Ar deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanu šonedēļ atskanējusi svilpe priekšvēlēšanu vilciena atiešanai. Uz simts Saeimas deputātu vietām pretendē 1156 kandidāti no 13 sarakstiem, un viņu vidū netrūkst nedz pieredzes bagātu politiķu, nedz dažādu nozaru speciālistu, nedz arī cilvēku, par kuriem īsti nav skaidrs – kāda iemesla dēļ viņu vārds atrodams listē. Līdz 4. oktobrim gaismā droši vien nāks ne viens vien skelets, bet, kamēr tie vēl dus skapjos, »VZ« piedāvā nelielu apskatu par interesantākajiem personāžiem, kas sastopami politisko partiju sarakstos.
Sportiskākie – «zaļzemnieki» un «saskaņieši»
Izbijuši un joprojām aktīvi sportisti Latvijas politikā nav retums. Ja atceramies kaut vai tādas slavenības kā svarcēlājs Viktors Ščerbatihs vai olimpiskais čempions airēšanā Ivans Klementjevs. Arī šajās vēlēšanās sporta aprindu cilvēku sarakstos nav mazums, piemēram, Zaļo un zemnieku savienībā tādi ir veseli četri – kādreizējais šķēpmetējs Voldemārs Lūsis, bijušais moto blakusvāģu čempions Artis Rasmanis, šaha izlases kapteine Dana Reizniece-Ozola un spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Interesanti, ka tikai Bergmanis, ko šajā četrotnē var uzskatīt par atpazīstamāko, līdz šim nav mēģinājis darboties politikas lauciņā. Lūsis nesekmīgi kandidējis gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās, Rasmanis joprojām ir Cēsu pašvaldības deputāta godā, bet Reizniece-Ozola ir Saeimas deputāte.
Slavenus uzvārdus piesaistīt izdevies arī Sociāldemokrātiskajai partijai «Saskaņa». Līdztekus bijušajam Latvijas izlases futbolistam Mihailam Zemļinskim, kurš vienu «sezonu» jau Saeimā aizvadījis, sarakstā kandidē arī futbola funkcionārs Vladimirs Žuks, peldētājs Romāns Miloslavskis un bijušais velobraucējs, «Tour de France» dalībnieks Raivis Belohvoščiks, kurš pēc aktīvā sporta gaitu noslēgšanas strādā par treneri Rīgas Riteņbraukšanas skolā. Nu riteņbraucējs acīmredzot nobriedis kopt likumdošanas lauciņu. Tiesa, atšķirībā no saraksta sportiskajiem kolēģiem viņam ir tikai vidējā izglītība.
Divu sabiedrībā zināmu sportistu vārdi manāmi arī Latvijas Reģionu apvienības rindās. Pateicoties dokumentālajai filmai «Padoties aizliegts», atpazīstamību ieguvušais Svarcelšanas un boksa kluba «Brāļi» valdes priekšsēdētājs Aivars Ritenieks no šīs partijas kandidē kopā ar olimpisko medaļnieci kamaniņu braukšanā Ingrīdu Amantovu. Savukārt fonētiski līdzīgās partijas «Vienotība» un «Vienoti Latvijai» savās rindās iekļāvušas attiecīgi bijušo basketbolistu Kārli Strēli un volejbolistu Raimondu Vildi. Ja pēdējais joprojām vēl sastopams profesionālā sporta aprindās, izlases galvenā trenera statusā, tad Strēļa kādreizējos sportiskos panākumus nu jau aizēnojusi politiskā un sabiedriskā darbība.
Kandidē gan aktieri, gan dziedātāji
Tā vien šķiet, ja reiz cilvēks sācis kandidēt, tad tas kļūst par sava veida sportu. Netiek pašvaldībā – jākandidē uz Saeimu. Vai nav vienalga – kūrēt kultūras dzīvi pilsētā vai izdot likumus! Tā, piemēram, par spīti savam cienījamajam vecumam, kas nu jau pārsniedzis astoto gadu desmitu, politikā laužas fotogrāfs Gunārs Binde no Zaļo un zemnieku savienības. Tik vien tās atšķirības, ka uz pašvaldības vēlēšanām viņš kandidēja tikai no Zaļās partijas. Līdzīgu ceļu iet arī aktieris Rūdolfs Plēpis. Pašvaldības vēlēšanās viņš kandidēja no LSDSP saraksta, bet nu – no Latvijas Reģionu apvienības. Starp citu, šis saraksts piedāvā arī «svaigākas» slavenības, piemēram, grupas «Bez PVN» mūziķi Gunti Rasimu un aktieri Artusu Kaimiņu, kurš CVK mājaslapā gan figurē nevis kā Artuss, bet vienkāršs latviešu Arturs Kaimiņš.
Papētot vēlēšanu sarakstus, redzams, ka sevi politikai veltīt nolēmušas arī nopietnākas personas, piemēram, Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis un kādreiz slavenā balerīna Lita Beiris (vēlēšanu sarakstā – Beire). Zinātājiem garām nepaslīdēs arī grupas «Līvi» līdzdibinātāja Jura Pavītola vārds. Viņš gan kopā ar latviešu folkloristu Austri Grasi kandidē no maz izsakošās Jaunās konservatīvās partijas. Lai gan viņiem, iespējams, ir lielākas izredzes uz deputāta krēslu nekā diriģentam Arvīdam Platperam, kurš kandidē no partijas ar romantisko nosaukumu «No sirds Latvijai».
Arī žurnālisti iet politikā
Žurnālistu, tostarp bijušo, kandidēšana bieži vien tiek uztverta neviennozīmīgi. No vienas puses – brīvā valstī katrs var darīt ko grib un galu galā iespējams, ka tieši žurnālisti no malas labāk redzējuši trūkumus, ko derētu novērst. Tajā pašā laikā pastāv uzskats, ka žurnālistu iešana politikā ir teju kā pāriešana pretējā barikāžu pusē. Lai nu kā – pazīstamu uzvārdu sarakstos netrūkst. Kaut vai kādreiz populārais žurnālists Ivo Kiršblats, kurš no žurnālistikas gan atvadījās jau pirms krietna laiciņa, aizejot strādāt vicemēra Andra Amerika dienestā. Kandidē viņš no Sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa». Šajā pašā partijā manāms arī raidījumu vadītājs, galvenokārt kā makšķerēšanas entuziasts zināmais Edgars Zveja, kā arī kādreizējā radio un TV žurnāliste Regīna Ločmele-Luņova. Pie preses pārstāvjiem varētu piesaistīt arī «Radio PIK» projektu vadītāju Edmundu Kaševski, kā arī bijušo žurnālistu Andri Pudānu, kurš nu jau vairākus gadus darbojas privātā biznesa sfērā.
***
FAKTI
Deputātu kandidātu skaits – 1156
Ar augstāko izglītību – 957
Ar vidējo izglītību – 199
Vīrieši – 775
Sievietes – 381
Vidējais vecums – 45 gadi
Vecākais kandidāts – 80 gadu
Jaunākais kandidāts – 21 gads
