Apstiprinās aizdomas par ĀCM cūku mēri fermā Skaistas pagastā

© F64

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu cūku novietnē Krāslavas novada Skaistas pagastā.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja PVD pārstāve Anna Joffe, novietnē tika turētas 196 cūkas un tā atrodas ĀCM jau iepriekš noteiktajā ārkārtas situācijas izsludinātajā teritorijā. Saimniecības nosaukums netiek minēts, tāpat kā netiek nosaukti arī to saimniecību nosaukumi, kurās jau iepriekš konstatēts ĀCM.

"Kā jau informējām, brīvdienās PVD inspektori saņēma informāciju no cūku novietnes par cūku veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos un nobeigšanos. Šobrīd tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi un noteiktas aizsardzības un karantīnas zonas. Inspektori vakar veica nobeigušos cūku iznīcināšanu, tās sadedzinot, ierobežoja teritoriju ap novietni un veica dezinfekciju. Šodien tiks uzsākta cūku humāna nogalināšana un iznīcināšana," norādīja Joffe.

PVD ir veicis arī no skartās cūku novietnes iespējamā slimības inkubācijas periodā izvesto cūku izsekojamības analīzi.

Tā kā novietne atradās ĀCM noteiktajā teritorijā, cūku pārvietošana notika, saskaņojot to ar PVD. Pēdējā cūku pārvietošana no novietnes uz kautuvi, kas arī atrodas ĀCM noteiktajā karantīnas teritorijā, tika veikta 31.jūlijā. Darbība tika saskaņota ar PVD, pirms tam tika novērtēts cūku veselības stāvoklis, mērīta cūku temperatūra un cūkām netika konstatētas slimības pazīmes.

Situācija ĀCM skartajā saimniecībā Skaistas pagastā veidojas patiešām neapskaužama. Kā aģentūrai LETA izdevās noskaidrot, šī gada aprīlī aizsaulē devās saimniecības īpašnieks un saimniekošanu uzņēmās viņa dēls, kurš šim nolūkam pameta darbu Ogrē un pārcēlās uz dzīvi tēva mājās.

Kā aģentūrai LETA zināja stāstīt Skaistas pagasta pārvaldē, ar saimniekošanas pārņemšanu vīrietim jau tā nav gājis viegli, tad parādījusies informācija par ĀCM. Apzinoties, ka cūkgaļu nedrīkst izvest ārpus karantīnas zonas, kā arī izvērtējot radušos situāciju, saimnieks nav radis labāku risinājumu kā pastiprināt cūku novietnē jau eksistējošos biodrošības pasākumus. Diemžēl tas nav līdzējis un infekcija cūku novietnē tomēr iekļuvusi.

Taču šīs nebūt nav vienīgās likstas, kas piemeklējušas saimniecību. Pagājušajā nedēļā uznākušais lietus ar krusu un spēcīgo vēju, nolaužot vārpas, nopostījis 70 hektārus kviešu sējumu. Graudi saimniecībā tikuši audzēti cūku barošanai. Līdz ar to saimniecība, kuras attīstībai ir paņemti kredīti desmitiem tūkstošu eiro apmērā, ir palikusi bez iespējām atmaksāt aizņemtos līdzekļus.

Tā kā cūku novietne atrodas apdzīvotā vietā - tās tuvumā dzīvo vairākas ģimenes ar bērniem - patlaban tiek risināts jautājums, kā likvidēt lielo kvantumu mājlopu, nekaitējot iedzīvotājiem.

Latgales laukos jau tā ir maz uzņēmīgu cilvēku, un, ja šādās un līdzīgās situācijās nonākušie saimnieki nesaņems palīdzību no valsts, šādu cilvēku kļūs aizvien mazāk, jo viņi sapratīs, ka nav vērts censties un riskēt, ja var vienkārši doties peļņā uz ārzemēm, uzsvēra pašvaldībā.

Kā ziņots, patlaban ĀCM konstatēts 45 mežacūkām un 46 mājas cūkām 24 piemājas novietnēs.

Kā ziņots, lai klātienē iepazītos ar darbiem, kas tiek veikti ĀCM izplatības apkarošanā, un pārliecinātos par biodrošības pasākumu ieviešanu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs kopā ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Arti Velšu uz Latgali dosies 6.augustā, bet uz Vidzemi - 7.augustā.

Tāpat zemkopības ministrs vizītes laikā apmeklēs saimniecības, kurās jāievieš biodrošības pasākumi, kā arī apmeklēs blakusproduktu sadedzināšanas vietas.

Tā kā situācija ar mēra izplatību kļūst arvien kritiskāka, saskaņā ar iepriekš valdībā apstiprināto pasākumu plānu sākta mājas cūku masveida likvidēšana mēra ārkārtas zonā.

Pagājušajā gadā Latvijā turēti vairāk nekā 360 000 cūku, savukārt Latgalē un Vidzemē, kur noteikta ĀCM ārkārtas zona, tiek turēti apmēram 40 000 cūku.

Āfrikas cūku mēris Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.

Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes un Ciblas novadā, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā, Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas pagastā un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas un Rundēnu pagastā.

Pēc ĀCM gadījuma konstatēšanas Valkas novadā ārkārtas situācijas zona 22.jūlijā izsludināta arī Rēzeknes, Ludzas, Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas, Kārsavas, Preiļu un Riebiņu novadā.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais