Kampaņu par drošību uz ūdens rīkot negrasās

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) speciālu kampaņu, kas informētu iedzīvotājus par drošību uz ūdens ar mērķi atturēt cilvēkus no pārgalvīgas rīcības un samazināt noslīkušo skaitu, rīkot neplāno, pastāstīja VUGD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.

Viņa skaidroja, ka primārais iemesls ir finansējuma neesamība šādas kampaņas izveidei, bet otrkārt būtu jādomā par tās lietderību, jo VUGD darba specifika ir atkarīga no sezonas. Kā norādīja Vetere, vasarā VUGD darbinieku ikdiena saistās ar glābšanas darbiem ūdenī, rudenī tie ir negadījumi, kas saistīt ar netīrītiem dūmvadiem, bet ziemā iedzīvotāju atrašanās uz ledus, savukārt pavasaris parasti tiek sagaidīts ar kūlas ugunsgrēkiem.

Turklāt ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību dienests informē iedzīvotājus par negadījumiem uz ūdens, kā arī par nepieciešamajiem drošības pasākumiem, kuri būtu cilvēkiem jāievēro pirms došanās peldēties un peldēšanās laikā. Līdz ar to nav iespējams apgalvot, ka cilvēki nav informēti, sacīja dienesta pārstāve.

Tāpat Vetere minēja, ka atšķirībā no, piemēram, braukšanas reibumā pārgalvīgi peldētāji ir paši atbildīgi par sevi, kā arī drošības neievērošanas gadījumā cieš tikai pati persona. Savukārt braukšana reibumā apdraud arī citus satiksmes dalībniekus.

Jau ziņots, ka aizvadītās diennakts laikā noslīkuši divi cilvēki, līdz ar to šogad noslīkušo skaits palielinājies līdz 102. Kā vēstīts, otrdien, 5.augustā, pēc VUGD statistikas datiem, Latvijas ūdenstilpēs bojā gājuši bija 100 cilvēki.

VUGD atgādina, ka peldēties alkohola reibumā ir aizliegts. Tāpat aizliegts bez ūdens gultnes izpētes lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta. Savukārt vecākiem un aizbildņiem jāatceras, ka aizliegts bērnu atstāt bez pieskatīšanas teritorijā, kurā ir ūdenstilpe.

Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties vienam. VUGD atgādina, ka nav ieteicams peldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā.

VUGD aicina peldētājus nepārvērtēt savus spēkus, bet gadījumā, ja persona ir pārkarsusi saulē, ūdenī doties lēnām. Pretējā gadījumā var notikt strauja temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Vizinoties ar ūdens transportlīdzekli, drošībai nepieciešams uzvilkt glābšanas vesti.

Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Personai, kura steigusies palīgā slīcējam, jāatceras parūpēties arī par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli, norāda VUGD. Savukārt no krasta slīcējam var sniegt palīdzību, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.