Tēvijas sargu padomi pagaidām nenovērtēti
Atklātā vēstule, ko īsi pirms kārtējā aizsardzības budžeta likuma pieņemšanas izplatīja grupa Latvijas karavīru, zemessargu un viņu domubiedru, pagaidām palikusi bez amatpersonu atbildēm. Sākotnējais solījums par problēmām aizsardzības jomā runāt pēc būtības – atlikts. Izrādās, Tēvijas sargi nav pareizi uzrunājuši nozares un valsts vadību. Tagad tā pati vēstule, ko visi internetā sen jau izlasījuši, pārsprieduši un par ko izkāvušies, jāpārpako arhaiskākā formātā.
Lai nepaslauka zem tepiķa
«Nu, labi. Ja viņiem tā labpatīk, izdrukāsim uz papīra un ieliksim aploksnītē,» saka zemessargs Jānis Sils, viens no atklātās vēstules autoriem, kam nav jāslēpj sava identitāte (pārējiem to liedz dienesta pakāpes). Izlasot Neatkarīgās 25. jūnija publikāciju Tēvijas sargi izsludina trauksmi un ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktora Kaspara Galkina solīto, ka atbilde uz karavīru ierosinājumiem tiks sniegta pēc būtības, viņi pacietīgi gaidījuši. Izrādās, gaidīšana ieilgs. Kaspars Galkins tagad skaidro, ka ministrijai nepieciešama gan taustāma vēstule ministram, uz ko atbildēt, gan konkrēts atpakaļadresāts, kam sūtīt atbildi. Bet internetā publicēto vēstuli parakstījusi anonīma Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa, kontaktiem norādot biedrības Tēvijas sargi e-pasta adresi. Acīmredzot ar to nepietiek, lai iekustinātu valdības aparāta saziņas mehānismus. Jānis Sils savukārt pieļauj, ka mēnesi ilgās klusēšanas cēlonis ir cits – karavīri aizskāruši pietiekami jutīgus jautājumus, un ministrija nonākusi sprukās: «Vai nu tās problēmas jāpaslauka zem tepiķa, vai arī jāsāk kaut kas darīt valsts drošības labā.» Dilemma.
Darāmā daudz
Te jāatgādina, kādas problēmas tad karavīri cilājuši. Ieteikumi sagrupēti divās daļās. Ko būtu iespējams izdarīt ar pašreiz pieejamajiem līdzekļiem Zemessardzē un armijā? Un – ko būtu iespējams izdarīt, ja tiktu piešķirti vērā ņemami līdzekļi Zemessardzei un armijai? Pirmajā runāts par nepieciešamību atjaunot militāro pārklājumu pa visu valsti, zemessargu apbruņošanu, plašāku policejisku funkciju piešķiršanu viņiem, apmācību satura pārskatīšanu. Arī esošās naudas lietderīgāku izmantošanu, lai Latvijai būtu karavīru, nevis rakstvežu armija.
Savukārt, piepildoties gadu desmitu solījumiem par militāro budžetu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, «prioritātes šobrīd būtu bruņojuma iegāde tādās katastrofāli novārtā pamestās sfērās kā pretgaisa un prettanku aizsardzība. Būtisku pienesumu dotu arī mūsdienīgāks strēlnieku bruņojums un ekipējums gan Zemessardzē, gan arī Latvijas armijā, kur bieži trūkst arī elementāra individuālā ekipējuma». Uz šāda fona iecerētā izlūkošanas bruņutehnikas iegāde 2016. gadā būtu pārmērīga «ekstra». Tāpat karavīri norāda: «Būtu nopietni apspriežams jautājums par formātu, kādā atjaunojams obligātās militārās apmācības princips.»
Kā varam, tā darām
Aizsardzības ministrijas pozīcija attiecībā uz karaklausības atjaunošanu ir skeptiska, kaut gan Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa lielīšanās ar savas valsts obligāto dienestu un apgalvojums, ka Latvija šajā ziņā pieļāvusi nopietnu kļūdu, daudzos ir sējis šaubas. «Paskatieties, kas notiek Ukrainā,» saka ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins: «Profesionālai karadarbības vadības sistēmai pretī stāvēt var tikai profesionāli karavīri. OMD sūtīšana tādā karā būtu bezjēdzīga cilvēku pakļaušana briesmām.» Un to pašu «paskatieties, kas notiek Ukrainā» saka arī ministrijas oponenti. Lojālas Zemessardzes esamība daļu problēmu, iespējams, atrisinātu jau sākuma stadijā, bremzējot konflikta eskalāciju. Kas lai to zina. Paredzams, ka Ukrainas notikumu un arī gaidāmo Saeimas vēlēšanu iespaidā diskusijas par Latvijas aizsardzības spējām tikai pastiprināsies. Turklāt pēc nu jau trešā likuma pieņemšanas ir pamatotas cerības, ka aizsardzības budžets tagad pakāpeniski katru gadu augs, un 2020. gadā sasniegs NATO pavēlniecībai un amerikāņiem sasolītos 2% no IKP. Vienīgā nelaime, ka nauda vajadzīga jau tagad, tāpat kā prasme to gudri tērēt.
Ministrija norāda, karavīru uzrādītās problēmas ir zināmas un jau tiek risinātas – Zemessardzes stiprināšana, pretgaisa aizsardzība, bet, protams, ar piebildi – iespēju robežās. Tā tas bijis arī līdz šim. Kaspars Galkins rezumē: «Ar to rocību, kas ir, esam darījuši, ko varējuši.» Ministrijas oponenti uzskata – var labāk.