Latvijas dabas pētnieki – nevajadzīgi?

Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotās zinātnisko institūciju strukturālās reformas paredz atbalstīt tās, kas starptautiskajā vērtējumā saņēma augstākās atzīmes.

Zemāko vērtējumu ieguvušie ir neapmierināti ar šādu politiku. TOP JAUNA SILTUMNĪCA. Nacionālā botāniskā dārza gadu desmitiem kalpojušās siltumnīcas savu mūžu ir nodzīvojušas. Jau šoruden augu kolekcijas pārcelsies uz aptuveni 3000 kvadrātmetru lielo daudzfunkcionālo oranžērijas ēku, kas tiek celta par ERAF finansējumu. Arī pētniekiem te būs jaunas telpas – protams, ja dārzam neatņems zinātniskā institūta statusu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotās zinātnisko institūciju (ZI) strukturālās reformas paredz atbalstīt tās ZI, kas starptautiskajā vērtējumā saņēma augstākās atzīmes – četri un pieci. Vairāki zemāko vērtējumu ieguvušie ir neapmierināti ar šādu politiku, viņu vidū arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava un Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs.

Vērtējums – tendenciozs

Silava ir viena no lielākajām ZI Latvijā, kurā strādā 150 pilna laika zinātnieku. Tas ir nozīmīgs spēlētājs mežzinātnē, kura pienesums nozarei ir nenoliedzams. Diemžēl starptautiskajā vērtējumā tas saņēma tikai trijnieku, kas bija liels un nepatīkams pārsteigums tā darbiniekiem un direktoram Jurģim Jansonam. Viņš domā, ka meža un lauksaimniecības jomas tika konsekventi novērtētas zemāk nekā citas nozares. Diemžēl bez atbildes palikušas vairākas vēstules, ko Silava sūtījusi ekspertiem, lai tie paskaidrotu šādu vērtējumu. Secinājumi esot divi – vai nu vēstules nav sasniegušas adresātu, vai arī ekspertiem neesot ko teikt. «Joprojām esam pārliecināti, ka starptautiskais vērtējums veikts ļoti, ļoti pavirši un, iespējams, tendenciozi. Neviens nevar paskaidrot, kāpēc eksperti raksta, ka «mums ir ievērojams attīstības potenciāls» un ļoti labi aprīkotas laboratorijas, bet gala rezultātā ir tikai trijnieks,» neizpratnē ir Silavas direktors.

Vajadzīgi skaidri noteikumi

Diemžēl tas novedis pie tā, ka tuvākos gadus ZI var tikt izslēgtas no spēles. «Lai nu mums netiek tā papildu nauda, ko sola augstāk novērtētajiem, kas ir 10% no bāzes finansējuma (patiesībā valsts nauda veido tikai 8% no mūsu budžeta), taču mēs bīstamies, ka tad, kad tiks izsludināti iekšzemes konkursi, lielā mērā tiks ņemtas vērā atzīmes – un tiem, kam ir

4 un 5, būs priekšroka. Šādas indikācijas jau redzam, piemēram, Norvēģijas finanšu instruments tiek iezīmētām nozarēm,» bažījas J. Jansons.

Viņš uzskata, ka zinātne ir radoša nodarbošanās un valsts uzdevums būtu nevis dot naudu, bet radīt skaidrus spēles noteikumus zinātnieku komunikācijai, sadarbībai un zinātniskās domas attīstībai. «Var jau uz papīra rakstīt, ka Latvijas zinātnei jākļūst vadošajai Eiropā, bet realitātē tā nebūs. Mums kā mazai zemei ir svarīgs valsts atbalsts. Tas līdz šim ir bijis, un mūsu institūtam ir izdevies pēdējo 12 gadu laikā zinātniskās darbības finansējumu palielināt no 300 000 latu līdz 2 miljoniem latu,» teic J. Jansons, nopūšoties, ka nākamā gada scenārijs Silavai gan ir visai neskaidrs. Par laimi, meža ļaudis esot fleksibli un attīstīties spējīgi un gan jau atradīšot, ko darīt un kā rast finansējumu.

Grib saglabāt ZI statusu

Turpat kaimiņos Silavai ir arī Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs (LNBD), kuru eksperti novērtēja ar vieninieku, kas nozīmē – vājš vietējais spēlētājs, kuru vajadzētu apvienot ar kādu citu, stiprāku ZI vai pat apsvērt tā slēgšanu. «Nu ir pagājis vairāk nekā pusgads kopš ekspertu ziņojuma publiskošanas, un emocijas mazliet ir rimušās. Bet vienubrīd jutos kā pamuļķis, kurš viens pats spārdās pretī. Pēc tam gan, satiekoties ar citu ZI un arī IZM pārstāvjiem, uzklausīju pateicības vārdus par to, ka uzdrošinājos iebilst, norādot, ka karalis pats ir pliks, nevis ZI,» vārdos skarbs ir LNBD direktors Andrejs Svilāns. Viņš nenoliedz, ka LNBD labprāt saglabātu ZI statusu (tā gan dārzam esot samērā neliela sadaļa), taču tas esot iespējams, ja netiek piemērotas skarbas normas. «LNBD ir vajadzīgi vēl papildu 30–40 darbinieku, lai normāli funkcionētu. Ja to nevaram izdarīt, tad nevarēsim izpildīt noteiktās normas, un atkal vērtējums būs zems. Un atkal visi bakstīs ar pirkstu, norādot, cik mēs slikti izskatāmies,» teic LNBD direktors, norādot, ka jau tā knapā finansējuma pārdalīšana, noņemot vienam un atdodot citam, situāciju neuzlabos.

Neesot jau žēl to 10% lielajiem un gudrajiem institūtiem, bet – ja bez attīstības iespējām tiek atstātas nacionālajai kultūrai un ekonomikai vitāli svarīgas ZI, tad šādai rīcībai A. Svilāns nesaskata ne finansiālu, ne emocionālu, ne racionālu pamatu: «Mēs uztraucamies par Krievijas sankcijām pret mūsu produktiem, tad ne mazāk bīstama būs citu produktu vēl lielāka ekspansija mūsu tirgū. Ja šajos apstākļos atstājam bez līdzekļiem savas nacionālās ZI, tad mēs lēnām pārvēršamies par banānu republiku, kas dzīvo badā, neko neražo, bet tikai patērē.»

Iztiks, kā varēs

Viņš gan saprotot, ka zinātnei cerēt uz lielāku naudu, it īpaši skatoties Ukrainas krīzes kontekstā, esot naivi. Lai gan – ja valsts iepriekšējos gados vitālām vajadzībām nevarēja dabūt pat dažus tūkstošus latu, bet tai pašā laikā atradās miljoni Pareksa bankas glābšanai, tad frāze, ka valstij naudas nav, zinātniekus vairs nepārliecinot. A. Svilāns neizslēdz iespēju, ka LNBD vispār tiek noņemts bāzes finansējums, kas situāciju padarīšot ļoti grūtu, tomēr tāpēc vien viņa vadītā iestāde nenomiršot. Viņš uzsver, ka botāniskā dārza pamatuzdevums ir reto un aizsargājamo augu genofonda un Latvijas selekcijas šķirņu saglabāšana, nevis nodarboties ar komerciju un griezto ziedu audzēšanu un pārdošanu. «Mēs to darām, un tomēr mēs gribam sagaidīt brīdi, kad tā nebūs,» atzīst A. Svilāns, piebilstot, ka patiesībā neviens botāniskais dārzs pasaulē nav bijis rentabls.