AS "Pasažieru vilciens" jauni vilcieni ir jāiegādājas līdz 2016.gadam, kas esot jāizdara obligāti, jo vecajam ritošajam sastāvam 2016.gadā beidzas ekspluatācijas termiņš, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Ministrs nevarēja piekrist iepriekš publiski paustajam, ka jauno vilcienu iegādes laiks ir būtiski jāpārvērtē vai pat jāpagarina līdz 2020.gadam, jo iebildumam ir būtisks arguments, proti, vecajiem vilcieniem 2016.gadā beidzas ekspluatācijas laiks un remontēt 30 līdz 40 gadus vecus ritošos sastāvus nebūtu racionāli.
"Saprotu, ka valdei pie tagadējiem finanšu apstākļiem un mazajiem termiņiem būs grūti panākt vienošanos par jaunu vilcienu iegādi, bet tomēr ir jāņem vērā arī manis minētie fakti. Tāpēc jauniem vilcieniem ir jābūt jau līdz 2016.gadam," stingri noteica ministrs.
Savukārt runājot par iespējamo biļešu cenu paaugstinājumu pēc jaunu vilcienu iegādes, Matīss sacīja, ka tās varētu pieaugt, taču pie esošā pakalpojuma līmeņa runāt par biļešu cenu pieaugumu neesot pamata.
Jau ziņots, ka 8.jūlijā tika iecelta jauna "Pasažieru vilciens" valde, kad par valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, bet par valdes locekļiem ir Māris Bremze un Mikus Pērse.
Jaunā valde 23.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām.
Valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā - līdz 2016.gadam.
Tāpat Lubāns iepriekš norādīja, ka patlaban svarīgākais ir ne tikai koncentrēties uz jaunu vilcienu iegādi, bet arī uz ilgtermiņa redzējumu, jo esot jāsaprot, kāda būs vilcienu loma turpmākos pāris desmitos gadu. Redzot pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu lomu ilgtermiņā, varot mainīties arī iepirkuma būtība. Tad precīzāk kļūšot skaidrs, ko tieši nepieciešams iegādāties. Lai neizveidojas situācija, ka, izvēloties konkrētos vilcienus, tie ir piemēroti tikai situācijai tuvāko piecu gadu laikā, skaidroja Lubāns.
Lubāns atzina, ka, iespējams, jaunu vilcienu iegādei varētu tikt norādīts cits termiņš, ja būs skaidrs, ka pretendentiem vilcienu ražošanai dots pārāk īss laiks. Uzņēmumam ir alternatīvs plāns līdz 2020.gadam, ja neizdodas vilcienus iegādāties. Katru gadu paredzēti izdevumi kapitālremontiem, kas izmaksā no diviem līdz pieciem miljoniem eiro gadā.
Kā ziņots, šī ir jau otrā reize, kad neizdodas iecere konkursā tikt pie jauniem vilcieniem. Pirms tam, 2012.gada aprīlī, PV un Spānijas uzņēmums "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) parakstīja līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai. Vēlāk tika konstatēts, ka Nila Freivalda vadītās PV valdes parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, kādēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšana šim darījumam. Taču par līguma grozījumiem ar CAF vienošanās netika panākta. Neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā neizmantoto Kohēzijas fonda finansējumu valdība pārdalīja par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem.