Politiskās neieinteresētības dēļ lobēšanas atklātības trūkums saglabājas kā lielākā problēma, kas būtiski ietekmē visus valsts iedzīvotājus, kam jāievēro, iespējams, lobistu ietekmē pieņemti normatīvie akti, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
KNAB valdībā iesniedzis informatīvo ziņojumu par korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2009.-2013.gadam un programmas īstenošanu.
Ziņojumā KNAB norāda, ka būtiskākais nesasniegtais mērķis ir vienlīdzības un atklātības nodrošināšana lobēšanas procesā, kur nav pieņemts pilnīgi nekāds regulējums, kas attiektos uz politisko lēmumu pieņemšanu.
Saskaņā ar valdības uzdevumu KNAB bija izstrādājis Lobēšanas atklātības likumu, tomēr šogad februārī Ministru kabineta komiteja noraidīja piedāvāto likumprojekta redakciju. Likumprojekts tika prezentēts arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā, skaidrojot sasniedzamos mērķus, tomēr deputāti līdzīgi neizrādīja nekādu ieinteresētību lobēšanas atklātības veicināšanā.
"Līdz ar to secināms, ka politiskās neieinteresētības dēļ lobēšanas atklātības trūkums saglabājas kā lielākā problēma, kas būtiski ietekmē visus valsts iedzīvotājus, kam jāievēro, iespējams, lobistu ietekmē pieņemti normatīvie akti," uzsver KNAB.
Jau ziņots, ka 17.februārī pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk KNAB izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu.
KNAB izstrādātajā likumprojektā ir noteikts, ka lobēšana ir privātpersonas atklāta un tiesiska darbība ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā.
Dokumenti, kuru satura ietekmēšana ir saistāma ar lobēšanu, ir ārējie normatīvie akti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, Latvijas oficiālā viedokļa dokumenti starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās, Saeimas lēmumi, Saeimas deputātu patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi vai pieprasījumi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes politiskie lēmumi, iekšējie normatīvie akti, kā arī Ministru kabineta iekšējie tiesību akti vai Ministru kabineta rīkojumi.
Tāpat likumprojektā tiek noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par lobēšanas darbībām. Informāciju reģistrē publiskās varas institūcijas pārstāvis, un šī informācija ir jāpublicē attiecīgās institūcijas mājaslapā. Savukārt lobētājam ir pienākums identificēt sevi un organizāciju, ko tas pārstāv, kā arī atklāt, kuras personas interesēs tiek veikta lobēšana.
Definējot tiesiskas lobēšanas pamatprincipus un nosakot konkrētus pienākumus un aizliegumus gan lobētājam, gan publiskās varas pārstāvim, tiesiska lobēšana tiek skaidri nošķirta no Krimināllikumā paredzētās noziedzīgās darbības saistībā ar pretlikumīgu tirgošanos ar ietekmi.