Svelme liek ļaudīm meklēt veldzējumu ūdenī. Diemžēl par peldvietas izvēli nereti netiek piedomāts, un, ja vēl cilvēks ir kunga dūšā, tad arī visi drošības apsvērumi aizmirstas. Par to liecina arī pagājušo brīvdienu statistika: uz ūdeņiem notikuši 12 smagi negadījumi, no tiem četri – ar letālu iznākumu.
Kopumā noslīkušo skaits šogad jau tuvojas simtam. Viņu vidū ir arī šajās brīvdienās bojāgājušie. Viens no viņiem 16 gadus vecs jaunietis, kurš ar draugiem saderējis, ka pārpeldēs Ķekavas ūdenskrātuvi, taču tālāk par vidu neticis. Mēģinājumi viņu glābt bijuši neveiksmīgi. Tikpat bēdīgi beidzās pelde Buļļupē kādam iereibušam 35 gadus vecam vīrietim, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciāliste Inga Vītola. Arī Juglas ezerā un Engures ezerā šosestdien un svētdien bijis pa nāves gadījumam, bet trīs vīriešus izdevies izglābt. Vēl pieci cilvēki guvuši dažāda smaguma pakāpes traumas, lecot no laipas vai krasta ūdenī. Diviem no viņiem prāts nesies uz varoņdarbiem tieši pēc alkohola lietošanas. Abi metušies uz galvas karjerā – viens no laipas, otrs – no četrus metrus augstas kraujas. Labi, ka izdevies izvilkt no ūdens dzīvus, teic I. Vītola. Tomēr rezultātā – ļoti smagas mugurkaula traumas, priekšā gara ārstēšanās, pēc kuras nav zināms, vai abi vīri (viens 26 gadus vecs, otrs – 32) spēs staigāt. Diemžēl, kā atzina NMPD pārstāve, visbiežāk šādas nelaimes notiek nesankcionētās peldvietās, kur nav glābšanas dienesta, kas laikus spētu novērst šādus dzīvībai bīstamus trikus.
Tomēr cilvēki ir gatavi riskēt ar savu veselību vietās, kuras pašvaldība atzinusi pat par peldēties bīstamām. Tā tas ir arī Olaines novada karjerā, kas atrodas pie Sila kapiem. Olaines novada izpilddirektors Ģirts Batrags plāta rokas: lai cik izlikti brīdinājumi, ka šajā vietā peldēties nav ieteicams, nekas nelīdz – zīmes tiek norautas, bet mašīnu un atpūsties gribētāju mazāk nekļūst. «Karjerā tiešām peldēties nedrīkst, jo ūdens analīzes uzrādījušas palielinātu zarnu nūjiņu piesārņojumu, un tas var radīt nopietnas veselības problēmas,» aizlieguma iemeslus skaidro pašvaldības pārstāvis. Viņš norāda, ka atpūtnieki arī traucē bēriniekiem, jo mašīnas meža ceļā, kas ved uz kapiem, tiek tik blīvi novietotas līdz pat kapu vārtiem, ka tām pat lāga garām nevar tikt. Arī šosejas malā, par spīti nepārtrauktajai baltajai līnijai un ātrajai satiksmei, malā salikti braucamie, neapmierināts ir Ģ. Batrags. Nelīdzot ne sodi, ne pārliecināšana – ļaudis turpina šajā vietā peldēties un atpūsties.
Par to pārliecinājās arī Neatkarīgā. Pirmdienas pēcpusdienā tur netrūka saules un ūdens peldes cienītāju. Starp viņiem arī divas Ziepniekkalna iedzīvotājas Ļena un Anna. Nu un tad, ka pašvaldība te neļauj peldēties, jo ūdens slikts. Bet redzams taču, ka labs – daudz labāks nekā otrpus šosejai, kur atpūsties var par maksu. Kapi blakus? «Galvenais, ka te ir enerģētika laba,» viszinīgi nosaka abas atpūtnieces, piebilstot, ka tiem, kas tur blakus, tāpat ar laiku pievienošoties. Tikpat nesatricināmā mierā puikas un lielāki vīri lec no diezgan augstas laipas, ko nesen uztaisījis kāds pašdarbnieks (tā to nodēvē Ģ. Batrags). Uz jautājumu – vai nav bail, atbild, ka nav, jo ūdens esot gana dziļš, lai sevi neapskādētu. Pārsteidzoši vienaldzīgi jauniešu aktivitātes uztver arī vecāki ļaudis – jo nekas jau slikts nenotiek.