Jaunas cīņas par Lemberga drošības līdzekli

Atbildot uz Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumu atcelt viņam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus –, prokurori tiesai iesniedza lūgumu drošības līdzekli pastiprināt, nosakot «vairāk ierobežojošu».

Jāatgādina, ka jau 30. jūnijā, t.i., pirms tiesnešu vasaras brīvdienām, A. Lembergs lūdza atcelt aizliegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Galvenais arguments bija, ka pat Krimināllikumā paredzētais sods - aizliegums pildīt noteiktus amata pienākumus - nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Turpretī A. Lembergam drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus - ir spēkā jau gandrīz septiņus gadus. Drošības līdzeklis nav un nedrīkst būt sods, jo personas vainu var noteikt tikai ar tiesas notiesājošu spriedumu.

Tāpat A. Lembergs un viņa advokāti tiesā skaidroja, ka drošības līdzeklim vairs neesot nozīmes: lielākā daļa liecinieku jau ir nopratināti, tādējādi tos vairs nav iespējams ietekmēt; drošības līdzeklis pārvērties par sodu, ko nākas izciest bez tiesas sprieduma.

100 metru aizliegums

Pirmajā tiesas sēdē pēc atvaļinājuma prokurori prasīja A. Lemberga lūgumu noraidīt, atstājot spēkā līdzšinējos ierobežojumus, kā arī nosakot papildu ierobežojumus - aizliegt apmeklēt Ventspils pilsētas domi un Ventspils brīvostas pārvaldi, kā arī atrasties ne tuvāk par 100 metriem no šīm ēkām vai šo institūciju noteiktām sēžu vietām citās telpās.

Kā pamatojums šādam lūgumam izskanēja apgalvojumi, ka A. Lembergs «un viņa aizstāvji regulāri traucē kriminālprocesa kārtību», «demonstrē lietā liecinošajām personām savu ietekmi Ventspils pilsētas pašvaldībā un ārpus tās robežām, nolūkā panākt liecinošo personu klusēšanu vai patiesu liecību nesniegšanu». Neskatoties uz aizliegumu, A. Lembergs, «valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā», tomēr pilda Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus, jo «Ventspils pilsētas domes vārdā 2014. gada 14. maijā paraksta un nosūta protesta vēstuli NATO ģenerālsekretāram, Latvijas Republikas ārlietu ministram un Latvijas Republikas aizsardzības ministram».

Prokurori arī apgalvoja, ka A. Lembergs turpinot «noziedzīgas darbības», par kurām Ģenerālprokuratūrā šā gada februārī pret A. Lembergu esot uzsākts vēl viens kriminālprocess par to, ka «Aivars Lembergs apzināti ir norādījis nepatiesas ziņas kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā vismaz par 2012. gadu».

Sods par vēstuli NATO

Aizstāvības puses pretargumenti izrādījās prokuroriem ļoti neglaimojoši. Tika norādīts uz meliem un prokuroru iesaistīšanos politiskā darbībā.

Piemēram, A. Lembergs paskaidroja, ka prokuroru lūgumā minētā sēde brīvostā nemaz nav notikusi un līdz ar to viņš tajā nemaz nav varējis piedalīties. Bet par vēstuli NATO ģenerālsekretāram A. Lembergs tiesai paskaidroja, ka tā ir viņa paša politiskā griba informēt NATO par tās kareivju attieksmi pret Ventspils pilsētas kārtības noteikumu ievērošanu un šīs vēstules sarakstīšana nekādi nav saistīta ar Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu.

Runājot par vēstuli

NATO, aizstāvība pieminēja, ka prasība par drošī-bas līdzekļa pastiprināšanu uztverama kā sods par uzdrīkstēšanos šādas vēstules rakstīt. Vērtējot šīs vēstules ietekmi uz kriminālprocesu, advokāte Irina Kauke ironizēja: «Valsts apsūdzības uzturētāji laikam pieļauj, ka Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš būs nobijušies no šādām vēstulēm un domes priekšsēdētāja viedokļiem interneta portālā un atsauks savus kompensācijas pieteikumus.»

Slepenais dokuments

Gan I. Kauke, gan advokāts Raimonds Krastiņš vērsa tiesas uzmanību, ka prokurori, runājot par domes priekšsēdētāja pienākumiem, atsaukušies uz 2012. gada 31. maija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (ministrs - Edmunds Sprūdžs) atbildi uz valsts apsūdzības uzturētāju pieprasījumu par pašvaldības domes priekšsēdētāja un brīvostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumu apjomu. Šajā vēstulē it kā minēts, ka arī viedokļa paušana ir domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana.

Advokāti apgalvoja, ka šāds dokuments nav pievienots nedz prokuroru lūgumam, nedz arī atrodams tiesā esošajos krimināllietas materiālos, līdz ar to neesot iespējams komentēt, ko īsti prokurori saprot ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem. A. Lembergs tiesai atgādināja - ievērojot drošības līdzekli, viņš stingri pieturas nevis pie ministriju vēstulēm, bet pie likuma normām, kuras precīzi nosaka domes priekšsēdētāja pienākumus. Bet viss pārējais, ko dara vai nedara domes priekšsēdētājs, ir viņa politiskā griba. «Prokurori grib panākt tādu stāvokli, ka gadījumā, ja tiesa atceltu aizliegumu Aivaram Lembergam pildīt amata pienākumus, bet apmierinātu prokuroru lūgumu par papildu drošības līdzekļa piemērošanu, tad Aivars Lembergs it kā formāli gan varētu pildīt amata pienākumus, bet faktiski varētu vien staigāt pa apli ap savu darba vietu ar metra mēru kabatā. Nav šaubu - prokuroru lūgums tiesai piemērot Aivaram Lembergam jaunu drošības līdzekli ir kā atriebība un pretreakcija. Tā teikt zobs pret zobu sakarā ar Aivara Lemberga lūgumu atcelt drošības līdzekli,» tiesai skaidroja R. Krastiņš.

Grib izstumt no politikas

A. Lembergs tiesai skaidroja, ka liegums tuvoties Ventspils domes un Ventspils brīvostas pārvaldes ēkām prasīts, lai pilnībā ierobežotu viņa darbību. Nosakot šādu liegumu, viņš nedrīkstēs apmeklēt arī Ventspils pils muzeju, Ventas krasta promenādi, staigāt pa vecpilsētu un pat apmeklēt sievas dzīvokli Pils ielā. Apkopojot prokuroru lūguma būtību, I. Kauke teica: «Lūguma mērķis ir panākt Lemberga atstumšanu no politiskās arēnas, bet, ja nesanāks, pēc iespējas vairāk viņu nomelnot sabiedrības acīs priekšvēlēšanu laikā, ko prokuroriem aizliegts darīt ar likumu. Lembergs politikā ir viena no spēcīgākajām figūrām. Viņa autoritāte ir milzīga, reitingi augsti, un skaidrs, ka viņa oponenti vēlas viņu politiski neitralizēt, bet prokuratūrai iesaistīties šajā procesā acīmredzami nevajadzētu.»

Asā valsts apsūdzības lūguma kritika neizpalika bez sekām. Prokurori Juris Juriss un Aivis Zalužinskis pēc tiesas sēdes pirmās daļas pameta procesu. Tiesa paziņoja, ka informācijas apjoms ir tik liels, ka tās apkopošanai nepieciešamas vairākas darba dienas.