Ņemot vērā sabiedrības pausto satraukumu, šogad kontrolētā zemsedzes dedzināšana Gaujas Nacionālā parka teritorijā tomēr nenotiks, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.
Šāds lēmums vakar pieņemts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) tiekoties ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektori Sandru Bērziņu.
Lēmums pieņemts tādēļ, ka sabiedrība paudusi neizpratni un satraukumu par šo aktivitāti. Tāpēc kontrolētā zemsedzes dedzināšana varētu notikt tikai pēc tam, kad sabiedrība būs izglītota par šādu aktivitāti un tai būs panākts lielāks iedzīvotāju atbalsts.
Amatpersonas tikšanās laikā vienojušās, ka būtu jāturpina mērķtiecīgs sabiedrības izglītošanas darbs, kā arī jāveicina dažādu jomu zinātnieku savstarpējas diskusijas un viedokļu apmaiņa. Jakovļeva atgādināja, ka patlaban saistībā ar kontrolēto zemsedzes dedzināšanu starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm nav rasts kopsaucējs, jo abu nozaru eksperti pārstāv atšķirīgu viedokli.
Tomēr projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" komanda turpinās īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām - pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai.
Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, DAP bija iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.
DAP organizēja divas sanāksmes iedzīvotājiem, kuriem skaidroja projekta mērķi un ieguvumus, kā arī kliedēja viņu satraukumu par projekta negatīvo ietekmi. Tomēr atbalstu šai iecerei neizdevās panākt.
Projektā "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams "uzlabot". Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide - mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.
Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laikapstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.