ZZS aicina sasaukt ārkārtas sēdi par rīcību vietējo ražotāju aizsardzībai

© f64

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien, 18.augustā, nolēma aicināt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu sasaukt ārkārtas sadarbības padomes sēdi, lai izskatītu jautājumu par valdības rīcību vietējo ražotāju aizsardzībai saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajām sankcijām pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latviju.

ZZS valde uzskata, ka ir jābūt nekavējošai rīcībai, lai zaudējumus neciestu ne tikai uzņēmumi, bet arī to darbinieki un viņu ģimenes. Apstākļos, kad nopietni apdraudētas saražotās produkcijas realizācijas iespējas, pastāv risks, ka uzņēmumi būs spiesti sašaurināt darbību un atlaist darbiniekus.

ZZS valde ir pārliecināta, ka šādā ārkārtas situācijā valstij ir jāspēj aizstāvēt vietējos ražotājus ar konkrētiem un īsā termiņā veicamiem atbalsta pasākumiem. Piemēram, grozot Publisko iepirkumu likumu, var paredzēt, ka valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos priekšroka tiek dota vietējo ražotāju precēm. Tādējādi iepirkumos vērtētu ekonomisko izdevīgumu nevis, vadoties pēc zemākās cenas principa, bet no ieguvumiem tautsaimniecībai kopumā.

ZZS šīsdienas sadarbības padomē aicinās Ministru prezidenti sasaukt ārkārtas sadarbības padomes sēdi, pieaicinot arī valsts kontrolējošo institūciju (Iepirkumu uzraudzības biroja, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja) pārstāvjus, lai sniegtu skaidrojumu par iespējamajiem atbalsta pasākumu veidiem vietējiem ražotājiem.

7.augustā Krievija ieviesa pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Krievija varētu ierobežot arī rūpniecības preču importu no ES un ASV.

2013. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1,16 miljardus eiro, tai skaitā pārtikas preču - 52,8 miljonus eiro.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais