Mūsu senči vēl ilgi pirms bija pieejami meteoroloģisko novērojumu staciju dati, gaidāmos laikapstākļus centās pateikt pēc dabas zīmēm. Arī dabas vērotājs Vilis Bukšs zin stāstīt daudz un dažādas dabas pazīmes, kuras vērojot varot noteikt gaidāmos laikapstākļus.
„Pēc pīlādžiem var pateikt, kādi būs nokrišņi. Jo vairāk ogu, jo vairāk nokrišņu rudenī un ziemā,” stāsta V. Bukšs. Arī ziema sākšoties agri un būšot nokrišņiem bagāta, turklāt uz ziemas beigām gaidāms spēcīgs sals. „Pēc čiekuriem skatoties varu teikt, ka ziemas beigas būs aukstas. To var pateikt pēc tā, ka čiekuri pārsvarā šogad aug koku galos,” pamato V. Bukšs. Gaidāmā rudens slapjumu V. Bukšs nosaka pēc varžu skaita: „Par slapju rudeni liecina vardītes, kuru šogad ir ļoti daudz. Domāju, ka pirmās sniegpārsliņas būs novērojamas gaisā jau ap 26. septembri un pirmais nopietnais sniegs uzsnigs 12. oktobrī.” Lai gan koku dzeltēšana vēl nav sākusies, V. Bukšs dod padomus, kā pašam novērot un novērtēt dabu: „Ja koki sāk dzeltēt no galotnes, tad ziemas iestāšanās gaidāma ātri, taču, ja dzeltēšana sākas no apakšas, tad ziema sāksies lēni, bet arī ilgi vilksies.”
Interesanti, ka dabas pētnieks savu dabas novērotāja spēju esot iemācījies no vecmātes un tēva, kuri šo gudrību ir paaudžu paaudzēs nodevuši tālāk. Tomēr pēc V. Bukša domām, šo vērotāja prasmi nedrīkst izmantot naudas pelnīšanai. „Nekādā ziņā nedrīkst ar to pelnīt naudu, dabu vērojot jābūt patiesam un atklātam,” komentē V. Bukšs. Jautāts par savu novērojumu precizitāti V. Bukšs atzīst, ka tā var nebūt simtprocentīga. „Redziet, vērojot dabu var pateikt tikai tendences. Galu galā mūsu senčiem nevajadzēja zināt kāda tieši būs gaisa temperatūra, bet viņiem vajadzēja zināt vai vasara būs karsta un ziema būs barga. No viņu novērojumiem bija atkarīgs, kā uzglabāt pārtiku, un kad sākt sēju,” noslēgumā saka V. Bukšs.