Vilcienus vilinās pa vienam
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss nācis klajā ar ieteikumu jaunus pasažieru vilcienus pirkt pa vienam diviem gadā.
Pakāpeniski tuvinās pozīcijas, kādas ieņem A. Matīss un viņa paša amatā ieceltais valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Šajā gadījumā piekāpties nākas ministram. Ar 5. augustu datēta viņa publiski izteikta prasība, lai PV «obligāti» iegādājas jaunus vilcienus līdz 2016. gadam, jo vecajiem vilcieniem tad beidzas ekspluatācijas laiks, bet remontēt 30 līdz 40 gadu vecus ritošos sastāvus neesot racionāli. Aizvakar viņš atzina naudas trūkumu jauno vilcienu pirkšanai un nonāca pie tā paša, ko 8. jūlijā amatā ieceltais A. Lubāns bija paspējis izstāstīt jau 26. jūlijā.
Pieņemsim, ka valsts atradīs apmēram desmit miljonus eiro divu jaunu vilcienu sastāvu nopirkšanai, lai izpildītu solījumu kaut kad 2016. gada laikā iegūt ar daudzskaitli izsakāmu jauno vilcienu skaitu. Ar tiem un vēl visiem 19 modernizētajiem dīzeļvilcienu sastāviem nepietiks 20 miljonu pasažieru pārvadāšanai, ja PV vēlas kaut aptuveni noturēt pasažieru pārvadājumu apjomu desmit un vairāk gadu, kamēr PV pa vienam diviem sastāviem gadā nomainīs vecos elektrovilcienus pret jauniem. Ja PV atteiksies no tagadējā pasažieru pārvadājumu apjoma, tad pēc tam to vairs nebūs iespējams atgūt no Latvijas iedzīvotāju sarūkošā skaita, jo cilvēki būs pielāgojušies iztikt bez vilcieniem.
Ieganstu apšaubīt ministra uzstājību kaut jel kādā veidā nopirkt jaunus vilcienus dod šeit redzamais fotoattēls ar elektrovilciena salonu reisā Tukums–Rīga šā gada 9. augustā pulksten 16.38–17.57. Tukumā vienā vagonā iekāpa četri cilvēki, no kuriem viens izkāpa Smārdē, viens – Kūdrā un atlikušie divi – Rīgā. Visā Jūrmalas posmā Sloka–Rīga vagonā neviens neiekāpa (vilcienā pa kādam gan iekāpa). Tā bija saulaina diena un brīvdiena, bet tieši tāpēc ļaužu masai bija dota izvēle braukt vai nebraukt uz Jūrmalu. Piektdienas lietus nobaidītie cilvēki izlēma nebraukt, bet pārāk maz Latvijā atlicis cilvēku, kuriem šis maršruts un konkrētais reiss būtu bijis jāizmanto darba vai sadzīves darīšanu dēļ neatkarīgi no laika apstākļiem. Latvijā tagad dzīvo par trešo daļu mazāk cilvēku nekā tad, kad tika palaisti joprojām uz Jūrmalu kursējošie elektrovilcieni.
«PV ir valsts uzņēmums – sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, kuram ir jānodrošina valsts pasūtījums,» tukšo vagonu reisus Neatkarīgajai izskaidroja PV preses pārstāve Ieva Miežubrāle. «Respektīvi, jānodrošina pieejami un droši, kvalitatīvi iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumi pa dzelzceļu atbilstoši pasūtītāja pieprasījumam un iedzīvotāju vajadzībām.» Tāda atbilde precīzi atbilst PV būtībai. Juridiski tas skaitās uzņēmums, bet īstenībā ir valsts budžeta iestāde ar pašu ieņēmumiem, kā jau lielai daļai valsts iestāžu. Valsts budžeta dotācijas šogad paredz PV 36,5 miljonus eiro, bet pašu ieņēmumi – tikai 20 miljonus.
Pārspīlēti izklausās I. Miežubrāles mierinājums, ka «gan iepriekšējā, gan sekojošos reisos vilcienu aizpildījums bija vidēji 100%», ja ar to domāta konkrētā sestdiena, kad visi apstākļi sakrita par sliktu PV. Tomēr ir manīti arī pārpildīti PV vilcieni, kad sakrīt daudzu cilvēku vajadzības doties uz darbu vai mājām, doties uz vienu lielu pasākumu vai izmantot dabas dāvanas. Ne jaunie, ne vecie vilcieni nesagādās uzturēšanas izdevumus reisiem, kuri sevi atpelna tikai dažas stundas dienā un dažas pilnas dienas gadā.