Aptuveni 17% jauniešu savu laimi nolemj meklēt svešā zemē
Lai arī no politikas veidotāju mutes gana bieži dzirdamas frāzes par jauniešu nozīmi un svarīgo lomu stipras Latvijas pamatā, attīstībā, tomēr paši jaunieši šiem saukļiem nav noticējuši un viņu emigrācija no valsts turpinās – citās Eiropas Savienības valstīs aptuveni 10% gados jaunu cilvēku savu laimi nolemj meklēt svešā zemē, bet Latvijā tādu ir 17%. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ir 292 000 tūkstoši jauniešu (13 līdz 25 gadus veci), kas veido 15% no visiem iedzīvotājiem. Pirms gandrīz 10 gadiem jauniešu īpatsvars bija 20%. Sarukums tiek prognozēts arī turpmāk.
Patlaban izstrādes stadijā ir Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam projekts, kur būtiskākie mērķi ir, piemēram, jauniešu līdzdalības, piederības apziņas stiprināšana Latvijai un sadarbības veicināšana ar pašvaldībām. Šie arī bija galvenie apspriežamie jautājumi Starptautiskajai jauniešu dienai veltītajā konferencē Jaunietis Latvijā 2015–2020.
Latviešu jauniešu diskriminācija
«Nevar būt runa par jauniešu līdzdalību un piederību valstij, ja jau ilgstoši netiek novērsta latviešu jauniešu diskriminācija Latvijas darba tirgū – jaunais cilvēks, absolvējot skolu, labi pārvaldot valsts valodu, vienu vai vairākas Eiropas Savienības oficiālās valodas, Latvijā darbu atrod ar grūtībām vai neatrod nemaz, jo viņš nezina vienu mazākumtautības valodu – krievu valodu. Tas skar ne tikai šeit uzaugušos jauniešus, bet arī tos, kas pirms kāda laika kopā ar vecākiem emigrējuši no Latvijas, bet tagad vēlētos atgriezties, dzīvot un strādāt mūsu valstī. Šo problēmjautājumu noteikti nevar ignorēt, izstrādājot jaunos politikas dokumentus,» uzsver Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa.
Bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna papildina: «Iespēja iegūt labu izglītību, plašākas darba iespējas, drošas nākotnes meklējumi, daudzveidīgāki profesionālie izaicinājumi – šie faktori veicina jauniešu emigrāciju. Ir arvien nopietnāk jādomā, kā stiprināt viņos piederības sajūtu Latvijai.» Tāpat viņa norāda, ka jāmeklē jaunas formas un metodes, kā uzrunāt mūsdienu jauniešu, veicinot viņu līdzdalību un iesaistot lēmumu pieņemšanā, kā arī intereses radīšanu, lai viņi neizplūstu no reģioniem.
Nav ne intereses, ne motivācijas
Pētījuma Pašvaldību loma darbā ar jaunatni – situācijas raksturojums dati liecina, ka līdz šim tas nav īpaši labi izdevies. Piemēram, pērn 60% uzrunāto ne reizi nav piedalījušies politiskās aktivitātēs, 30% – sabiedriskās un sociālās, skolas aktivitātēs, 24% – interešu aktivitātēs. Turklāt paši jaunieši apzinās un atzīst, ka viņu iespējas iesaistīties dažādās aktivitātēs ir gana lielas, tomēr to darīt nav nedz intereses, nedz motivācijas. Pētījumā tika arī taujāts, vai jaunieši ir apmierināti ar savu dzīvi. 2013. gadā apstiprinošu atbildi sniedza 31%, bet, piemēram, 2011. gadā 32%. «Pozitīvā ziņa – apmierinātības rādītāji nav būtiski pasliktinājušies, taču trīs gadu laikā arī progress nav jūtams, līdz ar to ir jautājums, kāds bijis ieguldījums no līdzšinējām jaunatnes politikas iniciatīvām, ja jauniešu apmierinātība ar dzīvi nav mainījusies uz augšu,» retoriski vaicā pētniece Anda Laķe.
Viņa turpina: «Dati skaidri norāda uz darāmā lauciņu, un, ja mēs gribam, domājot par jauniešu līdzdalības, iesaistes veicināšanu, situāciju uzlabot, tad liela loma šeit jāparedz pašvaldībām, jo tieši pašvaldības jaunatnes politikas īstenošanas līmenī ir efektīvākais veids jauniešu problēmu risināšanā, viņu uzrunāšanā.»
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve, Ikšķiles novada jaunatnes lietu speciāliste Agnese Jankuna uzskata, ka jauniešu līdzdalību, iesaisti varētu veicināt, pirmkārt, brīvprātīgais darbs. «Tas piemērots visu veidu vecuma amplitūdai un interesēm. Otrkārt, sakārtota vide, infrastruktūra – jaunietim nav pat jādarbojas jauniešu domē, bet viņam tiek piedāvātas citas sevis realizācijas iespējas – ir ierīkots sporta laukums, darbojas dienas centri un tamlīdzīgi,» teic A. Jankuna.
Fanātiķu maz
Attiecībā uz brīvprātīgo darbu cits skatījums ir Latvijas ielu vingrotāju biedrības prezidentam Mārim Šlēziņam: «Brīvprātīgais darbs pēc būtības, manuprāt, jauniešus neinteresē. Vairums šo darbu uztver tikai kā iespēju ievilkt plusiņu savā CV, nevis darīt kaut ko bez atlīdzības tikai tāpēc, ka sirds tā liek. Brīvprātīgo darbā pēc sava aicinājuma iesaistās tikai fanātiķi, kas jauniešu vidū ir retums. Vēlmi biedrībā veikt brīvprātīgo darbu izsaka daudzi, taču pa īstam iesaistīties vēlas tikai retais. Brīvprātīgais darbs viņiem beidzies ar ierakstu CV, bet sadarbība starp jaunieti un biedrību noslēgusies ar negatīvu pieskaņu.»
IZM prognozē, ka Jaunatnes politikas pamatnostādnes tiks izstrādātas līdz nākamā gada vidum, taču neatbildēts palika jautājumus, kā panākt, lai sarakstītās apņemšanās un mērķi nepaliktu tikai skaisti izklāstīti uz papīra.