekonomikai izlemt, kurš uzņēmums izturēs sankciju laiku un kurš nē, tad tas var iznīcināt lielu daļu no ražošanas kapacitātes piena pārstrādē, pārvadājumos un piena lopkopībā. Krievu valodā ir teiciens: izjaukt ir vieglāk nekā uzcelt. Ļaut izzust ir vienkārši. Pārvadātājiem nekas cits neatliks kā pārdot liekās kravas automašīnas, liekie šoferi meklēs darbu citās zemēs vai atradīs darbu Latvija un strādās par taksometru šoferiem. Ar zemniekiem un pārstrādātājiem tas ir daudz sarežģītāk. Īsā laika posmā uzņēmumi pazudīs. Ja pēc gada pieprasījums Krievijā atjaunosies, bet tiks pieļauta ražošanas sistēmas sagrāve, tad, lai atjaunotu ražošanu līdzīgā apjomā pārstrādē un lauksaimniecībā, pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava vērtējuma, būs vajadzīgi pieci līdz septiņi gadi. Ja vērtējam, ka sankciju atcelšanai pēc gada varbūtība ir piecdesmit pret piecdesmit, tad ekonomiskā loģika no valsts puses ir uzturēt daļu no ražošanas kapacitātes, kas izzustu bez šādas palīdzības. Ekonomiska loģika prasa palīdzēt izturēt konkrētu laika posmu – vienu gadu, lai neatdotu vecās tirgus pozīcijas citiem. Savukārt gadījumā, ja droši zināms, ka sankcijas nekad netiks atceltas, tad, protams, šāda rīcība nebūtu pareiza.
Turklāt šī gada laikā uzņēmumiem ir noteikts motīvs nevis gaidīt brīnumu, bet izmantot atbalstu, lai meklētu un apgūtu jaunus tirgus.
– IKP izaugsmes prognozes būs jākoriģē. No tā izriet arī prognoze, ka valsts ienākumu apjoms vairs nav jāvērtē pārlieku optimistiski.
– Sankcijām ir tiešais un netiešais efekts. Tiešais efekts ir salīdzinoši neliels. Tie ir tikai 5% no kopējā eksporta uz Krieviju, aptuveni 50 miljoni eiro. Ir netiešais efekts, kas veidosies no cenu samazināšanās augļiem, dārzeņiem, pienam un piena produktiem, un tas skars visus, ne tikai tos, kas eksportē uz Krieviju. Pienam, dārzeņiem un augļiem būs zemāka cena. Preces no tām grupām, kuras Krievija tagad neiepērk, ir saražojuši gan igauņi, gan lietuvieši, gan poļi, gan somi. Visām šīm precēm ražotāji meklēs noieta tirgu. Visām precēm kļūs zemāka cena, un cietīs ikviens, kas darbojas šajā nozarē. Zemāka cena ir labi patērētajam, bet ļoti slikti ražotājam.
Mūsu vērtējums, summējot tiešo un netiešo efektu, nozīmē, ka 2014. gada izaugsmes prognoze no 3,5% IKP pieauguma ir jāsamazina līdz 2,5% lielam IKP pieaugumam.
– Izskan aicinājumi mūsu pārtikas ražotajiem meklēt jaunus tirgus. Būtu labi nosaukt – kurus? Tieši šobrīd visus iespējamos tuvākos tirgus strauji skrien apgūt Vācijas, Itālijas, Polijas u.c. valstu ražotāji, kuru valdībām ir lielāki resursi un ietekmes sviras, lai palīdzētu īstenot šo mērķi. Varbūt ir jāvirza citas ekonomiskas idejas. Sākt apgūt vietējo tirgu, patērētāju klubi utt. Prasības produkcijas iepakojumam (nauda u.c.).
– Risinājums ir komplekss. Kopīgi ar Tirgotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru mēs vienojāmies sākt informatīvo kampaņu, aicinot pirkt Latvijas produkciju. Mazumtirgotāji piekrita izvietot informatīvos materiālus. LTRK uzņēmās koordinējošo lomu, izstrādājot dizainu utt. Šonedēļ kampaņa ir sākusies. Aicinu ikvienu to novērtēt!
Otrais. Mēs Tautsaimniecības padomes sēdēs apspriedām, kā izmantot tās iespējas, kuras sniedz likumdošana publisko iepirkumu jomā. Mēs nevaram pieprasīt, lai tiktu pirktas tikai Latvijas preces, jo tas būtu pretrunā ar ES vienotā tirgus principiem. Taču mēs drīkstam iedrošināt valsts iestādes un pašvaldību uzņēmumus savos iepirkumos iestrādāt noteikumus, kas dotu priekšrocības precēm ar augstākām ekoloģiskām prasībām. Visbiežāk tieši Latvijas precēm tas dotu konkurences priekšrocības, jo mūsu preču ekoloģiskā kvalitātē ir augstāka, salīdzinot ar citu valstu precēm.
Atbildot uz jautājumu par to, vai varam konkurēt ar citām valstīm, kārtējo reizi atkārtošu: ir jābeidz neko nedarīt un nepārtraukti uzdot jautājumu, vai mēs varam vai nevaram konkurēt. Ir jākonkurē. Ir jāmeklē jauni tirgi un jaunas iespējas...
– Kur meklēsim?
– Kaut vai viens piemērs. Ir divas valstis – Baltkrievija un Kazahstāna, kuras ir Muitas savienībā ar Krieviju, bet kuras paziņoja, ka nepievienosies Krievijas embargo.
Krievijas embargo nozīmē, ka embargo līnijas vienā pusē cenas palielināsies, bet otrā pusē – samazināsies. Pārtikas cenas Krievijā palielināsies, bet ES pusē samazināsies. Ja Baltkrievija nonāktu embargo tajā pusē, tad tas izraisītu pārtikas cenu pieaugumu Baltkrievijā. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko šādu pavērsienu pieļaut nevēlas un nav pievienojies Krievijas sankcijām.
Mums ir pārprodukcija, bet Krievijā deficīts. Nepievienojoties embargo, Baltkrievija var savas pārtikas preces eksportēt uz Krieviju par augstāku cenu. Baltkrievija var savas pārtikas preces iekšējā tirgū aizvietot ar lētākām importa precēm no ES un palielināt savu preču eksportu uz Krieviju. Baltkrievijas tirgus ir 10 miljoni cilvēku. Tieši tagad tie, kas ir izveicīgākie, var palielināt savu eksportu uz Baltkrieviju. Sēžot un neko nedarot, šādu izdevību nevarēs izmantot.
Ministrijas uzdevums ir palīdzēt nozarēm. Ekonomikas ministrija ir pārdalījusi 5 miljonus eiro par labu šai palīdzībai. Turklāt līdzekļi ir iedalīti nozarēm, nevis uzņēmumiem, kā bija iepriekš, un tas ir ļoti svarīgi. Pirmā prioritāte ir sankciju skartās nozares – pārtikas rūpniecība un pārvadātāji. Otra prioritāte ir nozares, kas varētu tikt iekļautas nākamajā sankciju kārtā – zivju konservu ražošana, farmācijas produkcijas ražošana u.c. Trešā grupa ir nozares, kurām ir ievērojams eksports uz Krieviju, un tad būtu visas citas nozares. Vispirms mēs palīdzam tiem, kas nonāca grūtībās.
– 31. jūlijā LTV raidījumā Rīta Panorāma jūs izteicāties, ka visas Krievijas sankcijas pret Latviju, ko tā teorētiski varētu ieviest, var mazināt Latvijas IKP par 10%, to paredz vispesimistiskākā prognoze. Tas faktiski nozīmē vēl 10% darbaspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu.
– Šī frāze ir izrauta no kopējā konteksta. 10% tika minēti nevis kā sagaidāmais scenārijs, bet tas ir novērtējums, cik lielas sekas izraisītu hipotētiska situācija, ja uz Krieviju tiktu apturēts pilnīgi viss eksports. Ikviena ekonomiska vienība ražo to, ko ir iespējams pārdot. Jūsu kaimiņš pēkšņi aizslēdz ciet visas durvis un atsakās pirkt jūsu produkciju. Ja tā notiktu un Krievija ar mums pārtrauktu jebkādas ekonomiskas attiecības, tad Latvija neapšaubāmi kļūtu par mazāk pievilcīgu vietu, kur dzīvot un strādāt.
– Cik liela ir varbūtība, ka tā notiek?
– Manuprāt, ļoti niecīga. Mēs nevaram precīzi prognozēt, ko tieši darīs Krievija. Bija daži scenāriji, un bija aprēķinātas sekas visļaunākajam no iespējamiem gadījumiem. Vairāki mediji izrāva skaitli no konteksta, lai izraisītu sensāciju. Vērtējums attiecas uz gadījumu, ja Krievija nolemtu kļūt par jaunu Ziemeļkoreju un pilnībā pārtrauktu visas ekonomiskās attiecības.
– Vai ES sankcijas var sasniegt cerēto rezultātu? Tas piespiedīs Krieviju mainīt politiku Krimas statusa jautājumā?
– Sāksim ar pierādījumu no pretējā. Kas notiktu, ja ES nereaģētu vispār? Pie kuras robežas tad Krievija apstātos? Klusēšanu var saprast kā piekrišanu.
Kāds pret savu kaimiņvalsti izrīkojās tā, kā mēs negribam, lai izrīkojas pret mums. Tad mums tas ir jāparāda. Mēs notiekošo uztveram kā precedentu. Ja precedents tiks atbalstīts ar klusēšanas – piekrišanas metodi, tad apetīte var pieaugt.
Nedarot neko, neliekot maksāt nekādu cenu, Krievija varētu neapstāties ar Krimu un Ukrainu. Protams, ka, sākot piemērot sankcijas, katrs sit vietā, kurā otram ir sāpīgāk. Tagad ir zināma nervu spēle, kurš ilgāk noturēsies.
Es ceru, ka situācija normalizēsies. Ir parādīts stingrs signāls, ka tas, kas notika ar Ukrainu, ir pilnīgi nepieņemami, ka, tā tupinoties, sekas būs vēl lielākas. Es ceru, ka ar to pietiks, lai Krievijas puse izdarītu atbilstošus secinājumus. Ja eskalācija Ukrainā neturpināsies, ja Ukrainas demokrātiski ievēlētā valdība atjaunos kontroli pār savas valsts teritoriju, tad situācija normalizēsies un attiecības ar Krieviju vairāku gadu laikā atgriezīsies pragmatiskā virzienā. Atbilde ir Krievijas rokās.
– Kāds ir Liepājas metalurga liktenis Krievijas iespējamo sankciju un embargo iespaidā?
– Par Liepājas metalurgu ir skaidrība. Vai nu Metalurgs līdz ziemas sākumam tiks pārdots investoram, kas atjaunos ražošanu, vai arī par Liepājas metalurgu varam aizmirst.
Es nesen apmeklēju Liepāju. Tikos ar administratoru, ar uzņēmuma galveno inženieri. Atbilde ir viennozīmīga. Pamatlīdzekļi, kas ir galvenā uzņēmuma vērtība, nepārdzīvos nākamo ziemu. Uzturēt iekārtas vēl vienu ziemas periodu ir dārgi un sarežģīti. Bez tā visa, jau nākamo mēnesi lielai daļai no bijušajiem LM darbiniekiem pārtrauks izmaksāt bezdarbnieka pabalstus. Daļa speciālistu Liepāju pametīs. Ja nebūs speciālistu, profesionālu darbinieku, tad nebūs kas atjauno ražošanu. Izvēle ir piesaistīt investoru nākamo divu līdz triju mēnešu laikā, vai par šo uzņēmumu ir jāaizmirst.
– Vai Ukrainas notikumi var pasteidzināt Baltijas pieslēgšanu ES gāzes vadu sistēmai? EM ziņoja par Eiropas regulatoru sadarbības aģentūras lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu. Kāda ir plānotā gāzes vadu sistēmu savienojuma caurlaidspēja un termiņi?
– Ar 99% pārliecību process ir sācies. Pirms diviem mēnešiem biju vizītē Varšavā, tikos ar Polijas ekonomikas ministru un nozares vadību. Mēs apspriedām, kā sākt starpsavienojuma izbūvi. Galvenais šķērslis bija jautājums par izmaksu sadalījumu. Polija uzskatīja, ka Baltijas valstīm būtu jāpiemaksā par gāzes vada izbūvi. Viņi pauda viedokli, ka starpsavienojums ir tikai Baltijas interesēs, bet Polijai tas nav vajadzīgs. Es uzskaitīju argumentus, ka gāzes vads dos lielu labumu arī Polijai. Polijai gāzes vads palīdzēs gazificēt valsts ziemeļaustrumus, kas dos grūdienu reģiona ekonomiskai attīstībai. Latvijai ir, bet Polijai nav lielas pazemes krātuves gāzes uzglabāšanai. Līdz ar to ir jāvienojas par saprātīgu izmaksu sadalījumu. Pirms nedēļas tika pieņemts lēmums, kas nosaka izmaksu sadalījumu. Latvijas izmaksas ir samazinātas līdz aptuveni 29 miljoniem eiro. Gan Polija, gan Lietuva pieņēma lēmumu iesniegt projektu Eiropas Komisijai, jo projektam varētu būt līdz pat 85% liels ES finansējums. Latvijai tas ir ļoti veiksmīgs darījums. Lietuva, lai izveidotu alternatīvu gāzes piegādes sistēmu, terminālī un gāzes apgādes infrastruktūrā ieguldīja 695 miljonus eiro no valsts budžeta. Latvijai enerģētiskā neatkarība izmaksās tikai nedaudz mazāk par 30 miljoniem eiro. Kad tiks izbūvēts starpsavienojums, tas dos pieeju arī pie Polijas sašķidrinātās gāzes termināļa. Cits jautājums, vai šķidrināta gāze būs lētāka par cauruļvadu gāzi, bet uz to pagaidām atbildes nav. Savienojuma caurlaidspēja būs 2,6 miljardi kubikmetru gadā pēc pirmās kārtas pabeigšanas un 4,4 miljardi kubikmetru gadā pēc otrās kārtas pabeigšanas. Tā kā Latvijas gada patēriņš ir 1,5 miljardi kubikmetru gadā, tad šāda savienojuma caurlaidspēja nodrošinās Baltijas alternatīvu apgādi, ja būs tāda nepieciešamība. Ceru, ka savienojums tiks pabeigts 2018. gadā. Latvijas gāzes monopols noslēdzas 2017. gadā, tāpēc Latvijas saistības tas neietekmēs.
***
Vjačeslava Dombrovska atziņas
Mums ir pārprodukcija, bet Krievijā deficīts. Nepievienojoties embargo, Baltkrievija var savas pārtikas preces iekšējā tirgū aizvietot ar lētākām importa precēm no ES un palielināt savu preču eksportu uz Krieviju.
Izvēle ir piesaistīt investoru Liepājas metalurgam nākamo divu līdz triju mēnešu laikā, vai par šo uzņēmumu ir jāaizmirst.
Lietuva, lai izveidotu alternatīvu gāzes piegādes sistēmu, terminālī un gāzes apgādes infrastruktūrā ieguldīja 695 miljonus eiro no valsts budžeta. Latvijai enerģētiskā neatkarība izmaksās tikai nedaudz mazāk par 30 miljoniem eiro.