BIEDĒJOŠI: Saslimstība Latvijā ar onkoloģiju pieaugusi par 39%

© f64

Saslimstība ar onkoloģijas slimībām joprojām Latvijā saglabājas ļoti augsta un tas ir otrs galvenais mirstības cēlonis valstī. Saskaņā ar Slimības profilakses un kontroles centra statistikas datiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstības rādītāji Latvijā ar onkoloģiskām slimībām ir pieauguši par 39%. Ja 2004.gadā uzskaitē bija 53,6 tūkstoši pacientu, tad pērn to skaits jau sasniedza 74,6 tūkstošus pacientu. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība.

Latvijas Onkologu asociācija ceļ trauksmi, jo, ja valsts atbildīgās institūcijas nemainīs savu attieksmi un turpinās īstenot strausa politiku, tad drīzumā Latvija varētu būt viena no retajām valstīm pasaulē, kurā onkoloģisko slimību saslimstības rādītāji neuzlabojas un pat draud sasniegt epidēmijas apmērus.

Asociācijas prezidents , Dr.med. Jānis Eglītis norāda - pēdējo gadu laikā situācija onkoloģijas jomā nav uzlabojusies, bet, tieši pretēji, turpina pasliktināties, kas tikai vēlreiz norāda uz nepieciešamību atbildīgajai par medicīnu Veselības ministrijai un veselības aprūpes politikas veidotājiem Latvijā atsākt diskusijas ar onkoloģijas speciālistiem, meklējot efektīvākus risinājumus cīņai ar onkoloģijas slimībām. Pateicoties labām diagnostikas iespējām un efektīvām ārstniecības metodēm, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagi neārstējamu slimību, bet gan vairāk kā hroniski ārstējamu slimību.

Kompensējamo medikamentu izvēlē Latvija atpaliek arī no mazattīstītām valstīm

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura vēža ārstēšanā neizmanto jaunākās paaudzes medikamentus, kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā vairs neapšauba onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē.

J. Eglītis norāda: „Daudzas attīstītas valstis šobrīd sistēmiskajā terapijā (ķīmijterapijā) izmanto mērķterapijas medikamentus, kamēr mēs izmantojam nespecifiskus ķīmijterapijas preparātus. Latvija onkoloģisko slimnieku ārstēšanā ar jaunākās paaudzes medikamentiem atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no tādām valstīm kā Bulgārijas un Rumānijas. Latvijā kompensējamo medikamentu sarakstā nav iekļauti medikamenti, ko plaši onkoloģisko slimību ārstēšanā izmanto citās Eiropas valstīs un pat daudzviet pasaulē mazattīstītās valstīs. Diemžēl, pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu, Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā.”

Speciālists atzīst, ka šobrīd bēdīga situācija ir ar kolorektālā vēža terapiju – valsts veidotajā kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medicīnas preparāti, kuri tika ieviesti ārstēšanā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, neskatoties, ka mūsdienu ārstēšanā būtu jāpārņem citu valstu prakse un jāizmanto daudz efektīvāki medikamenti.

Latvijā joprojām ir augsts īpatsvars novēloti atklātam vēzim - 3. un 4.stadijā atklāto gadījumu skaits veido aptuveni 40%. Salīdzinājumā Eiropas valstīs novēloti saslimstību ar ļaundabīgiem audzējiem atklāj ap 20% pacientu.

Dr.med. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents: „Sabiedrībai ir jāmaina attieksme pret valsts vēža skrīninga programmām, jo tas ir rīks, lai saslimstību ar onkoloģiskām slimībām novērstu vai atklātu to sākumstadijās. Vēža skrīningprogrammas ir valsts onkoloģisko slimību savlaicīgas atklāšanas programmas, kas paredz noteiktā vecumā veikt izmeklējumus. Šobrīd to efektivitāte nav apmierinoša, jo apmeklētība ir ļoti zema. Tā rezultātā, lai gan apmeklētības rādītāji nedaudz uzlabojas, tomēr vēl joprojām saglabājas augsts vēža atklāšanas īpatsvars vēlīnajās stadijās.”

Svarīgākais