Kopš pagājušā gada laulību ceremoniju var rīkot arī ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, bet, izrādās, jaunie pāri nemaz nealkst gredzenus mīt kādā ļoti romantiskā vietā vai ekstrēmā veidā. Tomēr līgavas un līgavaiņi ir gribējuši svinīgo ceremoniju piedzīvot gan Siguldas gaisa vagoniņā, gan jūras krastā, gan pilīs, gan televīzijas tornī, un pat dārgā maksa viņus neattur.
Pērn lielākoties laulības slēgtas muižās un pilīs – Jaunmoku pilī, Dikļu pilī, Jelgavas pilī, Cēsu Jaunajā pilī, Cesvaines pilī, Skrundas muižā, Kukšu muižā, Rundāles pils dārzā, kā arī Pāvilostas Novadpētniecības muzejā, Jelgavā Trīsvienības baznīcas tornī un jūras krastā. Rundāles pils ir iecienīta laulību vieta, pērn tur notika 33 ceremonijas, bet šogad (līdz jūlijam ieskaitot) – 25 ceremonijas. Toties šogad pieteiktas un plānotas kopumā 40 laulību ceremonijas.
Jēkabpils dzimtsarakstu nodaļā saka – neesot daudz pāru, kuri gribētu uzsākt kopdzīvi citviet, nevis nodaļas telpās, tomēr pa kādam esot. Tad izvēloties Krustpils pili, bet vieni jaunlaulātie ceremoniju noturēja pils pagalmā. Toties Kuldīgā vairākums precas tradicionāli, proti, telpās. Divas ceremonijas notikušas ārpus telpām, iecienītākās laulības noslēgšanas vietas līdz šim esot bijušās Doles pils un Īvandes pils. Nule viens pāris apsverot iespēju gredzenus mīt Padures klētī. Arī pie Ventas rumbas ir jauka lapenīte, kur gan precējies tikai viens pāris, jo kuldīdzniekiem tomēr patīkot skaistā dzimtsarakstu nodaļas zāle.
Jūra mani vilina
Saulkrastu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Baiba Meldere stāsta, ka šogad ļoti daudzas ģimenes nolēmušas slēgt laulību. Īpaši tie, kuri kopā dzīvo ilgstoši, tagad vēlas sakārtot attiecības likumīgi. Saulkrastu novadā līdz 7. augustam ir noslēgtas 57 laulības, no tām 12 gadījumos ceremonija notikusi jūras krastā, Baltajā kāpā, viesu namos, skaisti iekārtotā ģimenes dārzā, kāpu zonā ar skatu uz jūru. «Ir ārkārtīgi emocionāli brīži, kad ar ļoti vienkāršiem līdzekļiem un latviskiem elementiem – pļavu ziediem, linu auduma tērpiem – tiek panākta īpaša sajūta un gaisā virmo mīlestība,» priecājas B. Meldere.
Šobrīd tuvākajos mēnešos vēlmi stāties laulībā Saulkrastos izteikuši vēl 60 pāri.
Nelaulā visur, kur grib
Arī Siguldas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Praņevska atzīst, ka Jaunajā pilī ir tik skaistas telpas, ka jaunlaulātie pat negrib ceremoniju citviet. Nu jau uz šīm telpām piesakoties pat pusgadu iepriekš. Esot gan taujājuši, vai nevar gredzenus mīt Svētku laukumā vai ārpusē pie pils, bet te savs vārds sakāms arī pašvaldībai. Publiska teritorija ir visiem pieejama, un kāzu dēļ neko nenorobežos. Viens pāris vēlējies laulību ceremoniju Kaļķugravā. «Ja būtu pa dziļu zāli jābrien, atteiktu, bet aizbraucu, apskatījos, ka tur viss kārtībā,» stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Toties tie, kuri gribēja precēties gaisa vagoniņā, saņēma atteikumu, jo diezin vai tur varētu ietilpt visi kāzu viesi.
Arī jaunajā Gaismas pils ēkā oficiāla laulību ceremoniju rīkošana nav paredzēta, piebilst Latvijas Nacionālās bibliotēkas runasvīrs Augusts Zilberts. Ja jaunlaulātie vēlas iedzert vīna glāzi un nofotografēties, tad 11. stāvā to var izdarīt, iepriekš noīrējot telpu. Starp citu, arī Siguldā precēties gribētājiem brīvas vietas ir vairs tikai novembrī.
Satika savu sirds cilvēku
Ingas Nesteres un Ģirta Spēlmaņa kāzu diena bija 2014. gada 1. augusts. Viņi laulājās Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, un par to, ka kāzas būs dievnamā, nešaubījās neviens no abiem. «Mēs turamies pie garīgām lietām,» nopietni saka Inga. Ģirts Ingu bildinājis pagājušogad, bet visu šo gadu abi līdz ausīm iegrimuši darbos. Tāpēc ielūgums uz kāzām šovasar radiniekiem bijis pārsteigums. Pirms tam draudzējušies divus gadus, līdz Ģirts teicis – kāpēc vilkt garumā, ja cilvēks ir iepazīts, jo gredzens un sakārtoti papīri rada sajūtu, ka nu tiešām ir ģimene.
«Mums ir viena vērtību sistēma, vienādi politiskie un reliģiskie uzskati, galvenais, ka varam izrunāties – par mājas lietām, par notikumiem, par garīgiem jautājumiem. Saskaņa ir arī radošajā jomā, strādājam kopā foto un ziņu portālā. Tur gan domas dažreiz dalās, bet ikdienā dalīt nav ko. Viens otru saprotam. Citreiz abi atnākam mājās noguruši, paēdam maizīti ar tēju, Ģirts neprasa gatavot vakariņas. Viņš prot gatavot ēst, ja nemācētu, es ar viņu nemaz neprecētos,» smejas jaunā sieva.
Abu iepazīšanās stāsts ir interesantu sakritību pilns. Liktenis, noteic Inga. Ģirts pieturā gaidīja autobusu, lai brauktu uz patversmi pēc kaķēna. Inga skrēja uz transportu no Saeimas vēlēšanām. Lai arī kautrīgs, tomēr kaut kas Ģirtu iedrošināja pavaicāt, lai Inga viņu nobildē. Profila bildei vajagot. Ne nu vajadzēja, nekā. Inga nobildēja, bet konstatēja, ka fotogrāfijas nav pārkopējušās. Drīz pēc tam salūza dators, tāpēc atvainojusies Ģirtam, ka solīto nevar izpildīt, un nosolījusies vēlreiz nofotografēt. Nākamā reize pienāca rudenī, tad sarunāja, ka tēja jāpadzer, bet atkal nesanāca. Pienāca Ziemassvētki ar Ģirta apsveikumu īsziņā, katram atsevišķi sagaidīts Jaungads, un nākamajā rītā Ingas acu priekšā pavīdēja Ģirta seja. «Jāpiezvana,» viņa nodomājusi, «nu gan būs laiks tējai.» Un šogad – kāzas.