Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
– Pusgada rezultāti liecina, ka šogad nodokļi tiek iekasēti vairāk nekā 2013. gadā, taču ir problēmas ar uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī ar akcīzes nodokļa iekasēšanu. Kā jūs vērtējat VID darbības rezultātus šogad?
– Nodokļu iekasēšana šogad veicas salīdzinoši labi, pārpildot gan plānotos ienākumus (vairāk par 1%), gan pagājušā gada rezultātus par 5%. Ja salīdzinām ar citām Baltijas valstīm, tad mūsu kolēģiem Igaunijā un Lietuvā tik labi nav gājis. Īpaši labi tiek iekasēts PVN, pārpildot gan plānotos ienākumus (par 3%), gan pagājušā gada rezultātus gandrīz par 10%. Mēs savus darba rezultātus – nodokļu iekasēšanu – salīdzinām ar IKP. Vai pieaugums ir lielāks vai mazāks par IKP pieaugumu. Šobrīd nodokļu iekasēšana pieaug straujāk nekā IKP.
Ir, protams, vairākas nodokļu grupas, kas atpaliek no šīs tendences. Vispirms tā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) iekasēšana. UIN iekasēšana šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, atpaliek no plānotā. Var prognozēt, ka šī nodokļa iekasēšanas plāns netiks izpildīts, taču gada pārskatus vēl nav iesnieguši lielākie komersanti. Peļņa iesniegtajos pārskatos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir lielāka vairāk par 400 miljoniem eiro. Taču ir jāņem vērā, ka 2013. gadā avansa maksājumi tika veikti par 2012. gada rezultātiem. Daudzos gadījumos ir jāveic nodokļu atmaksa, kas ir par 20 miljoniem eiro lielāka nekā pagājušajā gadā. Otrkārt, ir jāņem vērā Latvijas likumdošanas nianses attiecībā uz peļņas koriģēšanu saistībā ar uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanu, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojuma koeficientu u.c., kas maina apliekamā ienākuma lielumu.
Īpašam uztraukumam nav pamata, jo peļņa ir un tā tiek investēta.
Ja runājam par akcīzes nodokli, tad no plāna atpaliek alkohola akcīzes nodokļa iekasēšana. Alkohola akcīzes lielumu ļoti ietekmē patēriņa izmaiņas. Šogad ir vērojams lielāks alus un vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš. Mazāk tiek patērēts stiprais alkohols, un tas ietekmē nodokļa iekasēšanu. Alkohola akcīzes nodokļa iekasēšanu samazina arī nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumi. Kādam lielam Latvijas alkoholisko dzērienu ražotājam ir piešķirti divi nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi. Likums to atļauj. Domāju, ka līdz gada beigām nodoklis tiks samaksāts, bet šāds lēmums neapšaubāmi ietekmē naudas plūsmu gada vidū.
No plāna atpalika arī dabasgāzes akcīzes nodokļa iekasēšana, kas bija saistīta mazāku dabasgāzes patēriņu visai siltās apkures sezonas laikā. Kad Finanšu ministrija plānoja nodokļu ienākumus, tad rēķinājās pēc gāzes patēriņa normālas ziemas laikā. Kopumā gada griezumā akcīzes nodokļa ieņēmumi būs izpildīti.
Ja runājam par algas nodokļiem, tad ir jāatzīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pildās labi, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis ne tik labi. Šīs atšķirības ir saistītas ar to, ka liela daļa uzņēmumu saistībā ar pāreju uz eiro decembra algu un arī nodokļus par decembri aprēķināja un izmaksāja, lai pagūtu visu pārskaitīt no latu kontiem. Iemaksas tika veiktas pagājušā gada decembrī, nevis kā tas būtu bez pārejas uz eiro – janvārī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielumu ietekmē arī nodokļa atmaksas termiņi. Parasti lielākā atmaksa iedzīvotājiem par attaisnotajiem izdevumiem notika katra gada trešajā ceturksnī, bet šogad VID atrada iespēju paātrināt gada deklarāciju apstrādi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atgriežam maksātajiem ātrāk, lielāku daļu jau šī gada otrajā ceturksnī. Gada griezumā atmaksas apjomi būs līdzīgi, bet termiņa maiņa ietekmē naudas plūsmu. Kopumā šogad algas ir lielākas, un arī ar algu saistītie nodokļi būs lielāki. Prognozes liecina, ka gada griezumā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļu plāns tiks izpildīts.
– Aina ir ļoti optimistiska. Sociālās iemaksas pieaug. Pusgada laikā legāli nodarbināto skaits paliek visumā nemainīgs, bet pusgada laikā aizbrauc 10 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka migrācijas dēļ visdrīzāk samazinās nelegāli nodarbināto skaits un nereģistrētās uzņēmējdarbības daļa. Kāpēc daži pētnieki turpina apgalvot, ka Latvijā pelēkās ekonomikas sektors palielinās? Ar šādiem rādītajiem pelēkās ekonomikas daļai vajadzētu samazināties.
– Es piekrītu, ka jebkura šāda atziņa ir jāsalīdzina ar reāliem rezultātiem. Tie, kas ir manā rīcībā, norāda uz pelēkā sektora samazināšanos. Reģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 13 tūkstošiem. Reģistrēto saimnieciskās darbības veicēju skaits pagājušajā gadā palielinājās par 12 000, šogad pirmajā pusgadā palielinājās vēl aptuveni par 6000. Algu saņēmēju skaits, kuriem alga ir lielāka par 700 eiro mēnesī, palielinās, sasniedzot 34,2%, pēdējo četru gadu laikā pieaugot par 80 tūkstošiem nodarbināto šajā grupā. Manuprāt, tā ir laba ziņa, jo, kā visi zinām, diemžēl, bet cilvēku skaits mūsu valstī nepieaug.
Jautājumu, kāpēc pētnieki apgalvo pilnīgi pretējo, es aicinātu uzdot attiecīgajiem pētniekiem.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums Shadow economy index 2009–2011, kas parāda ēnu ekonomikas pieaugumu, balstās uz uzņēmēju aptaujas rezultātiem. Savukārt Austrijas Johanesa Keplera universitātes profesora Frīdriha Šneidera pētījums Size and Development of the Shadow Economies in 7 Eastern European Countries and of 29 Other OECD Countries from 2003 to 2013: Some New Facts uzrāda, ka Latvijā ēnu ekonomika samazinās.
– Komercbankas norāda, ka sakarā ar pāreju uz eiro bezskaidrās naudas norēķini ir pieauguši. Skaidras naudas aprites samazināšanās neliecina par ēnu ekonomikas pieaugumu.
– 2009. gadā kā liela sensācija tika izplatīta ziņa, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā un sasniedzot gandrīz 40% no iekšzemes kopprodukta.
Tolaik aprēķinus veica globālā menedžmenta konsultāciju kompānija A.T. Kearney, bet viņu novērtējuma metodika balstījās uz skaidras naudas īpatsvara salīdzinājumu. Tad sanāca, ka visur, kur bezskaidras naudas norēķinu kultūra ieviesās agrāk, ēnu ekonomika tika vērtēta kā daudz mazāka. Igaunija tobrīd banku norēķinos apsteidza Latviju, un šajā vērtējumā Igaunija izskatījās daudz labāk. Bezskaidras naudas norēķini ir daudz labvēlīgāki legālai ekonomikai.
– Starptautiskajos salīdzinājumos Latvijai ir viens no lielākajiem pelēkās ekonomikas apjomiem ES. Tikai Latvijā tāds pats nodokļu režīms, uzskaites, grāmatvedības un atskaišu prasības ilgstoši bija līdzīgas gan gigantiskai korporācijai, gan vissīkākajam uzņēmumam. Forma, kādā Lielbritānijā mazais uzņēmums veic nodokļu nomaksu, Latvijā vēl nesen skaitījās pelēkā ekonomika. Nosakot mazai uzņēmējdarbībai tādas pašas prasības kā Anglijā, Latvja legalizētu lielāko daļu pelēkās ekonomikas. Izveidojot vienādus konkurences apstākļus ar citām ES valstīm, pelēkā ekonomika Latvijā būs zem ES vidējā.
– Tas ir nodokļu politikas jautājums. Latvijas nelielo uzņēmumu lielākā daļa praktiski nemaksā nodokļus. Ieņēmumus pilnībā neuzrāda, bet izdevumos saliek visu, ko vien var atrast, māna valsti, apkrāpj sevi, savus vecākus un bērnus. Šie ļaudis labi apzinās, ka mazo uzņēmumu ir ļoti daudz un valstij neatmaksājas detalizēti pārbaudīt pilnīgi visu mazo uzņēmumu čekus un dokumentus. Arī es nesaprotu, kāpēc mums jāuztur tāda sistēma, kāpēc mēs to nemainām. Citās valstīs tādas prasības neizvirza. Jūs minējāt kā piemēru Lielbritāniju, es minēšu Spāniju. Tur nelielai ģimenes kafejnīcai nodokļu inspektors pēc platības, kafejnīcas atrašanās vietas aprēķina galdu skaitu. Balstoties uz to, tiek noteikta nodokļu gada maksa. Tas arī viss. Saimnieko, lai spētu nopelnīt pats un nomaksāt nodokļus.
Uzņēmējs ir mierīgs, bet valsts netērē resursus, pārbaudot katru kvīti un administrējot nodokļu iekasēšanu no šādiem komersantiem.
– Šādam uzņēmumam nav arī grāmatvedības izmaksu, kas mazam uzņēmumam Latvijā var veidot ievērojamu izdevumu daļu.
– VID vairākkārt iniciēja priekšlikumus. Latvijā tika ieviesta fiksētā 5% nodokļa likme no uzņēmuma ieņēmumiem. Likme ir vienkārša. Svarīgi ir ieņēmumi, par izdevumiem nav jāatskaitās. Taču šāda pieeja neieguva popularitāti. No tiem nedaudzajiem, kas izvēlējās maksāt 5% likmi, nodokļi tika iekasēti. Tāpat no tiem, kas kā mikrouzņēmumi maksāja fiksēto 9% likmi no ieņēmumiem. Savukārt tie, kas maksāja tradicionāli nodokļus no starpības starp ienākumiem un izdevumiem, maksāja kaut ko tuvu nullei. Manuprāt, tāpēc arī nebija lielas intereses par 5% nodokli. Lai pārbaudītu pilnīgi visus mazos saimnieciskās darbības veicējus, valstij ir jātērē milzu resursi, kas ir lielāki par iespējamo atdevi. Pārbaudīt katru čeku par trīs eiro nomaksu un noteikt, kuru čeku drīkst iekļaut izmaksās, kuru nē… Mums ir ļoti daudz mazo komersantu, kuri ir reģistrēti, bet šobrīd valstij nodokļos nemaksā ne centa.
– Turklāt ar lielu riskus, ka VID lēmums var tikt apstrīdēts tiesā...
– Jā! Galavārdu vēl var teikt tiesa. Šāds resursu izlietojums nav samērīgs.
Tāpēc VID izmanto riska vadības principus, nosakot ar analītiskām metodēm nesamaksāto nodokļu iespējamo apjomu. Kur iekasējamo nodokļu summa varēt būt lielākā, tur tiek veikts audits. Savukārt mazā biznesa daļa skaitliski ir ļoti liela, taču nesamaksāto nodokļu summa salīdzinoši maza. Pirms kāda laika lasīju, ka pelēkā ekonomika korelējas ar sīkkomersantu skaitu, jo vairāk to ir, jo pelēkā ekonomika ir lielāka, jo visi apzinās, ka fiziski izkontrolēt viņus valstij ir dārgi, un tāpēc atļaujas nodokļus nemaksāt vispār vai gandrīz nemaz.
– Vairāki simti tūkstošu latviešu jau ir iepazinuši un dalās ar citiem par citu ES valstu nodokļu pieredzi. Lielākoties attīstītās valstīs ir normāli un taisnīgi, ka ar nodokļiem neapliek izdevumus ienākuma gūšanai. Vācijā ar nodokļiem neapliek transporta izdevumus no dzīvesvietas uz darbavietu. Čeki nav jākrāj, apliekamo ienākumu samazina, kilometra likmi sareizinot ar kilometru skaitu, kas tiek reizināts ar darbadienu skatu...
– Nevar būt tā, ka mēs paņemam no citām valstīm tikai to normu, kas kādam ir ļoti iepatikusies un ir viņam izdevīga. Jāskatās, ko mēs varam atļauties. Latvijas nodokļu masa nav tik liela, lai varētu tik daudz atmaksāt, kompensēt. Turklāt Vācijā tie, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, lielākā daļa godīgi maksā nodokļus. Latvijā daudzi ļaudis, kas gadiem ilgi tirgo, remontē un sniedz citus pakalpojumus, neko nereģistrē, nodokļus nemaksā vispār. Manuprāt, būtu jāveic kampaņa, aicinot visus, kas veic saimniecisko darbību, to reģistrēt, un vecie grēki jāpiedod, jānovelk līnija. Daudzus iznākšanai no pelēkā sektora attur apstāklis, ka VID var aprēķināt arī nodokļus par iepriekšējiem trim gadiem, bet nauda jau iztērēta…
– Šogad iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, gada deklarācijas bija jāiesniedz tikai elektroniski. No pirmā jūnija algas nodokļa grāmatiņas ir tikai elektroniskās utt. Sistēma ir ļoti ērta. Taču pie mums mēdz gadīties dabas parādības, kas var paralizēt jebkādu elektrisku ierī ču darbu. J. Ločmelis grāmatā Simt piecdesmit gadu ar telegrāfu apraksta magnētisko vētru, kas notika 1940. gada 24. martā. Tolaik magnētiskās vētras dēļ Rīgā «pie izolētiem telegrāfa vadiem pieslēdzot miliampērmetru, varēja novērot līdz 60 mA stiprus strāvas impulsus». (109. lpp.) Tolaik ASV un Kanādā piecas stundas nebija iespējami nekādi telefona, telegrāfa un radio sakari. Magnētiskā vētra var bojāt servera datus. Galu galā kārtējā lidmašīna var nokrist uz VID servera, un nebūs nekādu datu par nodokļiem un nodokļu grāmatiņās veiktajiem ierakstiem. Vācijā ir likums, kas nosaka, ka patiešām svarīga informācija ir jādublē arī uz papīra nesēja.
– Protams, VID ir ļoti atkarīgs no informācijas tehnoloģijām. VID pēc NEO incidenta ir izveidojis īpašu struktūru, kuras uzdevums ir gādāt par datu drošību un aizsardzību. Mums ir noteikta obligāta divu kopiju uzglabāšana. Taču jūsu minētie riski nav tikai un vienīgi VID problēma, bet attiecas gan uz arhīvu informāciju, gan uz citām valsts informācijas sistēmām. Liela daļa datu ir atjaunojama. Dati, kurus elektroniskā deklarēšanas sistēma (EDS) saņem no citām sistēmām, no Zemes dienesta, no pilsonības un migrācijas dienesta u.c., glabājas arī šajās sistēmās. Ir informācija, kura tiek ievadīta no papīra utt. Papīru uzglabāšana ir saistīta ar lielām izmaksām, tāpēc Latvijas valsts pārvalde iet ceļu uz papīra dokumentu samazināšanu.